Mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “SKDS” veiktās aptaujas dati liecina, ka 59% aptaujāto vecāku uzskata, ka bērni laiku internetā pavada bezjēdzīgi, skatoties video saturu YouTube vai kādā citā platformā. Savukārt 46% vecāku atzīst, ka bērni bezjēdzīgi pavada laiku internetā, spēlējot datorspēles. Tikai 8% aptaujāto vecāku uzskata, ka viņu bērns internetā bezjēdzīgi laiku netērē.
Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka tikai aptuveni puse no aptaujātajiem vecākiem pēdējā gada laikā ir kādu ilgāku brīdi sēdējuši bērnam līdzās un vērojuši, ko bērns dara internetā.
“Kā rāda aptaujas dati, tad patiesībā problēma ir tā, ka vecāki salīdzinoši maz zina, ko bērni īsti dara digitālajā vidē, tādēļ bieži vien pakļaujas dažādiem stereotipiem, piemēram, par datorspēlēm kā bezjēdzīgu “laika nosišanu”, neskatoties uz to, ka tās attīsta arī dažādas dzīvei noderīgas iemaņas. Piemēram, jauniešu vidū populārā video spēle “Among Us”, ar kuras palīdzību var attīstīt savstarpējo komunikāciju, atpazīt cilvēku uzvedības modeļus, kā arī mācīties, kā būt fleksiblam un rīkoties stresa situācijās. Līdzīgi arī spēle “Portal 2”, kas faktiski ir dažādu mīklu jeb uzdevumu risināšanas spēle, kura attīsta stratēģisko domāšanu, komunikāciju un paļaušanos uz otru spēlētāju. Protams, ka visa pamatā ir stāsts par samērīgumu, lai dzīve digitālajā vidē pilnībā neaizēno reālās dzīves notikumus,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.
Interesanti, ka vecākiem visvairāk pretenziju ir pret to, ka bērni lieto viedtelefonus un spēlē video spēles, bet vismazāk iebildumu ir pret to, ka laiks tiek pavadīts pie TV ekrāna.
“Vecāki līdz galam neuztver laika pavadīšanu ar viedierīci kā leģitīmu nodarbošanos, t.i., tiek apšaubīts tās lietderīgums un jēga. Iespējams, viņi domā, ka tas, ka bērns pavada daudz laika, piemēram, viedtālrunī, parāda viņus kā “sliktus” vecākus, kas nevar nodrošināt bērnam “pareizu” bērnību – svaigā gaisā, laukos pie vecvecākiem un tamlīdzīgi,” atzīst antropoloģe Ieva Puzo. “Ir arī redzams, ka mainās izpratne par labi pavadītu laiku bērnībā. Ja pirms 20 gadiem sēdēt pie televizora bija “nepareizi”, tad tagad televizors jau ir kļuvis pieņemamāks un viedtālrunis ir nokļuvis “nepareizā” laika pavadīšanas veida statusā. Vēsturiski raugoties, šī situācija faktiski nav nekas jauns, jo ikviens jaunums – vai tas būtu televizors, pildspalva vai grāmata – tā laika sabiedrībā ir radījusi zināmu pretestību.”
Aptaujā piedalījās 1001 vecāks, kuriem ir bērni vecumā no 2-17 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no š.g. 30. jūlija līdz 2. augustam.