Pirms dažām desmitgadēm Eiropas Savienība izvirzīja sev mērķi ierobežot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Šajā laikā ir pieņemti vairāki noteikumi, kas nosaka automašīnu drošības standartus, palīdzot glābt tūkstošiem satiksmes dalībnieku dzīvību.
Lai gan autovadītājiem joprojām ir galvenā loma uz ceļa, autoražotāji dažādos modeļos ievieš palīgtehnoloģijas, kas var novērst sadursmes ar gājējiem, piemēram, kompaktajos Citroën C4 un Mercedes-Benz S-klases automobiļos, vai arī tehnoloģijas, kas neļauj novirzīties no braukšanas joslas, lai izvairītos no nejaušas sadursmes ar citu automašīnu.
Palīgtehnoloģijas var būt noderīgas ne tikai lielpilsētu rajonos, kur braukšanas ātrums nav liels, bet arī starppilsētu ceļa posmos vai braucot lielus attālumus.
Ceļa zīmju atpazīšanas sistēma ir palīgs ne tikai lielajās pilsētās
Lielākajai daļai mūsdienu automašīnu šobrīd standarta aprīkojumā ir uzstādīta ceļa zīmju atpazīšanas sistēma, taču to darbība var būt divējāda. Dažas sistēmas darbojas ar datiem, kas saglabāti navigācijas kartēs, savukārt uzlabotas sistēmas izmanto priekšējo kameru.
Vējstikla augšpusē uzstādītā videokamera nepārtraukti uzrauga pozīciju automašīnas priekšā un fiksē katru redzeslokā esošo ceļa zīmi. Kad sistēma nolasa atklāto ceļa zīmi, instrumentu panelī tiek parādīts vizuāls ziņojums par attiecīgo zīmju informāciju. Ja vadītājs tajā brīdī izmanto automātisko kruīza kontroles sistēmu, mašīna automātiski pielāgos ātrumu atbilstoši norādītajām prasībām.
Palīgtehnoloģijas lielāku kravu pārvadāšanai – piekabes stabilitātes kontrole
Ilgāki ceļojumi parasti saistās ar atvaļinājumu vai aktīvo atpūtu. Visai ģimenei nepieciešamā bagāža parasti piepilda automašīnu līdz “lūpai”. Taču, ja auto ir aprīkots ar papildu piekabes āķi, tas vajadzības gadījumā ļauj paņemt līdzi arī laivu, pāris motociklus vai pat dzīvojamo piekabi.
Mūsdienu automašīnām ar sakabes āķi ir arī inteliģentas piekabes stabilitātes kontroles sistēmas. Agrāk šāda veida tehnoloģijas tika izmantotas lieljaudas pikapos vai kravas automobiļos, kas paredzēti, lai pārvadātu pēc iespējas vairāk kravas. Taču tagad šādas sistēmas ir pieejamas arī daudz kompaktākos automobiļos.
Šī palīgtehnoloģija darbojas kopā ar elektronisko stabilitātes sistēmu. Elektroniskās smadzenes, kas izmanto sensorus, uzrauga, vai velkamā piekabe saglabā precīzu braukšanas virzienu un nesāk līkumot no vienas puses uz otru. Jebkādu aizdomīgu izmaiņu gadījumā piekabes trajektorijā sistēma automātiski iedarbina transportlīdzekļa bremzes, lai saglabātu stabilitāti.
Automātiska ātruma un distances kontrole
Ja lielāks maksimālais ātrums uz lielceļiem ļauj veikt lielus attālumus daudz ātrāk, ilgstoša braukšana nepārprotami radīs nogurumu.
Lai atvieglotu garos braucienus, pirms vairāk nekā divām desmitgadēm autoražotāji augstākās klases automašīnās sāka uzstādīt automātiskās ātruma un distances atbalsta sistēmas, kas daļēji pārņem vadību pār automašīnu. Protams, vadītājam jāpaliek par “kuģa kapteini”, taču šāda automašīnā uzstādīta sistēma uztur drošu distanci no cita satiksmes dalībnieka, uztur nemainīgu iestatīto ātrumu vai, ja nepieciešams, to samazina.
