Tumšajam tīmeklim jeb Dark Web ir neskaidra reputācija. Zem tā slēpjas sarežģīti anonimitātes tīkli, kas veido un izplata visa veida nelikumīgu saturu. Tās ir nelegālās narkotikas, materiāli, kas saistīti ar vardarbību pret bērniem, nelegālie ieroči, dažādi ekstrēmistu piederumi un daudz kas cits.
Bet Dark Web var izmantot arī citiem mērķiem. Kā liecina pētījums, lielākā daļa anonīmo darbību, kas tajā notiek, neatbilst šim pieņēmumam.
Jauns pētījums, kuru vadīja kiberdrošības pētnieks Ēriks Džardīns (Eric Jardine) no Virginia Tech, liek domāt, ka tikai neliela Dark Web daļa tiek izmantota, lai piekļūtu slēptajām vietnēm – un šajā gadījumā slēptās darbības pat nav obligāti nelikumīgas darbības (lai gan, ņemot vērā Dark Web tumšākos nostūrus, tas tā varētu būt).
Pētījumā Džardīns un viņa komanda analizēja datus no Tor tīkla. To parasti uzskata par lielāko un populārāko tīklu, kas ļauj anonīmi, privāti piekļūt necenzētam tīmeklim. Tajā tiek izmantota īpaša programmatūra, kas savienojas ar onion maršrutētāju sistēmu, kas izstrādāta lai nodrošinātu lietotāja anonimitāti.
Deep Web un Dark Web
Deep Web jeb dziļais tīmeklis, kā zināms, ir tās interneta daļas, kuras parastās meklētājprogrammas neparāda. Tumšais tīmeklis (Dark Web) ir daļa no dziļā tīmekļa (Deep Web). Tumšā tīmekļa daļā tad arī mitinās šis dažkārt visai ļaunprātīgais saturs.
Pētnieki vēlējās novērtēt, cik lielu daļu Tor tīkla varētu izmantot slēptiem (un potenciāli ļaunprātīgiem) mērķiem. Tomēr nav tāda vienkārša veida, kā to izdarīt, ņemot vērā, ka Tor tīkls ir paredzēts anonimitātes nodrošināšanai.
Bet, uzraugot datu parakstus, kas savākti no Tor ieejas mezgliem (entry nodes), komanda spēja atšķirt lietotājus, kuri izmanto Tor, lai anonīmi piekļūtu vietnēm parastajā tīmeklī, un citus, kas izmanto sistēmu, lai piekļūtu slēptam saturam, kas atrodas Dark Web.
Pārsteidzoši, ka pētnieki atklāja, ka tikai 6,7 % globālu lietotāju izmanto Tor, lai piekļūtu slēptajiem Dark Web pakalpojumiem (kas var vai nevar sniegt nelegālu vai nevēlamu materiālu).
“Tātad, kaut arī Tor anonimitātes tīklu var izmantot dažādiem ļoti ļaunprātīgiem mērķiem, šķiet, ka lielākā daļa cilvēku vidēji dienā to vairāk izmanto kā Chrome vai Firefox hiperprivātu versiju”, skaidro Džardīns.
“Brīvās” valstis biežāk izmanto Tor iespējamiem ļaunprātīgiem nolūkiem
Vēl interesantāk ir tas, ka analīze parādīja, ka Tor izmantošana piekļuvei slēptiem pakalpojumiem vai regulāram tīmekļa saturam bija atšķirīga starp liberāli demokrātiskām valstīm un valstīm ar represīvākiem likumiem un tiesībām.
Pētījumā atklājās, ka valstis, kuras Freedom House valstu sarakstā ir atzīmētas kā “nav brīvas”, Tor iespējamiem ļaunprātīgiem nolūkiem izmanto 4,8% gadījumu.
Valstīs, kas atzīmētas kā “brīvas”, to lietotāju īpatsvars, kuri apmeklē Onion/Hidden Services, proporcionāli Tor kopējai ikdienas lietošanai, ir gandrīz divreiz lielāks jeb ~ 7,8 %.
Citiem vārdiem sakot, cilvēki, kas dzīvo liberālajās demokrātijās, visticamāk izmanto Dark Web ļaunprātīgiem mērķiem. Turpretī lietotāji, kas dzīvo represīvos režīmos nedemokrātiskās valstīs, visticamāk izmantos Tor, lai apietu vietējos cenzūras ierobežojumus un piekļūtu bezmaksas informācijai internetā.
Tor izstrādāji iebilst pret pētījumā izteiktajiem secinājumiem
Pati ASV bezpeļņas organizācija Tor Project ir iebildusi pret dažiem pētījuma atklājumiem.
“Šī pētījuma autori ir izvēlējušies visas .onion vietnes un visu datplūsmu uz šīm vietnēm klasificēt kā “neatļautu” un visu “Clear Web” trafiku kā “likumīgu”,” skaidro Tor projekta izpilddirektore Isabela Bagueros.
“Šis pieņēmums ir kļūdains. Daudzās populārās vietnēs, rīkos un pakalpojumos onion pakalpojumi tiek izmantoti, lai saviem lietotājiem piedāvātu privātuma un cenzūras apiešanas priekšrocības. Piemēram, Facebook piedāvā onion pakalpojumu. Globālās ziņu organizācijas, tostarp The New York Times, BBC, Deutsche Welle, Mada Masr un Buzzfeed piedāvā onion pakalpojumus …”
“Datplūsmas norakstīšana uz šīm plaši izmantotajām vietnēm un pakalpojumiem kā “neatļauta” ir vispārinājums, kas demonizē cilvēkus un organizācijas, kas izvēlas tehnoloģiju, kas ļauj aizsargāt viņu privātumu un apiet cenzūru.”
Ir vērts norādīt, ka Džardīns un viņa komanda savā pētījumā patiešām atzīst, ka Dark Web var saturēt sociāli izdevīgu saturu. Viņi nenoliedz, ka parastajā tīmeklī arī ir atrodams nepiemērots saturs.
Tomēr viņi pamato savus “varbūtības” secinājumus, ka piekļuve slēptajām .onion vietnēm un pakalpojumiem, visticamāk, ir ļaunprātīga. Kā piemēri tiek minēti iepriekšējie pētījumi. Tie liek domāt, ka slēptās Dark Web vietnes tiek nesamērīgi izmantotas nelikumīgiem mērķiem.
Pētījums ir pieejams šeit – PNAS