Plašas karjeras izredzes, ērti darba apstākļi, stabils atalgojums – šīs un daudzas citas priekšrocības ir padarījušas programmētāja profesiju ārkārtīgi pievilcīgu un iekārojamu. Lai gan tavs bērns pieaugot, visdrīzāk, pats izvēlēsies savu dzīves ceļu, vecāki var daudzos veidos mudināt bērnus interesēties par informācijas tehnoloģijām jau skolas laikā.
Informācijas tehnoloģijas mūs pavada ik uz soļa, jo tālāk tās ies, jo svarīgāka būs to loma. Tam ir jāsagatavojas, tāpēc vecāku loma un iesaiste ir īpaši nepieciešama. Tikai palīdzot bērniem atklāt tehnoloģiju sniegtās iespējas, saprast, ko svarīgu un noderīgu var paveikt ar datoru vai telefonu, vecāki dod bērniem iespēju pilnveidoties. Tāpēc aizliegumu un ierobežojumu vietā svarīgāk ir virzīt bērnus pareizajā virzienā.
Sākam ar spēlēm
Mūsdienās bērnu iepazīšanās ar tehnoloģijām bieži sākas jau pirmajos dzīves gados. Bērns redz, kā vecāki skatās televizoru, strādā ar datoru, lieto telefonu. Likumsakarīgi, ka paaugoties viņi sāk interesēties par to arī paši: skatās filmas, klausās bērnu dziesmas, vēlāk jau spēlējas ar telefonu vai datoru.
Tas var būt kā sākumpunkts, lai bīdītu bērnu vēlamajā virzienā. Piemēram, vecāki var izvēlēties atbilstošus video, spēles, kurās bērni mācās skaitīt, loģiski domāt, savienot detaļas, krāsas, formas, atklāt sakarības, secības un tamlīdzīgi. Šīs lietas ir ļoti saistītas ar programmēšanu un var likt pamatus vēlākām nodarbībām.
Pirmsskolas vecuma bērni vai pamatskolas skolēni jau var nodarboties ar nopietnākām aktivitātēm, piemēram, fiziskām spēlēm, kurās tiek apgūti programmēšanas pamati (piemēram, “Rumble & Bumble“, “Scottie Go“), datorspēlēm vai viedtālruņiem (piemēram, “Kidlo” spēļu sērija, “CodeSpark Academy“), kā arī būvējot LEGO robotus.
Latvijā šī vecuma bērniem tiek piedāvātas arī nodarbības, piemēram, Robotikas skolā ROBO HUB vai AlfaRobot pulciņi, kur ar skolotāju palīdzību var izmēģināt LEGO programmēšanu, veidojot interaktīvus animētus stāstus un tamlīdzīgi.
Nodarbības pulciņos bērniem parasti ir saistošākas, jo tajās viņi var strādāt kopā ar citiem bērniem. (Programmētājiem ārkārtīgi svarīgas ir arī komunikācijas un sadarbības prasmes, jo pie dažādiem projektiem un produktu izstrādes parasti strādā komandās, nevis individuāli.)
Pirmās programmēšanas valodas
Vecākus skolēnus jau var iepazīstināt ar īstu programmēšanu. Programmēšanas valodu ir daudz, katrai no tām ir savas īpatnības, un atšķiras arī to pielietojuma jomas. Patiesībā, lai kļūtu par profesionālu programmētāju un strādātu pie lieliem projektiem, būs jāapgūst sarežģītākas valodas, piemēram, PHP, Java, .NET un tamlīdzīgi. Taču pašā sākumā svarīgākais ir saprast algoritmus, to pielietojumu un loģisko domāšanu.
Parasti pirmos soļus spert ar Python programmēšanas valodu, kas, iespējams, ir vieglāk saprotama, jo programmēšanas rindas ļoti atgādina parasto valodu. Vienas no vienkāršākajām programmēšanas valodām ir arī Ruby, Scratch un Lua.
Programmēšanas pamatus bērni var apgūt gan konkrētās nodarbībās, gan grupās, gan mācoties individuāli. Šim nolūkam ir piemēroti tādi rīki kā, piemēram, CodeMonkey, Tynker un līdzīgi.
Tiesa, programmēšanas rindiņu rakstīšana bērnam var šķist garlaicīga nodarbe. Tāpēc viņam ir svarīgi sajust jēgu, saprast, kāpēc viņš to visu dara.
Dažus motivē redzēt, kā robots veic viņiem uzticētos uzdevumus, citi vēlas izveidot jēgpilnas lietotnes, kas palīdz taupīt resursus, bet citus interesē grafiskie un dizaina risinājumi. Vecāku pienākums ir palīdzēt bērnam atklāt to, kas viņam patiešām ir interesants un nozīmīgs, un uzslavēt par sasniegumiem.
Nekad nav par vēlu sākt
Ja 9.-12. klases skolēns nekad nav mēģinājis programmēt, tas nenozīmē, ka viņš to nekad neapgūs. Tādas mācību iestādes kā Pirmā programmēšanas skola, HelloIT un Inovāciju skola piedāvā programmēšanas nodarbības, kas pielāgotas dažādu vecumu bērniem un arī pieaugušajiem. Taču tie, kas vēlas mācīties individuāli, var meklēt tiešsaistes kursus interesējošā jomā (piemēram, Udemy.com vai Edx.org vietnēs).
Sākt nekad nav par vēlu – ne skolā, ne pēc ienākšanas darba tirgū. Mūsdienās ir atrodams daudz piemēru, kā cilvēki maina karjeras virzienu un kļūst par programmētājiem, kas apliecina, ka iespējams ir viss.
Galvenais nosacījums, lai pieņemtu lēmumu par pārkvalificēšanos, ir tieksme uz tehnoloģijām. Taču, ja vienīgā motivācija ir nauda, šādi cilvēki ātri vien kļūst izsmelti un vīlušies. Nepietiek tikai ar viena kursa beigšanu, kurā iemāca programmēt dažu mēnešu laikā. Programmēšana ir joma, kurā jāmācās pastāvīgi, jo tehnoloģijas nemitīgi mainās, pilnveidojas, vienu sistēmu un platformu aizstāj citas. Zinātkāre, uzņēmība pret jauninājumiem un neatkarība ir programmētājam nepieciešamās īpašības.