Ūdens – savienojums, kas radījis dzīvību uz zemes un pēdējā laikā daudz aprunāts sarkanās planētas Marsa izpētē. Zinātnieki ar žurnāla Nature starpniecību šonedēļ paziņojuši, ka reiz uz Marsa ūdens atradies brīvā veidā un bijis atrodams līdzīgi kā pie mums. Tāpat atklājies, ka Zemes pavadoņa virsma arī satur ūdeni.
Pamatojoties uz NASA Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) iegūto informāciju, zinātnieki no Brauna Universitātes (ASV) apstiprinājuši – reiz uz planētas bijuši ezeri, plūstošas upes, grīvas, jūras un citi dabas veidojumi, kas varēja nodrošināt dzīvību. Džons Mustards (John Mustard), ģeologs, kurš ir viens no “Nature” raksta līdzautoriem, skaidro, ka pirmos 600 līdz 700 miljonus planētas eksistences gadus tur bija atrodams ūdens: „Ūdens tur ne tikai bija atrodams, bet tas tur atradās pietiekami ilgi un daudz, lai iespaidotu planētas minerālus,” stāsta Skots Murčijs (Scott Murchie). Interesanti, ka ūdens no planētas virsmas izzudis samērā strauji, taču zinātniekiem vēl nav skaidrs kādēļ tas tā noticis. Jāpiezīmē, ka jau nesen Marsa zonde Phoenix atklāja ledus daļiņas planētas virsmā.
[img]/images/upload/apollo11.jpg[/img]
Teju vienlaikus ar šo ziņu atklājusies vēl kāda informācija. Nedaudz tuvāk kosmosā – uz mēness – atrasts ūdens. Šīs pašas universitātes pārstāvis Alberto Sāls (Alberto Saal) ar savu komandu analizējis vulkāniskās gāzes, kas savāktas NASA Apollo kosmosa misijās un atklājis tajās pēdas par ūdens klātbūtni: „Tas nozīmē, ka ūdens bija uz Zemes arī pirms lielās sadursmes, kas izveidoja Mēnesi. Tādējādi rodas divas versijas – vai nu ūdens pēc sadursmes pilnībā nepazuda, vai nu tas no kāda ārējā avota (meteorīta) radās neilgi pēc notikuma.” Ņemot vērā, ka šobrīd viena no lielākajām NASA prioritātēm ir misija uz Mēnesi, astronomiem laiks sēsties pie rasējumu galda un rast risinājumu kādā veidā astronautiem šo ūdeni iegūt, kā arī cik daudz tas uz šī pavadoņa varētu būt.
Avots:
Nature