Uzlecošā saule: YouTube

Pagājušā gada beigās pazīstamais IT uzņēmums Google nopirka kādu citu IT uzņēmumu YouTube par 1.65 miljardiem dolāru, kas pagaidām ir lielākais Google pirkums. Kas tas bija par tik vērtīgu uzņēmumu?

[b]Vienkāršais sākums[/b]
YouTube ir interneta vietne, kurā lietotāji var reģistrēties un augšupielādēt savus video failus, kuri pēc tam tiek pārkodēti formātā, kuru var atskaņot arī inteneta pārlūkprogrammas, vārdu sakot, jebkurš lietotājs var izveidot un publicēt internetā savus video apskatei citiem lietotājiem. Un uzreiz jāuzsver galvenais – pakalpojums ir bezmaksas.
Uzņēmuma pamatideja radās pavisam vienkārši – pēc kādām viesībām nākošie YouTube dibinātāji vēlējās citiem draugiem parādīt video, bet nācās secināt, ka padalīties ar video nav nemaz tik vienkārši. Gribas pievērst uzmanību interesantam faktam – tas bija 2005. gada sākums! Nevis kaut kāds aizvēsturisks laiks, kad radās un izplatījās tādas jaunas tehnoloģijas kā internets, bet 2005. gads, kad nevienu tā īsti it kā nepārsteigsi un neapsteigsi.
Jāpiezīmē, ka uzņēmuma dibinātāji nevis tikai izveidoja vienkāršu mājas lapu priekš saviem draugiem, bet nolēma izveidot savu biznesu. YouTube veidotāji bija PayPal bijušie darbinieki Čads Hērlijs, Stīvs Čens un Džaveds Karims. Vēlāk uzņēmumam pievienojās vēl viens bijušais PayPal darbinieks Roelofs Bota. Uzņēmums tika izveidots ar “biznesa eņģeļu” – privāto investoru palīdzību. Investīciju uzņēmums Sequoia Capital investēja YouTube 3.5 miljonus dolārus. Vēlāk, kad YouTube jau bija piedzīvojis necerētu izaugsmi, Sequoia Capital investēja vēl 8 miljonus dolāru.

[b]Fenomens[/b]
YouTube nepiedāvāja lietotājiem neko fantastisku un neko revolucionāru – iespēju publicēt internetā savus video un dalīties tajos ar citiem lietotājiem. 2005.gadā tiešsaistes video nebija nekas ārkārtējs.
Mājas lapa bija pieejama lietotājiem no 2005. gada vidus un gada beigās YouTube sāka oficiālu debiju. Nekā sevišķa, izņemot faktu, ka YouTube kļuva par vienu visstraujāk augošajām mājas lapām internetā. Saskaņā ar 2006. gada jūlijā veikto aptauju, YouTube ik dienas tiek skatīti apmēram 100 miljoni un katras 24 stundas tiek pievienoti ap 60 000 video. Un YouTube mājas lapai katru mēnesi ir apmēram 20 miljoni apmeklētāju. Interesanta detaļa – apmeklētāju vidū dominējošā ir vecuma grupa no 12 līdz 17 gadiem.
Un rodas jautājums – kāpēc tāda fantastiska izaugsme? Pirmkārt, izrādījās, ka lietotājiem ir ļoti liela vēlēšanās publicēt un dalīties ar saviem video. Un jo vairāk lietotāju to darīja, jo lielāks un interesantāks kļuva video klāsts. Otrkārt, kā var skaidri un gaiši izlasīt lietotāju atsauksmēs, ir lietošanas ērtums un vienkāršība. Atšķirībā no pārējiem esošajiem projektiem, YouTube nodrošināja ātru, vienkāršu reģistrāciju, daudzu video formātu konvertāciju un iespēju iegūt saiti uz izveidoto video vai jebkurā mājas lapā iekļaujamu kodu. YouTube spilgti nodemonstrēja, ka informācijas tehnoloģijas ir laba lieta, bet tās zaudē savu vērtību, ja ir neērtas vai sarežģīti lietojamas. Piemērus nav grūti atrast – šī paša vienkāršā iemesla dēļ jau miljoniem pingvīnu ir izkrituši caur Windows logu.
Situāciju labi raksturo Financial Times intervijā uzdotais jautājums YouTube izveidotājiem: “Ko jūs mācījāties no citu uzņēmumu pieredzes? Jo cilvēki jau 10 gadus mēģina lietot tiešsaistes video, bet tas īpaši nestrādā.”
YouTube var nosaukt par fenomenu vēl dažu iemeslu dēļ: nebija nekādas globālas, miljoniem dolāru izmaksājošas mārketinga stratēģijas, nebija nekāda monopola un cilvēkiem nebija nekādas obligātas vajadzības pēc video konvertēšanas.

