Uz pasaules ir miljardiem lietu, kas redz, dzird un izspiego ikvienu no mums. Dažas no tām ir paslēptas skaidri redzamās vietās – televizorā, ledusskapī, automašīnā un birojā. Šīs lietas par mums zina vairāk, nekā mēs varētu iedomāties, un daudzas no tām apkopoto informāciju glabā internetā.
Vēl tik nesen kā pagājušajā desmitgadē būtu bijis grūti iedomāties tik noderīgu lietotņu un pakalpojumu revolūciju, ko ieviesa viedtālruņi. Taču maksa par to ir skaidra – mūsu privātuma zaudēšana.
Interneta savienojums ir visur – mājās, birojos un pilsētās, un mūsu privātums ir vairāk apdraudēts nekā jebkad agrāk.
Lietu internets
Viedierīces, automašīnas un mājas ir izstrādātas tā, lai atvieglotu mūsu dzīvi un automatizētu ikdienā veicamos uzdevumus: tās ieslēdz un izslēdz apgaismojumu, ieejot telpā un izejot no tās, atgādina, ka ledusskapī esošie tomāti drīz sabojāsies, personalizē mājas temperatūru atkarībā no laikapstākļiem un katras personas vēlmēm.
Lai šo maģiju panāktu, tām ir nepieciešams internets, kurā meklēt palīdzību un saskaņot datus. Ja nav piekļuves internetam, viedais termostats var apkopot datus par telpu, kurā tas atrodas, taču tas nezina, kāda ir laika prognoze, tādēļ nespēj apstrādāt visu informāciju, lai izlemtu, kā rīkoties.
Ne tikai mūsu mājās esošās lietas sazinās internetā – viedākas kļūst arī darba telpas, tirdzniecības centri un pilsētas, un viedajām ierīcēm šajās vietās ir līdzīgas prasības.
Faktiski lietu internets (IoT) jau tiek plaši izmantots transportā un loģistikā, lauksaimniecībā, kā arī nozares automatizācijā. 2018. gadā visā pasaulē tika izmantoti aptuveni 22 miljardi ar internetu savienotu ierīču, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam to skaits pieaugs līdz vairāk nekā 50 miljardiem.
Ko šīs lietas zina par mums?
Viedierīces apkopo plašu datu klāstu par saviem lietotājiem. Viedās drošības sistēmas un viedie palīgi ir burtiski mūsu mājās izvietotas kameras un mikrofoni, kas apkopo video un audio informāciju par mūsu klātbūtni un aktivitātēm.
Tāpat arī viedie televizori izmanto kameras un mikrofonus, lai izspiegotu lietotājus, viedās spuldzes izseko mūsu miegu un sirdsdarbības ātrumu, savukārt viedie putekļu sūcēji atpazīst objektus mūsu mājās un iegaumē katru telpas centimetru.
Dažreiz šī “viedā izspiegošana” tiek reklamēta un pasniegta kā bonuss. Piemēram, daži Wi-Fi maršrutētāji var apkopot informāciju par lietotāju atrašanās vietu mājās un pat saskaņot darbību ar citām viedierīcēm, lai uztvertu cilvēka kustības.
Ražotāji parasti sola, ka mūsu datus redz tikai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nevis cilvēki. Bet tas ne vienmēr tā ir. Piemēram, Amazon darbinieki noklausās lietotāju sarunas ar Alexa, pārraksta un anotē tās, un ievada automatizētajās lēmumu pieņemšanas sistēmās.
Bet pat piekļuves atļaušana ierobežotam personas datu daudzumam var radīt nevēlamas sekas. Jebkuri privāti dati, kas tiek kopīgoti internetā, nekad nav pilnībā aizsargāti no hakeru uzbrukumiem.
Izprast, kuras ir vājās vietas
Dažas ierīces, piemēram, viedos skaļruņus vai kameras, lietotāji privātuma nolūkos var jebkurā laikā izslēgt. Tomēr, pat ja pastāv tāda iespēja, ierīču atvienošana no interneta var ievērojami ierobežot to lietderību.
Turklāt, atrodoties darbavietās, tirdzniecības centros vai viedajās pilsētās, mums nav iespējas izslēgt visas ierīces, tāpēc šeit esam neaizsargāti pat tad, ja mums nepieder viedierīces.
Šī iemesla dēļ mums kā lietotājiem ir svarīgi pieņemt apzinātu lēmumu – pērkot, uzstādot un izmantojot internetam pieslēgtas ierīces, ir svarīgi izprast kompromisus starp privātumu un komfortu.
Tas ne vienmēr ir viegli. Pētījumi liecina, ka, piemēram, viedās mājas personīgo asistentu īpašniekiem ir nepilnīga izpratne par to, kādus datus ierīces apkopo, kur dati tiek glabāti un kas tiem var piekļūt.
Valdības visā pasaulē ir ieviesušas likumus, lai aizsargātu privātumu un nodrošinātu cilvēkiem lielāku kontroli pār saviem datiem. Daži piemēri ir Eiropas Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) un Kalifornijas Patērētāju privātuma likums (CCPA).
Pateicoties šādiem likumiem varam, piemēram, iesniegt datu subjekta piekļuves pieprasījumu organizācijai, kas apkopo mūsu datus no ierīces, kas savienota ar internetu. Organizācijām mēneša laikā ir jāatbild uz pieprasījumiem šajās jurisdikcijās, paskaidrojot, kādi dati tiek vākti, kā tie tiek izmantoti organizācijā un vai tie tiek kopīgoti ar trešajām pusēm.
Nevēlies, lai tevi izspiego? Ierobežo privātumu!
Regulas ir svarīgs solis; tomēr, tā kā viedo ierīču skaits pieaug neiedomājamos tempos, to ieviešana, visticamāk, prasīs diezgan daudz laika. Tikmēr ir lietas, ko varam darīt, lai izmantotu dažas no interneta priekšrocībām, neizpaužot pārmērīgi daudz personas datu.
Droša un privāta ar internetu savienotu ierīču lietošana
Kā aizsargāt viedierīces un samazināt sava privātuma riskus?
- Divas galvenās darbības ir ierīces programmaparatūras regulāra atjaunināšana un tās iestatījumu pārbaude un jebkādas datu apkopošanas atspējošana, kas nav saistīta ar to, ko vēlaties, lai ierīce veiktu.
- Ja plānojat iegādāties ierīci ar interneta savienojumu, uzziniet, kādus datus tā apkopo un kāda ir ražotāja datu pārvaldības politika no neatkarīgiem avotiem, piemēram, Mozilla Privacy Not Included. Izmantojot šo informāciju, varat izvēlēties sev vēlamo viedierīces versiju no ražotāja, kas nopietni izturas pret savu lietotāju privātumu.
- Visbeidzot, varat apstāties un pārdomāt, vai jums tiešām ir vajadzīgs, lai visas jums piederošās ierīces būtu “gudras”? Piemēram, vai esat gatavs sniegt informāciju par sevi, lai varētu mutiski pavēlēt savam kafijas automātam pagatavot jums kafiju?