Mūsdienās reti sastopams kāds tehniskās jomas darba piedāvājums, kurā kandidātam netiek prasīta pieredze programmēšanā. It īpaši tas novērojams IT nozarē. Šeit milzīgais pieprasījums pēc tūkstošiem profesionāļu gadā noved pie straujām pārmaiņām, tāpēc speciālisti, kas cenšas iekļūt tirgū, var saskarties ar problēmu, kā iegūt pieredzi bez darba.
Gribam vai negribam, bet tehnoloģiju pamatus un pirmo pieredzi IT jomā mūsdienās apgūst jau bērna vecumā, tāpēc vecākiem būtu biežāk jādomā, kāda veida un cik kvalitatīvu saturu bērni patērē.
Pirmajiem mēģinājumiem programmēt jābūt vienkāršiem, piemēram, tā var būt tīmekļa lapa saviem hobijiem vai aktivitātēm, izmantojot tikai HTML vai Javascript pamatus. Tāpat, lēmums par programmēšanas virzienu būtu jāpieņem jau skolā – vai nākotnē gribētos strādāt tieši ar mājaslapām, sistēmu izstrādi, vai arī domas sliecas uz industriālo, inženiertehnisko programmēšanu. No tā būs atkarīgs tas, kurās programmēšanas valodās vajadzēs iedziļināties.
Pēc lēmuma pieņemšanas un pat studiju uzsākšanas ir iespējams un nepieciešams uzsākt pieredzes vākšanu. Pirmais darba devējs noteikti pievērsīs uzmanību izglītībai, jo augstskolu fondi Latvijā tiešām ir labi, bet visvairāk viņu interesēs kandidāta vēlme, interese un alkas pēc jaunām zināšanām. Lai tie nebūtu tikai tukši vārdi, ir pat vairāki veidi, kā parādīt, ka vēlies mācīties un nebaidies mēģināt.
1. metode — atvērtais pirmskods
Interneta plašumi ir pilni ar atvērtā pirmkoda projektiem, kur katrs no mums var pievienoties un ne tikai analizēt, lasīt tīmekļa lapas, aplikācijas vai programmas kodu, bet arī ierosināt izmaiņas, komentēt un apspriesties ar citiem iesācējiem un pat pieredzējušiem cilvēkiem no visas pasaules.
Populārākais šāds portāls ir GitHub, ko mēdz dēvēt arī par “programmētāju LinkedIn“. Šeit darba devēji bieži pārbauda programmētāju profilus, kuros redzams, cik projektos katrs indivīds ir piedalījies ar komentāriem, ieteikumiem, kodu labojumiem. Šeit ir vērts atklāti dalīties gan savās veiksmēs, gan neveiksmēs – tikai tā potenciālais darba devējs redzēs tavu vēlmi mēģināt un mācīties.
2. metode – mentorings
Atvērtā pirmkoda projekti un GitHub ir lieliska vieta, kur veidot pirmos kontaktus ar pieredzējušiem programmētājiem. Lai gan šī kopiena ir diezgan noslēgta, šī vide patiešām ir labvēlīga tiem, kas vēlas mācīties un pilnveidoties.
Pieredzējuši programmētāji bieži nežēlo laiku, lai sniegtu padomu vai pārskatītu iesācēju kodus, sniedzot atsauksmes. Šeit var gūt pirmās, dažreiz sāpīgās mācības, saņemot tiešu kritiku. Tomēr tikai atklāts dialogs un atgriezeniskā saite ļaus veikt uzlabojumus.
3. metode – pasākumi un akadēmijas
Programmēšanas pasākumi un hakatoni ir vēl viens lielisks veids, kā iegūtu pieredzi, strādājot kopā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, risinot uzdevumus un pārvarot grūtības. Pat tikai piedalīšanās parāda darba devējiem, ka esi ieinteresēts un gatavs mācīties.
Brīvprātīgais darbs un dalība šādos pasākumos vai uzņēmumu akadēmijās ir veids, kā ne tikai ielikt pamatus, bet arī sākt veidot savu profesionālo kontaktu tīklu. Šādos pasākumos var satikt jomas speciālistus, uzņēmumu pārstāvjus un citus potenciālos kolēģus.
4. metode – kopiena
Stack Overflow, Reddit, Discord, Slack un neskaitāmas citas platformas ir vieta, kur var sazināties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem dažādās grupās, diskutēt un kopīgi meklēt risinājumus vai pat dalīties savos izaicinājumos un risināt tos kopā ar IT profesionāļiem no visas pasaules. Papildus tērzēšanas istabām šajās platformās bieži ir iekļautas apmācības, saites uz populārākajām atvērtā pirmkoda vietnēm, globālas programmēšanas problēmas un daudz kas cits.
Ir svarīgi izvirzīt sev mērķus vairākus soļus uz priekšu, uzsākot savu ceļu programmēšanas pasaulē. Lai gan ir izņēmuma gadījumi, paies gadi, līdz iesācējs kļūs par pieredzējušu (angļu: senior) programmētāju. Ir tāds teiciens, ka, lai kļūtu par ekspertu kādā jomā, jāpraktizējas 10 000 stundu, bet programmēšanā un IT jomā, kas mainās katru dienu, šo skaitli nevar definēt tik viennozīmīgi, tāpēc praktizēties vajadzētu sākt pēc iespējas ātrāk un, pats galvenais, nebaidīties kļūdīties.