Mūsdienās šī sistēma arvien vairāk tiek ieviesta arī vidēji augstas cenas automašīnās ar papildus Stop & Go funkciju, kas noder ne tikai lielpilsētu iedzīvotājiem. Ja uz šosejas veidojas sastrēgums, automašīna ar aktivizētu automātisko kruīza kontroli var apstāties pati, pēc dažām sekundēm automātiski pārvietoties un pēc tam sekot priekšā braucošajam transportlīdzeklim.
Atliek tikai turēties pie stūres un sekot informācijai instrumentu panelī. Agrāk šī tehnoloģija tika izmantota automašīnās, kas maksā vismaz 40’000 eiro, taču šodien tā ir atrodama arī Citroën C4 vai Peugeot 308 hečbekos, kuru cena ir līdz 25’000 eiro, vai Volkswagen ID.3 elektromobilī, kas maksā līdz 37’000 eiro.
Palīgtehnoloģijas, kas brīdina par nogurumu
Viena no jaunākajām tehnoloģijām garākiem braucieniem ir Driver Alert and Fatigue Warning System. Tā tika ieviesta, lai palīdzētu autovadītājiem izvairīties no negadījumiem uz ceļa. Kā liecina dažādi pētījumi, aptuveni 20% negadījumu ir saistīti ar nogurumu. Tomēr dažiem autovadītājiem ļoti bieži ir nojauta, ka viņiem tomēr pietiks spēks nobraukt vēl noteiktu kilometru skaitu, un ka atpūsties varēs tad, kad būs sasniegts galamērķis.
Taču autovadītāja intuīcija, čukstot, ka spēki ir vairāk nekā pietiekami, var būt kļūdaini. Cilvēks var justies noguris, bet pārprast šo stāvokli.
Noguruma brīdinājuma sistēma, iespējams neapturēs šoferi uzreiz, taču tā liks aizdomāties par to, kā tu jūties pie stūres, pievērst tam uzmanību un novērtēt situāciju. Šāds papildu atgādinājums nāk tikai par labu.
Parasti noguruma brīdinājuma sistēma tiek aktivizēta, ja vadītājs brauc ar ātrumu vairāk nekā 60 km/h un ilgāk par divām stundām. Tādā gadījumā informācijas panelī tiek parādīts atgādinājums par vajadzību apstāties un atpūsties.
Savukārt autovadītāja modrības uzraudzības sistēma uzrauga pie stūres sēdošās personas uzvedību uz ceļa. Ja sistēma konstatē atkārtotas novirzes no braukšanas trajektorijas, tā brīdina personu par samazinātu modrību. Tā var būt norāde, ka viņam vajadzētu apstāties un paņemt pārtraukumu.
Automātiskās priekšējo lukturu sistēmas palīdz braukt drošāk naktī
Ir skaidri redzams, kas pēdējo divu desmitgažu laikā automašīnu apgaismojuma tehnoloģijā ir panākts ievērojams progress. LED vai LED matricas priekšējie lukturi apgaismo daudz vairāk vietas uz ceļa nekā halogēna lukturi, un to efektivitāte padara braukšanu daudz drošāku pat ekstremālos laikapstākļos.
Mūsdienīgu automašīnu vadītāji var izmantot automātisko tuvās un tālās gaismas pārslēgšanas sistēmu garā ceļojumā vai vienkārši braucot pa šoseju diennakts tumšajā laikā. Tehnoloģijas pamatā ir videokamera, kas uzstādīta uz atpakaļskata spoguļa priekšas, kas fiksē transportlīdzekļu gaismas, kas tuvojas vai brauc pretējā virzienā, un sistēma automātiski pārslēdz LED lukturu apgaismojumu no augsta uz zemu.
Kad sistēma vairs nekonstatē citas automašīnas priekšējo lukturu gaismas, tālās gaismas atkal tiek ieslēgtas automātiski, lai jūs varētu aizmirst par gaismu slēgāšanu braukšanas laikā, justies mierīgāk un izvairīties no citu satiksmes dalībnieku netīšas apžilbināšanas.