Pirmdien, 2. augustā, Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) asociēto dalībvalsti. Tas Latvijas zinātniekiem paver plašas iespējas strādāt vienā no pasaules spēcīgākajiem zinātnes centriem, savukārt Latvijas uzņēmējiem – iespēju piedalīties CERN iepirkumos un piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami zinātniskās darbības nodrošināšanai.
Latvija tika uzņemta CERN saimē svinīgā pasākumā, kas tiešsaistē norisinājās gan CERN mītnē Ženēvā, gan Rīgā, Izglītības un zinātnes ministrijā. Pasākumā Rīgā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore vēstniece Ilze Rūse. Savukārt CERN Latviju pārstāvēja Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Bahtijors Hasans, kā arī ceremonijā piedalījās CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) un vēl citi CERN vadības pārstāvji.
No sēkliņas – par varenu koku
«Apmēram pirms 25 gadiem iestādītā mazā pirmā latviešu zinātnieku sadarbības ar CERN sēkliņa ir izaugusi par varenu un pilntiesīgu CERN dalībvalsts statusa koku. Un tas ir noticis, pateicoties pareizi īstenotai un atbalstošai valsts zinātnes politikai un nepārtrauktam valsts finansējuma nodrošinājumam. Pēdējos gados mūsu valdība ir pieņēmusi svarīgus politiskus lēmumus, lai veicinātu augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienas attīstību, kā arī daļiņu paātrinātāju un detektoru tehnoloģiju izpēti. Šodien, kad Latvija ir kļuvusi par CERN dalībvalsti, vēlos izteikt pateicību visiem, kas ir devuši savu ieguldījumu šajā sasniegumā CERN pusē un Latvijā!» sacīja A. Muižniece.
Savukārt T. Torims norādīja, ka «mēs beidzot esam nonākuši tur, kur jau sen mums vajadzēja būt, – Latvijas zinātnieki tagad spēlēs zinātnes augstākajā līgā. Mēs, mērķtiecīgi izpildot visus nepieciešamos kritērijus un Latvijā veidojot augstas enerģijas fizikas kopienu, esam kvalificējušies darbam vienā no pasaules ietekmīgākajām zinātnes laboratorijām. Dalība CERN paaugstinās kopējo zinātnes līmenī gan Latvijā, gan Baltijas valstīs kopumā, savukārt mūsu jauniešiem paveras iespējas mācīties fiziku un inženierzinātnes Latvijā, bet praktizēties CERN superlaboratorijās.»
Bet Bahtijors Hasans akcentēja: «Kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, Latvija ver jaunu sadarbības lapaspusi ar CERN, kas tai sniegs unikālas iespējas sekmēt zinātnes attīstību Latvijā un ar savu pienesumu piedalīties pasaules augstākā līmeņa zinātniskajos pētījumos. Iestājoties organizācijā, tiks sekmēta arī zinātnes diplomātija, kurai ir svarīga loma arī Latvijas ārpolitikā un Latvijas labklājības veicināšanā, tāpēc kā Latvijas vēstnieks esmu patiesi gandarīts par Latvijas pievienošanos pasaules zinātnes elitei.»
Latvijas ieguvumi
Asociētās dalībvalsts statusā Latvija varēs piedalīties CERN zinātniskajā un administratīvajā darbā. Latvija iegūst tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN apmācību un izglītības programmās. Tas nozīmē, ka Latvijas zinātniekiem būs iespēja kļūt par CERN darbiniekiem un piedalīties CERN zinātnes projektos, doktoranti savus promocijas darbus varēs izstrādāt, sadarbojoties ar CERN, Latvijas skolēni un skolotāji varēs doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un visjaunākajām tehnoloģijām.
Latvijas uzņēmējiem, kuri piedāvā Latvijas izcelsmes preces un pakalpojumus, būs iespēja piedalīties CERN organizētajos iepirkumos, piedāvājot savas preces un pakalpojumus, kas nepieciešami CERN.
Latvija būs tiesīga piedalīties CERN padomes, Finanšu un industriālo komiteju darbā. Asociētās dalībvalsts statusā valstij CERN padomē nav balsstiesību, taču ir tiesības lūgt iespēju izteikties. Tāpat Latvija varēs nosūtīt savu pārstāvi kā novērotāju CERN Zinātnes politikas komitejas darbā.
Ceļš uz CERN
Lai kļūtu par CERN asociēto dalībvalsti, Latvijai bija jāizpilda vairāki kritēriji, pierādot, ka:
- Latvijai ir politiskā griba un atbilstoši finanšu instrumenti, kas ilgtermiņā nodrošina jēgpilnu dalību CERN zinātniskajās programmās;
- Valstī ir spēcīga augstas enerģijas fizikas kopiena, un tā ir pietiekami finansēta, lai pilnvērtīgi piedalītos CERN zinātnes projektos;
- Latvijas industrijai ir atbilstoša kapacitāte, kas ļautu tai veiksmīgi piedalīties CERN iepirkumos.
Latvijas sniegumu minēto trīs kritēriju izpildē CERN vērtēja piecu gadu griezumā, kā arī ar skatu nākotnē – kāds šajos kritērijos ir valsts potenciāls īstermiņā un ilgtermiņā. Pārliecinoties par Latvijas gatavību pievienoties CERN, 2020. gada decembrī CERN Padome nolēma uzsākt sarunas ar Latviju par asociācijas līgumu. Jau 2021. gada 14. aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā, savukārt 27. maijā šo līgumu ratificēja Saeima.
Latvija uz dalību CERN ir gājusi ļoti mērķtiecīgi, pilnveidojot augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju studiju un pētniecības jomu valstī. Sadarbojoties RTU un Latvijas Universitātei, abu augstskolu zinātnieki piedalās CERN eksperimentos, tiek veidota jauna doktorantūras programma «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», kā arī tiek veiksmīgi realizēta Valsts pētījumu programma augstas enerģijas fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās.
Latvijas zinātnieki jau strādā CERN
Jau patlaban CERN strādā RTU, LU un arī Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki, piedaloties nozīmīgos zinātnes projektos, piemēram, eksperimentā, kura mērķis ir, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus.
Lai koordinētu Latvijas zinātnisko institūciju, valdības un uzņēmēju sadarbību ar CERN, ir izveidota starpdisciplinārā nacionālā darba grupa. Gan šīs grupas darbu, gan arī CERN vadības vizīti Latvijā koordinē nacionālais CERN kontaktpunkts. Ir attīstīta arī sadarbība reģiona mērogā, kopā ar Igaunijas un Lietuvas augstskolām 2017. gadā izveidojot CERN Baltijas grupu, koordinēti sadarbojoties ar CERN un stiprinot augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienu reģionā.
Abas pārējās Baltijas valstis jau ir kļuvušas par CERN asociētajām dalībvalstīm. Igaunija šo statusu ieguva šā gada 1. februārī, savukārt Lietuva – jau 2018. gadā.
CERN jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem — 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādītā Higsa bozona eksistence.
CERN izveidotā ziņa par Latvijas pievienošanos Eiropas Kodolpētniecības centram.
Foto: CERN