[b]Projekta īpatnības[/b]
Taču jāpiezīmē, ka YouTube attīstība nav gluži taisna līnija no viena punkta uz otru. Ir vairāki apstākļi, kas neapšaubāmi to ietekmē un turpinās to darīt.
Pirmkārt, būtiskākais apstāklis ir tas, ka YouTube pakalpojumi ir bezmaksas. Par šo faktu varētu arī paraustīt plecus, jo naudu jau var nopelnīt arī savādāk, bet YouTube sākotnēji nebija arī nekādu reklāmu.
Otrkārt, projekta dzinējspēks – lietotāji – nebija kontrolējami un YouTube necentās viņus ierobežot. Rezultātā tika vairumā publicēti arī video, kas nebija vairs tikai mājās taisīti, bet uz kuriem attiecās autortiesības. Protams, šis apstāklis YouTube padarīja tikai populārāku starp lietotājiem un veicināja tā izaugsmi. Nevar noliegt, arī slavenie torentu tīkli nebūtu īpaši populāri un ātri vien “nosprāgtu”, ja tajos vairs vispār nebūtu pieejami nelegāli faili.
Un, treškārt, nelegālo video publicēšana izsauca uguni uz pašu YouTube. Lai izbēgtu no draudošās tiesāšanās, uzņēmumam nācās noslēgt vairākas vienošanās, piemēram, ar mediju uzņēmumiem NBC un CBS. Iespējams, ka tieši draudošie tiesas procesi bija viens no iemesliem YouTube pārdošanai.

[b]Kritika[/b]
Savādi, bet kaut arī YouTube ir bijusi fantastiska izaugsme un milzīgs lietotāju skaits, kas ir lielisks pamats peļņas gūšanai, tomēr projekts ir daudz kritizēts. Patiesībā ironiski, bet viens no galvenajiem kritikas iemesliem bija tas, ka uzņēmuma darbības izmaksas ir lielas, bet tas “neko” nepelna, līdz ar to ir apšaubāma peļņas iespēju izveidošana. Var zobgalīgi pasmaidīt, bet viens jautājumiem, ko bieži vien YouTube vadītājiem uzdeva intervijās, bija: “Kā jūs nopelnīsiet naudu?” Kritizēta tiek arī video kvalitāte, norādot, ka populārākie video klipi pārsvarā ir nekvalitatīvi vai apšaubāma satura video.

[b]Secinājumi[/b]
Paskatoties uz šodienas YouTube, viegli ļauties kārdinājumam kaut ko kritizēt, aizmirstot par pašu elementārāko, kas bija šī fenomena pamatā – vieglu un ērtu pakalpojumu lietotājiem. Protams, strauji attīstoties, ir daži, ne pārāk pozitīvi, blakusefekti – lietotāju video pārsvarā ir nekvalitatīvs, koplietošanai tiek piedāvāti nelegāli video, jārisina problēmas ar satura filtrēšanu, jūtīgais jautājums par reklāmām. Bet vienu faktu nenoliegt – “Brandchannel.com” organizētajā aptaujā par 2006. gada pasaules ietekmīgāko zīmolu (brendu) YouTube ieņēma 3. vietu. Kaut ko tādu sasniegt 2 gadu laikā – tas ir ārkārtīgi daudz. Gribas uzdot filozofisku jautājumu – pirms cik gadiem tika dibināts Microsoft?

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Datuve.lv – IT un Tehnoloģiju ziņas || Copyright © 2004-2020 || Kontaktinformācija: info@datuve.lv  || Contact Us