Vai esi Pokémon GO fans vai izmanto SnapChat? Vai varbūt mēbeles izvēlies tikai pēc konsultēšanās ar lietotni IKEA Place? Visos šajos sīkrīkos tiek izmantota paplašinātās realitātes tehnoloģija. Un, lai arī līdz šim tā atgādina spēli, zinātnieki apgalvo, ka paplašinātā realitāte drīz kļūs par neaizstājamu mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Papildinātā realitāte, virtuālā realitāte, jauktā realitāte
Papildinātā realitāte bieži tiek jaukta ar citām līdzīgām tehnoloģijām, īpaši ar virtuālo realitāti. Tomēr starp tām ir ļoti būtiskas atšķirības. Virtuālā realitāte, ko bieži izmanto spēlēs un atrakcijās, palīdz radīt pilnīgi jaunu, neīstu pasauli, kurā lietotājs iegremdējas visās savās sajūtās – redze, dzirde, pat tauste. Tam parasti ir nepieciešams īpašs virtuālās realitātes aprīkojums, piemēram, brilles un austiņas, lai palīdzētu lietotājam pilnībā attālināties no apkārtējās vides un iegremdēties mākslīgajā.
Tikmēr paplašinātā realitāte darbojas mazliet citādāk. Šo tehnoloģiju galvenais mērķis ir ievietot informāciju lietotājam redzamā reālajā vidē, to neaizklājot, bet tādējādi papildinot, bagātinot un palīdzot veikt noteiktas darbības vai pieņemt lēmumus. Attēls, kas dabiski ir redzams ar īpašām brillēm vai citu aprīkojumu, tiek pārklāts ar attiecīgajiem, reālajā laikā ģenerētajiem datiem.
Piemēram, iepērkoties veikalā, notēmējot viedtālruni uz dažādiem pārtikas produktiem, jūs varat redzēt detalizētu produkta sastāvu, informāciju par alergēniem utt. Aktivizējot tālrunī lietotni IKEA Place un vēršot tālruņa kameru uz jebkuru mājas stūri, jūs varat “novietot” visas veikalā pieejamās mēbeles, tādējādi pārbaudot, kur tās vislabāk iederētos.
Tomēr šīs ir salīdzinoši vienkāršas tehnoloģijas. Papildinātā realitāte pastāvīgi attīstās un to var izmantot daudzās jomās, sākot no darbinieku apmācības līdz neiroķirurģijai.
Tikmēr vēl vairāk iespēju sola jauktā realitāte (angļu – mixed reality) vai papildinātā realitāte 2.0. Šī tehnoloģija ir kā virtuālās un papildinātās realitātes hibrīds, kur lietotājs var vienlaikus redzēt un mijiedarboties ar reāliem un izveidotiem objektiem.
Nākotnē mēs visi būsim savienoti ar paplašinātās realitātes tīklu
Pēc zinātnieku domām, tāpat kā tagad mums ir izveidots savienojums ar internetu un viedtālruņiem, nākotnē mēs būsim savienoti ar paplašinātās realitātes tīklu. Un nepiedalīšanās tajā būs īsts izaicinājums.
Mēs jau esam atkarīgi no viedierīcēs pieejamās informācijas. Mēs lietojam navigācijas sistēmas, izmantojam balss komandas, kad vēlamies atrast atbildi uz jautājumiem, uzzinām, kāda dziesma skan tirdzniecības centrā utt.
Tomēr nākotnē visu šo informāciju sniegs paplašinātā realitāte, un tā tiks attēlota mūsu redzes laukā
Tā vietā, lai pārvietotos pa tālruni, mēs redzēsim tieši uz ceļa uzzīmētu trajektoriju un bultiņas, kas parādīs maršrutu un galapunktu. Ejot pa ielu un skatoties uz garāmgājējiem, mēs varēsim redzēt kādu informāciju par viņiem, piemēram, temperatūru, tādējādi zinot, ka kādam ir drudzis utt. Ieraugot tumšus mākoņus debess malā, redzēsim brīdinājumu par gaidāmo vētru, vētras kustības virzienu, ko norādīs bultas, un minūtes, kas palikušas līdz brīdim, kad tā mūs sasniegs.
“Iedomājieties, ka jūs varētu kaut ko uzzīmēt uz virsmas telpā ap jums. Vai arī redzēt tīmekļa vietnes lapas gaisā, objektos, un meklēt tajās informāciju. Jums vairs nebūs vajadzīgs viedtālrunis vai dators, to varēs izdarīt tikai ar žestiem un acu kustībām,” saka Pietro Michelucci (Human Computation Institute, ASV)
Pēc viņa teiktā, šīs būs lielākās tehnoloģiskās izmaiņas mūsu dzīvē nākamajos 10-20 gados. Kad būsim izveidojuši savienojumu ar šo papildu informācijas tīklu, mēs vairs nevarēsim atļauties to atvienot.
“Piedalīšanās šajā tīklā vienkārši būs izdzīvošanas nosacījums, tas dos priekšrocības salīdzinājumā ar visiem, kam nebūs tik viegli pieejama informācija,” saka Dr. Michelucci.
Kāpēc paplašinātā realitāte mūsdienās vēl netiek plaši izmantota?
Šķiet pārāk futūristiski? Izrādās, ka lielākā daļa tehnoloģiju, kas nepieciešamas šādai paplašinātās realitātes nākotnei, jau pastāv. Tomēr, lai tās varētu plaši izmantot, tām jākļūst pieejamām lielākajai daļai cilvēku.
