Pirāti bija un būs?

Šoreiz par kādu nopietnu tēmu, kas droši vien attiecas uz mums visiem. Nopietnu tāpēc, ka policisti un tiesneši nekad nesmaida. Runa ir par pirātismu jeb laupīšanu gaišā dienas laikā.

Sākās viss ar ģeniālo iespēju kopēt un turpinājās ar citu ģeniālu izgudrojumu – personālo datoru. Kopēt varēja programmas, filmas un mūziku. Tad nu neliels pirātisma iedalījums.

Pirmkārt, personīgais pirātisms – mans draugs Vasja atnesa man CD ar spēli, es to laimīgs nokopēju.

Otrkārt, masu jeb komerciālais pirātisms – veikls tips kaut kur Singapūrā atvēra nelielu rūpnīcu un sāka „izplatīt” Windows. Paldies Tev, Bil!

Treškārt, virtuālais pirātisms. Es un mani draugi un radinieki internetā no kādas krievu, ķīniešu vai uzbeku mājas lapas, servera, vai brazīliešu drauga Hulio nokopējām visu, ko mums vajadzēja laimīgai dzīvei. Slava Allāham!

Vēl pirātismu var dalīt pēc tā, kas tiek kopēts – programmatūra, spēles, filmas un mūzika. Nu, un protams, arī pēc vērtības, cik maksā nokopētais.

Skatāmies plašāk. Viss iepriekšminētais bars visu kopē un tikai priecājas. Problēma! Bet kam domāti dolāri? Tātad vispirms uz Singapūru. Apkarojiet pirātismu, lūdzu! Nu, labi, tiek pieņemti attiecīgi likumi, izveidotas attiecīgas iestādes un veiklais tips no Singapūras mainīja darbības profilu – sāka tirgot cietumā hotdogus. Efekts? Tirgū „Latgalīte” Windows cena palielinājās par 10 santīmiem. Bet tā laikam tikai inflācija 🙂 Un pasaulē ir daudz, daudz valstu.

Nākamais? Valstu līmenī visu atrisināt nevar. Nabadzīgi tie policisti tur Ukrainā, aizņemti ar slepkavībām un laupīšanām, nemaz nedomā par valsts labklājību, tas ir, pirātismu. Tad nu dibinām starptautiskas organizācijas pārstāvniecību, kuras mērķis ir būt visur mīlētai. Business Software Alliance jeb BSA. Palīdzam policijai, „piekasāmies” citām iestādēm.

Tātad ar masu jeb komerciālo pirātismu var tikt kaut kā galā. Uzņēmumus arī var ātri „piežmiegt”. Pārbaudīt un pieķert viegli, bet nepatikšanas lielas. Protams, ja vien kāda valsts neizdomā, ka pirātisms ir kaut kas labs. Nu, piemēram, Malaizija. Viņi tur Malaizijā ir nabadzīgi, bet valsts jāattīsta, bizness arī, IT nozare – pirmā prioritāte. Bet naudas taču nav.Ko darīsim? Dārgie Malaizijas pilsoņi, zodziet, cik varat – mums jāattīstās.

Protams, arī mums Latvijā naudas pietiek tikai datoriem. Bet ar ko mēs strādāsim, kā mācīsimies? Bet nu mēs esam civilizēti – neesam jau tādi kā tie tur, Malaizijā, kas sēž zem palmas ar portatīvo un vēl programmē.

Pirātu masas izklīda pa visiem okeāniem. Tad nu nonākam pie nākošā – internets. Kā tas sākās? Atceros, bija tāda populāra mājas lapa mp3s4free.net – varēja kopēt dziesmas. Tad pēkšņi pazuda. Tagad nesen (pagājuši pāris gadi) lasīju, ka lapas uzturētāji beidzot notiesāti. Arī Latvijas internetā bija pāris mājas lapas, kur varēja kopēt dziesmu albumus. Kaut kā klusi pazuda.

Bet tad sākās … WinMX, Morpheus, Kazaa, eMule, Napster un daudz kas cits. Sākās P2P tīklu ēra. Taču laimīgā dzīve neturpinājās ilgi…

Klasiskais piemērs ir Napster, kas piederēja pie pirmās paaudzes failu apmaiņas tīkliem ar centralizētu failu sarakstu. 1999.gada beigās mūzikas ierakstu kompānijas iesniedza tiesā prasības pret pārāk populāro servisu ar 26 miljoniem lietotāju. Līdz ar to 2001.gada sākumā saskaņā ar tiesas spriedumu Napster tika slēgts. Pēc tam Napster vienojās ar mūzikas ierakstu kompānijām par 26 miljonu dolāru atlīdzības samaksu, kā arī 10 miljonus dolāru kā autoratlīdzību par turpmāku izmantošanu. Līdz ar to Napster nācās kļūt par maksas servisu. Napster problēma bija tā, ka pastāvēja centralizētais failu saraksts, līdz ar to Napster veidotājus varēja saukt pie atbildības par visiem nelegālajiem failiem. Bet lietotāji netika aiztikti.

Tagad viss turpinās – ir DC++, ir Torrent, ir vēl daudz kas cits. Vai mums par kaut ko jāuztraucas? Interneta pieslēguma ātrumi arī palēnām palielinās.

