Slēgtā koda draiveru vieta brīvajās operētājsistēmās

Lai operētājsistēma varētu veiksmīgi strādāt ar datora aparatūru tai ir vajadzīgs kāds, kas var pateikt, kā [i]sarunāties[/i] ar to. Katrai aparatūrai ir savs draiveris, jo aparatūru ražotāji ievieš jaunas iespējas un uzlabo to darbību, kas mūs – gala lietotājus tikai priecē. Windows operētājsistēma ir piebāzta ar draiveriem visādam gadījumam, jo nevar paredzēt uz kādas sistēmas Windows tiks uzstādīts. Tomēr atvērtā koda operētājsistēmās šis skats nav tik jauks. Slēgtā koda draiveri ir sakompilēts draivera pirmkods. Tas nozīmē, ka izmainīt draivera darbību savām vajadzībām ir neiespējami, jūs nezināt, kā darbojas draiveris un pats galvenais, netiekat klāt tā pirmkodam. Šo iemeslu dēļ slēgtā koda draiveri nav gaidīti ar atplestām rokām FOSS (Free Open Source Software) sabiedrībā.

[b]Situācija:[/b]
Par slēgtā koda draiveriem atvērtā koda operētājsistēmās tiek diskutēts ļoti daudz, sākot ar filozofiskiem līdz pat praktiskiem iemesliem. Kāda tad ir šī brīža situācija? Visstingrāk pret slēgtā koda draiveriem izturas [url=http://www.openbsd.org/]OpenBSD[/url]. OpenBSD atsakās savā operētājsistēmā ievietot slēgtā koda draiverus, jo tas neatbilst vienam no vissvarīgākajiem projekta mērķiem – drošībai. Draiveru neiekļaušanu jau var pamatot ar ziņām par [url=/raksts/1237/Wi_Fi_draiveru_ievainojamibas]WiFi draivera ievainojamību[/url].

[url=http://www.freebsd.org/]FreeBSD[/url] sistēma ir drusciņ atvērtāka pret slēgtā koda draiveriem. FreeBSD sevī iekļauj dažādus slēgtā koda draiverus, piemēram, RAID mikroshēmām. Savukārt [url=http://www.linux.com/]Linux[/url] situācija ir ļoti līdzīga OpenBSD, bet iemesli ir savādāki. Linux ir licencēts ar [url=http://www.gnu.org/copyleft/gpl.html]GPL[/url] licenci, neiedziļinoties sīkumos, problēma ir tāda, ka daudzi slēgtā koda draiveri ir licencēti ar izplatīšanas ierobežojumiem.

Lai saņemtu visas iespējas ko var sniegt kāda datora aparatūra, ir nepieciešams ļoti labs draiveris. Bieži vien, kad kāds izmēģina kādu *nix sistēmu, sūdzas par to, ka neiet tāda vai citāda datora aparatūra. Kāpēc aparatūras ražotāji nevēlas atvērt savus draiverus? Dažas video karšu firmas paziņoja, ka to draiveros ir licencēts trešās personas kods, kas tām neļauj atvērt savus draiverus publiski. Tomēr šis iemesls neliedz firmām atklāt aparatūras specifikācijas.

[b]Aparatūru ražotāju iemesli nesadarboties:[/b]
Aparatūru ražotāji, atklājot savas aparatūras specifikācijas, sniegtu informāciju kā ar to [i]sarunāties[/i], taču nesen [url=http://www.nvidia.com/]nVidia[/url] pārstāvis argumentēja, ka neviens nebūs spējīgs izmantot viņu draiveru specifikācijas, izņemot viņu pašu darbiniekus. No nVidia puses tā varētu būt taisnība, jo, lai uzrakstītu kvalitatīvu video kartes draiveri, ir jābūt speciālistam šajā jomā.

Vēl viens iemesls kāpēc aparatūru ražotāji nevēlas izlaist savu draiveru pirmkodu vai dokumentāciju, ir tāds, ka citām firmām tas var dot priekšroku konkurencē. Video aparatūru tirgū šim iemeslam ir pamats, jo liela daļa optimizācijas tiek veikta tieši programmatūras veidā. Konkurējošā firma var ieguldīt lielākus līdzekļus aparatūras uzlabošanā, bet programmatūras tehnoloģijas kopēt no konkurentiem.

Šie iemesli kļūst nepatiesi, kad ražotāji nevēlas atklāt interfeisu specifikācijas. Aparatūras interfeisa specifikācijām ir ļoti mazs sakars ar to kā aparatūras darbība tiek īstenota, tādā veidā firmas var saglabāt savus ražošanas noslēpumus. Interfeisa specifikācijas atklāj ar kuriem reģistriem ir jādarbojas, lai notiktu tāda vai savādāka darbība.

Vēl viens labs iemesls, kāpēc aparatūras ražotāji nevēlas atklāt dokumentāciju ir tāds, ka aparatūra ir ražota ar defektiem un draiveri apiet šos defektus. Ražotāji nevēlas paziņot pasaulei cik sliktu aparatūru tie ražo. Labs piemērs šai problēmai ir Realtek 8139 Ethernet kontrollera mikroshēma. OpenBSD draivera fails sākas ar šādu komentāru: „Es sliecos vainot Realtek par draņķīgu projektēšanu/konstruēšanu…” FreeBSD draivera faila komentārs ir vēl ļaunāks: „Realtek 8139 PCI NIC piešķir jaunu nozīmī vārdiem “zema kvalitāte”. Šis ir laikam sliktākais PCI Ethernet kontrolleris, kas jebkad ir izveidots, izņemot FEAST mikroshēmu, kuru izveidoja SMC.” Tomēr šie komentāri nav mainījuši šo firmu mikroshēmu popularitāti.

Iespējams, ražotājiem nav specifikāciju par to, kā darbojas viņu aparatūra. Draiveru rakstītāju komanda programmē izmantojot nepilnīgas aparatūras specifikācijas vai arī izmanto to, kas kaut kā paskaidro, kā aparatūra strādā. Ja draiveru programmētājiem nav dokumentācijas, tad tā nevar izveidot kvalitatīvu draiveri (atceramies par Wi-Fi ievainojamību). Vienīgais veids ir uzrakstīt dokumentāciju, bet tas ir jāveic kvalitatīvi un, lai to paveiktu kvalitatīvi, ir jāiegulda lieli līdzekļi, kas iespējams samazinās peļņu. Tāpēc ir grūti pārliecināt firmas, lai tās atklātu savas aparatūras specifikācijas.

Firmām ir daudz iemeslu, lai nesadarbotos ar FOSS sabiedrību, bet nav skaidrs kāpēc tās nevēlās atklāt aparatūras interfeisa specifikācijas vai dokumentāciju, jo pašām firmām nevajadzētu veidot atvērtos draiverus, to izdarītu FOSS sabiedrības cilvēki.

Raksta avots: [url=http://www.informit.com/articles/article.asp?p=598023&seqNum=1&rl=1]informit.com[/url]

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Datuve.lv – IT un Tehnoloģiju ziņas || Copyright © 2004-2020 || Kontaktinformācija: info@datuve.lv  || Contact Us