Mūsdienās mūsu rīcībā esošās ierīces ģenerē vairāk datu nekā jebkad agrāk. Šo datu apjoms, visticamāk, turpinās pieaugt, jo tie kļūst arvien vērtīgāki, un lietotājiem arvien vairāk kļūst pieejamas tehnoloģijas, kas ļauj analizēt lielākas datu bāzes. Lai arī jaunumi priecē tehnoloģiju entuziastus, nevajadzētu aizmirst par tehnoloģiskā progresa negatīvo ārējo ietekmi, kas ir virtuālie atkritumi.
Martā visā pasaulē tiek atzīmēta “Virtuālās tīrīšanas diena” (Digital Cleanup Day). Digital Waste jeb digitālie atkritumi ir jauns termins, kas apraksta sliktas datu pārvaldības sekas uz vidi. Virtuālie atkritumi rodas, ja digitālā formātā tiek glabāts liels informācijas apjoms, un tam ir dažādas negatīvas sekas. Uzskatāms piemērs tam ir datu centru un serveru telpu oglekļa pēdas nospiedums. Tiek lēsts, ka internets un ar to saistītās sistēmas katru gadu emitē pat 900 miljonus tonnu oglekļa dioksīda (CO2).
Citi dati liecina, ka digitālās tehnoloģijas izdala aptuveni 4% kopējo CO2 emisiju, un tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis procents dubultosies. Tāpēc, regulāri dzēšot visus nevajadzīgos failus, lietotnes vai fotoattēlus, mēs ne tikai pagarinām savu ierīču kalpošanas laiku, bet arī sniedzam ieguldījumu videi.
Kādus pasākumus var veikt, lai samazinātu datu apjomu?
Ikvienam biznesam vai parastam lietotājam jāsāk ar periodisku savu esošo datu pārskatīšanu. Apskatot esošās datu krātuves, personiskos diskdziņus un datu avotus var uzzināt, no kurienes dati nāk un cik daudz to ir. Pārskatīšanas laikā datu kopas jāklasificē pēc iespējamās vērtības un lietošanas gadījumiem. Novērtējot glabājamo datu nozīmīgumu, nevajadzīgie dati var tikt dzēsti vai samazināti, tādējādi samazinot datu uzglabāšanas vajadzības un ar to saistīto oglekļa pēdu.
Lai sakoptu virtuālo telpu, vispirms būtu jākoncentrējas uz nevajadzīgiem e-pastiem un failiem, un novecojušiem rakstiem, kuri vēl joprojām mitinās tiešsaistē. Jāizskata arī datu dublējumkopijas, kuras vairs netiek izmantotas. Šie un citi minētie failu veidi, iespējams, ir visizplatītākie virtuālo atkritumu veidi, un ir ieteicams tos regulāri pārskatīt.
Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs bieži domājam, ka esam izdzēsuši noteiktus failus, taču tie joprojām atrodas mūsu izmantotajās datubāzēs. Piemēram, dzēšot e-pastu, tas netiek automātiski noņemts no servera. Pats ziņojums tiek ievietots atkritnes direktorijā un paliek serverī. Tāpēc, lai pilnībā noņemtu ziņojumu no servera, tas ir jāizdzēš arī no “atkritumu” mapes. Tas pats attiecas arī uz failiem, kurus izdzēšam, piemēram, no mākoņpakalpojuma.
Tīra vide ir katra uzņēmuma prioritāte
Uzņēmējdarbības nozare ir atbildīga par pieaugošo datu apjomu, jo patērētāju sniegtie dati ir kļuvuši par vērtīgu resursu ikvienam uzņēmumam. No patērētājiem un viņu ierīcēm saņemtā informācija sniedz noderīgu ieskatu par uzņēmuma klientiem un to darbību.
Ikvienam sociāli atbildīgam biznesam būtu jāveicina pārmaiņas, kas palīdzētu stabilizēt datu uzglabāšanas ietekmi uz vidi. Ieteicams ne tikai regulāri veikt korporatīvo datu auditus, bet arī nodrošināt “tīru” enerģiju, kas atbilst izmantoto datu centru vajadzībām. Piemēram, izmantot enerģiju no atjaunojamiem avotiem.
- Huawei Watch Ultimate – viedpulkstenis piedzīvojumu kārotājiem un drosminiekiem
- Kuru vēršanas pusi izvēlēties ārdurvīm?
- Dīvainākās kazino spēles un likumi, kurus jūs nezinājāt
- Vienkārši un ātri: 5 funkcijas, ko var ieslēgt vai izslēgt savā Android tālrunī, lai akumulators darbotos pēc iespējas ilgāk
- Elektriskais skrejritenis: kā izvēlēties piemērotāko modeli?
One Response
Labs stāsts.
Uzliku uz svariem mobilo ar daudz daudz foto pirms tīrīšanas, nosvēru!
Izdzēsu līdz rūpnieciskajam stāvoklim, atkal nosvēru.
Kāpēc svars neatšķīrās?