Taču nu jau mēs nonākam līdz nabaga lietotājiem – tādiem kā mēs. Mūzikas ierakstu kompānijas mainīja taktiku un tā vietā, lai tikai vērstos pret failu apmaiņas programmu izstrādātājiem un servisu uzturētājiem, sāka ķerties pie rīkles arī lietotājiem. Vispirms pie tiem, kuriem muzikālā dzirde.

Tātad uz skatuves uznāk Recording Industry Association of America (RIAA). 2003.gada sākums. Pirmie „uzraujas” 4 studenti ASV, kas izmantoja un uzturēja failu apmaiņas tīklus augstskolu iekšējos tīklos. Interesants fakts – neviens no studentiem iepriekš netika brīdināts vai kādā veidā informēts par briestošajām „ziepēm”. Lieta beidzās ātri – studenti vienojās ar RIAA, ka katrs maksās no 12 000 līdz 17 000 dolāru. Tiesa gan, „veiksmīga” sprieduma gadījumā būtu jāmaksā daudzi miljoni.

Un sākās… Protams, RIAA ātri apjēdza, ka vērsties tiesā pret visiem failu apmaiņas tīklu lietotājiem būs pagrūti. Tad nu tika uzstādīts limits – vispirms tiks izšauti tie resnākie eksemplāri, tie, kuri tik labprāt dalās ar saviem GB.

Pēc tam pamodās Motion Picture Association of America (MPAA). 2004.gada beigas. Nelaimīgo skaits īsti nav zināms. Izrādījās, ka lejupielādēt filmas arī ir slikti. Un MPAA turpina iesniegt prasības.

Bet tad kļuva interesantāk – arī Eiropā „izsēdās” desants. Atklājās, ka ir tāda „maigā” organizācija kā International Federation of the Phonographic Industry (IFPI). 2005.gada sākums. „Uzrāvās” failu apmaiņas tīklu lietotāji Eiropas valstīs. Vispirms – Austrijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā. Pēc tam pirmoreiz „uz iesma” nokļuva arī lietotāji Somijā, Īrijā, Islandē un Nīderlandē. Tika ierosinātas 32 lietas. Saskaņā ar IFPI datiem kopumā sankcijas tika ierosinātas pret 248 cilvēkiem vai arī tika maksātas kompensācijas vidēji 3000 eiro apmērā.

Tad vēl pirmās lietas sāka ierosināt British Phonographic Industry (BPI). Ap 60 cilvēku. Kompensācijas līdz 6500 mārciņām.

Bet nu vienkārša matemātika. Saskaņā ar IFPI datiem kopējais ierosināto lietu skaits ir ap 11 500. Pārsvarā – ap 10 000 – lietas ierosinātas ASV. Napster servisa ziedu laikos lietotāju skaits bija 26 miljoni. Tad nu varat izrēķināt iespējamību, ka tas būsiet tieši Jūs, kuru iesūdzēs tiesā.

Tā kā – mūsu ir ļoti daudz! Bet vai mēs esam stipri, par to šaubos. Tātad atbildot uz virsrakstā izteikto jautājumu – pirāti būs! Bet vai viss būs daudz un ātri, par to gan sāku šaubīties. Ierobežot pirātismu internetā nav tik grūti. Atliek tikai piegriezt masām pieeju failiem – un dramatiska pirātisma samazināšanās!

Arī Latvijā tas ir viegli. Teorētiski. Piemēram, izveidojam DC++ hubu vai Torrent trakeri. Reklamējam. Uzturam dažus mēnešus. Tad visus lietotājus „uzduram uz iesma”. Tad nedēļas laikā pieprasām visiem DC hubiem aizvērties vai arī būt „tīriem”. Un viss. Pēc tam vēl sākam „piekasīties” provaideriem par trafika kontroli jeb, ko kurš „velk”. Bet tā jau nu tālā nākotne.

Jo policijai tas nesagādātu nekādas problēmas, ņemot vērā, ka neviens jau baigi neslēpjas. Tikai Latvijā policijai nav laika ņemties ar katru sīko, kas uzskata sevi par kruto pirātu. Policija tvarsta nelegālās produkcijas dīlerus. Kad ir laiks. Un attiecīgā policijas nodaļa izmeklē nelegālu naudas pārskaitīšanu un informācijas zagšanu. Nevis uzskaita katru „nosperto” Britinijas Spīrsas dziesmu. Lai gan, ir nodibināta un sākusi strādāt Ekonomikas policijas Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļa.

Ja tomēr tā notiks … tad būs jāpievēršas lietotāju reģistrācijai tikai ar ielūgumiem. Jāpāriet uz programmām, kas veido tiešos savienojumus starp 2 lietotājiem. Jāizveido spēļu fanu klubs, mūzikas fanu klubs vai Toma Krūza filmu fanu klubs. Ar savu mājas lapu, kur norādīti specifiski linki. Vai arī jāiet ar tukšām CD matricām pie kaimiņu Vasjas.

Interesanti arī tas, ka attīstās legālie mūzikas servisi. Un strauji attīstās. Arī šeit Eiropā. Tā kā arī par to var strīdēties, vai legālie mūzikas servisi var konkurēt ar pirātiskajiem.

Nav jau slikti „novilkt” filmu 2 dienas pēc tās oficiālās iznākšanas. Taču kādreiz kļūt par vienu no pirmajiem Latvijā arī negribētos 🙂

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Datuve.lv – IT un Tehnoloģiju ziņas || Copyright © 2004-2020 || Kontaktinformācija: info@datuve.lv  || Contact Us