Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk. Daudzas lietas mums šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.
IoT (angļu: Internet of Things) visbiežāk mums saistās ar reizēm, kad tiek pieminētas viedās pilsētas. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav. IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā.

Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi un attīstītas viedās pilsētas vide.

Viedā infrastruktūra 

viedās pilsētas gudrais ielu apgaismojums

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Viedā satiksme

viedās pilsētas luksofors

Šeit ir dažādi risinājumi gan sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, gan pasažieriem. Tie ir gudrie luksofori, kas seko līdzi reālajai transportu plūsmai, iespēja sekot līdzi sastrēgumiem, sabiedriskā transporta reālajam kursēšanas grafikam, kavējumiem u.c. lietām. Transporta pakalpojumu sniedzējiem savukārt ir iespēja analizēt pasažieru plūsmu, plānot un pārplānot maršrutus, cilvēkresursus. 
Arvien populārāki pilsētās, arī Rīgā, kļūst automašīnu un skūteru koplietošanas pakalpojumi, kad transportlīdzekli uz īsu laiku var izīrēt ar mobilās lietotnes palīdzību.

Gudrā ūdens apgāde pilsētā

Viedie sensori var uzraudzīt ūdens plūsmas ātrumu, tvertņu spiedienu, ūdens līmeni un ūdensvadu kvalitāti. Iegūtie dati sniedz iespēju gan ātri reaģēt uz dažādām problēmsituācijām, gan plānot remontdarbus ilgtermiņā. 

Viedās ēkas

kā viedajā pilsētā viss ir saistīts

Šādās ēkās faktiski visas sistēmas – sākot no kondicionēšanas un beidzot ar apsardzi un apgaismojumu, var tikt savienotas un vadītas attālināti. Sensori var sniegt datus par to, kā tiek lietota un apdzīvota ēka, sistēmām to pielāgojot dažādiem apstākļiem, kas mainās, piemēram, temperatūrai telpās, apgaismojumam un gaisa kvalitātei. Ēku uzturēšanas izmaksas parasti ir visai lielas, ja daudzus darbus veic manuāli. IoT risinājumi sniedz iespējas veikt konkrētās darbības tikai tad, kad tās tiešām ir nepieciešamas, ļaujot ietaupīt ilgtermiņā.

Atkritumu apsaimniekošana

Daudzviet jau ir ieviesta atkritumu konteineru monitorēšanas sistēma. Tas nozīmē, ka atkritumu konteineri ir aprīkoti ar sensoriem, kas ļauj atkritumus izvest tad, kad konteineri ir jau pilni, tādā veidā ietaupot dažāda veida resursus.

Viedā stāvvietu sistēma

viedā autostāvvieta

Dažādu aptauju dati rāda, ka aptuveni trešdaļu no pilsētas satiksmes plūsmas veido automašīnu kustība, kas meklē brīvas stāvvietas. Ir pat aprēķināts, ka viens autovadītājs gadā patērē aptuveni 17 stundas, meklējot brīvu vietu. Gudrie autostāvvietu sensori nodrošina iespēju mobilajās lietotnēs reālā laikā redzēt, kur pilsētā tuvumā ir brīva stāvvieta.

Brīdinājuma sistēmas 

IoT sniegtās iespējas plaši tiek izmantotas dažādās brīdinājumu sistēmās. Piemēram, viedie sensori brīdina par vētru tuvošanos, ūdens līmeņa izmaiņām u.tml., kas ļauj savlaicīgi pamanīt briesmu tuvošanos un brīdināt cilvēkus.

IoT izaicinājumi – iekārtas un izmaksas

Kā redzams, dažādi gudrie sensori, kas šobrīd ir arī pamatā IoT risinājumiem visā pasaulē un arī Latvijā, pilsētas dzīvi padara daudz pārdomātāku, ekonomiskāku, videi un cilvēkiem draudzīgāku. 
Lai arī pirms vairākiem gadiem tika prognozēts, ka IoT piedzīvos milzīgu “sprādzienu”, faktiski lietu internets ir tikai sākuma attīstības posmā. Tam iemesls ir gan pieejamās iekārtas un biznesa risinājumi, gan nepieciešamās sākotnējās investīcijas. Tieši tādēļ šobrīd arī Latvijā IoT risinājumi vairāk ir saistīti ar dažādiem viedajiem sensoriem un vienkāršākiem IoT risinājumiem, kas ļauj attālināti nolasīt informāciju.

Piemēram, “Tele2” nodrošina tīklu, lai veiksmīgi darbotos “Latvenergo” viedie skaitītāji, kā arī varētu veiksmīgi funkcionēt “Carguru” auto koplietošanas bizness.

Taču mobilo sakaru operatori šobrīd ļoti aktīvi strādā, lai attīstītu savu tīklu un nākotnē parādītos arvien kompleksāki IoT risinājumi, kur cilvēku līdzdalība ir samazināta līdz minimumam un iekārtu darbību netraucē dažādi fiziski ierobežojumi. Līdz ar to tuvākajā nākotnē noteikti ir sagaidāms arī lielāks IoT attīstības lēciens Latvijā.

Turklāt IoT aspektā ļoti svarīga ir arī 5G attīstība, jo līdz ar šīs tehnoloģijas nākamajiem attīstības cikliem, mobilo sakaru tīkls tiks sagatavots kompleksu IoT risinājumu nodrošināšanai – katram biznesa risinājumam piemērojot nepieciešamo tīkla nodrošinājumu, jo kādam uzņēmumam biznesa procesu nodrošināšanai primāri ir svarīgs nepārtraukts pārklājums, bet kādam citam daudz svarīgāka ir minimāla datu pārraides aizture u.tml. 

IoT risinājumu izmaksas

Daudziem noteikti rodas jautājums par izmaksām. Uz to ir sarežģīti atbildēt, jo IoT risinājumi ir ļoti dažādi un no tā atkarīgas arī izmaksas. Turklāt ir jārēķina arī tas, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies. “Tele2” kolēģi Zviedrijā, aptaujājot uzņēmumus, lai uzzinātu, kādēļ viņi ir sākuši vispār domāt par iespējamajiem IoT risinājumiem, noskaidroja, ka divas svarīgākās lietas ir darbības efektivitātes un klientu apmierinātības uzlabošana. 

IoT risinājumiem faktiski nav robežu – tie var būt tik dažādi, cik dažādas ir pilsētu, uzņēmēju, dažādu nozares profesionāļu idejas un sapņi biznesa darbības uzlabošanai un attīstībai. Kā minēts iepriekš, tad šobrīd ir daži izaicinājumi, kas ierobežo lielāku IoT izrāvienu Latvijā un pasaulē, bet jaunās mobilās tehnoloģijas visticamāk būs tās, kas šo situāciju mainīs. 

Avots: Tele2

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Datuve.lv – IT un Tehnoloģiju ziņas || Copyright © 2004-2020 || Kontaktinformācija: info@datuve.lv  || Contact Us