Daudzi no mums baidās, ka pārejas uz klimatam draudzīgāku nākotni rezultātā tiks zaudētas neskaitāmas darba vietas. Lai gan tā ir taisnība, ka globālās sasilšanas ierobežošanas dēļ dažādi darba veidi vairs nebūs pieprasīti, pētījumi atkal un atkal ir pierādījuši, ka šāda pāreja patiesībā radīs arī daudz jaunu darba vietu.
Starptautiska pētnieku komanda ir atklājusi, ka, uzturot temperatūru 2°C zem pašreizējās vidējās temperatūras vērtības, līdz 2050. gadam tiks iegūti 8 miljoni darbavietu enerģijas nozarē.
“Pašlaik aptuveni 18 miljoni cilvēku strādā enerģētikas nozarēs – šis skaits, iespējams, palielināsies, nevis samazināsies līdz 26 miljoniem vai vairāk nekā par 50 procentiem, ja mēs sasniegsim mūsu globālos klimata mērķus,” skaidro viens no pētnieku komandas locekļiem, vides ekonomists Johans Emmerlings no RFF-CMCC Eiropas Ekonomikas un vides institūta Itālijā.
“Atjaunojamo enerģijas avotu ražošana un uzstādīšana potenciāli varētu kļūt par aptuveni vienu trešdaļu no visām šīm darbavietām, par kurām valstis var konkurēt arī atrašanās vietas ziņā.”
Izpētot 50 pasaules valstis, komanda izveidoja integrētu novērtēšanas modeli saskaņā ar sešiem dažādiem scenārijiem: trīs gadījumos, kad globālā sasilšana saglabājas krietni zem 2°C, un trīs, kuros apstākļi paliek nemainīgi.
Pētījumā atklājās, ka saskaņā ar 2°C scenārijiem enerģētikas nozares darba vietas kopumā nemazinās, jo darba vietu zaudēšanu, kas saistīta ar fosilo kurināmo, vairāk nekā kompensēs ieguvumi saules un vēja enerģijas ražošanā.
Saskaņā ar šiem emisiju samazināšanas scenārijiem jaunizveidoto darbavietu skaits patiesībā ievērojami palielināsies.
Pētījumā ir teikts, ka darbavietu skaits samazināsies visai iespaidīgos daudzumos – no šobrīd esošajiem 12,6 miljoniem darba vietu līdz 3,1 miljonam. Šis samazinājums ir koncentrēts uz fosilā kurināmā ieguvi (ogļu ieguvi, naftas un gāzes ieguvi un izpēti).
“Fosilā kurināmā ieguvē darba vietu skaits strauji samazināsies, bet zaudējumus kompensēs ieguvumi saules un vēja enerģijas apstrādes darbos, jo īpaši ražošanas nozarē.”
Svarīgs faktors būs darbinieku pārkvalificēšana
Daudzi akadēmiķi atzīmē, ka darbinieku pārkvalificēšana ir būtiska, lai samazinātu cilvēces paļaušanos uz oglēm un citu fosilo kurināmo, un galu galā, pāreja no šāda veida darbavietām dos labumu cilvēkiem vairāk nekā vienā veidā.
Pārkvalificēšanās uz kādu no videi draudzīgākajām nozarēm (ar iespēju paplašināties), piemēram, saules enerģētikas nozari, būs ieguvums videi, neatstājot darbiniekus bez amata.
“Ieguves sektora darbavietas ir vairāk pakļautas dekarbonizācijai, tāpēc vienkārši ir jāievieš pārejas politika,” skaidro pētījuma autors Sandeep Pai, kurš veica pētījumu Britu Kolumbijas universitātē.
Uzlabojumi jau pēc 10 gadiem
Diemžēl darba ieguvumi un zaudējumi nav vienādi sadalīti visā pasaulē. Komanda atklāja, ka dažas valstis, piemēram, Ķīna, būtu zaudētāja šajā ziņā, turpretī ASV, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika iegūtu jaunas darba vietas atjaunojamās enerģijas paplašināšanās dēļ.
Pētniekiem ir arī labas ziņas saistībā ar to, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai to panāktu, kas ir nieka 10 gadi.
Izskatās, ka, ja mēs patiešām to vēlamies, tas ir īstenojams – un vienlaikus ir iespējams saglabāt arī plaukstošu enerģētikas darba nozari.
Pētījums ir publicēts žurnālā One Earth.