Lai palīdzētu ātri uzzināt vairāk informācijas par apkārtējiem objektiem, jau tagad tiek izstrādātas daudzas paplašinātās realitātes programmas. Tomēr mēs joprojām esam “piesaistīti” viedtālruņiem vai planšetdatoriem, un programmas darbojas tikai noteiktos apstākļos, bieži vien uz iepriekš definētiem objektiem, piemēram, muzeja eksponātiem, kas izveidoti datu bāzē.
Arī paplašinātās realitātes ierīču dizains nozīmē daudz. Viens no labākajiem ne tik veiksmīgajiem paplašinātās realitātes tehnoloģiju piemēriem ir Google Glass. Google brilles kopā ar viedtālruni sniedz informāciju tieši redzes laukā, ļauj lietotājam izmantot navigāciju, lasīt ziņojumus, atbildēt uz zvaniem un daudz ko citu. Brillēs iebūvētā kamera ļauj uzņemt augstas izšķirtspējas fotoattēlu ar mirkšķināšanu – burtiski ar labās acs aizvēršanu – vai ar balss komandu.
Tomēr Google Glass nekļuva populāras vairāku iemeslu dēļ. Pēc pētnieku domām, kad šādas tehnoloģijas tiek izstrādātas tikai tehnoloģiju vajadzībām, nevis lai atrisinātu konkrētu problēmu, tās parasti nekļūst plaši pieprasītas. Galu galā neviens nevēlas valkāt brilles visu laiku, ja tās nevar darīt vairāk kā viedtālrunis. Google Glass ir arī ārkārtīgi dārgas. Un, lai gan jau pastāv platformas, kas dažādiem uzņēmumiem un individuāliem programmētājiem ļauj izveidot paplašinātās realitātes lietotnes (piemēram, ARCore Android lietotājiem), līdz šim ir izstrādātas ļoti maz noderīgas lietotnes, kas būtu piemērotas ikdienas lietošanai.
Svarīgi ir arī ētikas un datu aizsardzības aspekti. Līdz ar Google Glass parādīšanos šādas tehnoloģijas bīstamība ātri kļuva skaidra. Ja ir iespējams tā vienkārši mirkšķināt un fotografēt, var tikt pārkāpts cilvēku privātums. Galu galā neviens nevēlas, lai viņu bez atļaujas filmētu izklaides vietās, slimnīcās un citur, nezinot, kur un kurš var izmantot šos materiālus.
Neskatoties uz to daudzi tehnoloģiju uzņēmumi turpina attīstīt paplašinātās realitātes brilles un lēcas. Informācijas parādīšanās redzes laukā ievērojami palielina paplašinātās realitātes sniegtās iespējas. Esošie sīkrīki darbojas tālruņos un planšetdatoros, taču mums nav pietiekami ērti tos izmantot pastāvīgi. Paplašinātās realitātes ierīcēm jābūt ērtām, vieglām, modernām un, protams, pieejamām.
Papildinātās realitātes nākotne jau ir klāt
Tādas tehnoloģijas kā LiDAR – apkārtējās vides un objektu 3D lāzera skenēšanas tehnoloģija, aviācijā un kosmosā tiek veiksmīgi izmantota jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Tas tiek izmantots arī iPhone tālruņos, lai atpazītu sejas 3D struktūru. Šī tehnoloģija tiek pilnveidota, un drīz to varēs izmantot, lai precīzi identificētu vides objektus un virsmas ne tikai telefonos, bet arī paplašinātās realitātes ierīcēs.
Tikmēr, integrējot šajās ierīcēs skatiena izsekošanas tehnoloģijas, būs iespējams sniegt tikai būtiskāko informāciju – tikai par tiem objektiem, uz kuriem lietotājs šobrīd skatās. Tas arī ļautu izvairīties no informācijas pārpilnības (galu galā mēs negribam zināt visu par katru apkārtējās vides detaļu vienlaicīgi) vai arī to, ka šī informācija pilnībā aizēno reālo vidi.
Ir taisnība, ka “tīkla veidošana” arī padarīs mūs pieejamākus reklāmdevējiem, un mūsu acu kustības un uzmanība vienam vai otram objektam ļaus vēl precīzāk izprast mūsu intereses un vēl precīzāk atlasīt mums reklāmas.
Neskatoties uz iespējamiem draudiem, pēc Dr. Michelucci domām, paplašinātās realitātes tehnoloģija nākotnē pat kļūs par statusa simbolu. Tāpat kā tagad ir svarīgi, lai būtu jaunākais viedtālruņa modelis, arī nākotnē būs svarīgi, lai katram būtu jaunāko briļļu vai lēcu modelis un katrs būtu daļa no šī jaunā informācijas tīkla.
Lai arī aplūkotās tehnoloģijas vēl nav ideālas un nebūt nav pieejamas vidusmēra patērētājam, tās jau veiksmīgi izmanto dažādās profesionālajās jomās. Papildinātā realitāte jau tiek izmantota militārajā jomā, medicīnā, rūpniecībā. Tāpēc, visticamāk, kā tas ir noticis ar GPS un citām tehnoloģijām, kas tagad tiek plaši izmantotas, paplašinātā realitāte drīz kļūs pieejama un pielāgojama ikdienas lietotājam.