Laikā, kad visā pasaulē strauji aug Interneta lietotāju skaits, Ķīnas Interneta lietotāju skaits ir sasniedzis 111 miljonus. Kā mēs zinām, Ķīna ir komunistiskās partijas pārvaldīta sociālistiska valsts. Ķīnas komunistiskās partijas ([url=http://en.wikipedia.org/wiki/Communist_Party_of_China]CPC[/url]) rokās ir kontrole pār masu informācijas līdzekļiem. Tapēc ir saprotama arī vēlme kontrolēt Internetu, taču līdz šim vēl nevienam nav izdevies ierobežot Interneta demokrātisko būtību. Vai Ķīnai tas izdosies?
Bez Rietumu pasaules atbalsta – noteikti nē! Bet dīvainā kārtā tieši demokrātisko valstu komerciālie giganti, dzīdamies pēc peļņas, šajā jomā nāk komunistiem pretī.
[b]Kontrole serveru programmatūras limenī[/b]
Nesen Datuve [url=http://datuve/raksts/997/Politiska_cenzura_Microsoft_izpildijuma]rakstīja[/url] par Microsoft dīvainajām izdarībām ar ķīniešu blogeriem.
Arī Google un Yahoo cenšas neatpalikt un cenzē meklēšanas rezultātus. Aizliegtie vārdi ir “Tjananmiņas slaktiņš”, “demokrātija”, “brīvība”, “Tibetas un Taivānas neatkarība”, “Dalai Lama” un daudzi citi.
Meklējot “Tiananmen massacre” yahoo.com atrod 494 000 rezultātus, bet yahoo.cn nevienu:[img]http://datuve/images/upload/yahoo.cn.jpg[/img]
2005. gadā Yahoo atklāja Ķīnas varas iestādēm informāciju, par anonīmu Yahoo e-pasta izmantotāju, kurš izzsūtīja dažas vēstules, kurās pieminēja Tjananmiņas notikumus. Ķīnietis [i]Shi Tao[/i] tika notiesāts uz 10 gadiem.
Kā mēs redzam, demokrātisko valstu uzņēmēji ir gatavi aizmirst visus demokrātijas principus, lai tikai dabūtu gabalu no lielā Ķīnas pīrāga.
[b]Kontrole fiziskā tīkla līmenī[/b]
[i]Cisco Systems[/i] piegādā Ķīnai pēc īpaša pasūtījuma izgatavotu tīkla aprīkojumu, kas paceļ cenzūru vēl neredzētos augstumos. Pašlaik caur visām vārtejām ([i]gateway[/i]) no Ķīnas izejošais un ienākošais trafiks tiek filtrēts. Tāpat tiek filtrētas telefonu tīklos sūtītās īsziņas.
Pēc Harvardas ekspertu pētījuma, tiek bloķēti vairāki desmiti tūkstoši ārzemju saitu. Ap 30 000 amatpersonu nenogurstoši monitorē tīklu, meklējot un pievienojot melnajam sarakstam arvien jaunus un jaunus Interneta resursus.
Es nolēmu pārbaudīt, vai tas tiešām ir iespējams, pārāk neticami jau tas izklausās. Sameklēju kaudzi ar ķīniešu proxy un sāku sērfot pa tīklu, tiklīdz es mēģināju apmeklēt, piemēram: [url]http://en.wikipedia.org/wiki/Tiananmen_Square_protests_of_1989[/url]:[img]http://datuve/images/upload/block01.jpg[/img]
Es izmēģināju vairākus proxy, saņēmu dažādas atbildes, nevarēdams saprast vai tā ir proxy vaina, vai kas. Pēc mēģinājuma ar [i]China Telecom[/i] piederošu proxy piekļūt “politiski jūtīgai” informācijai, proxy serveris, kas vēl mirkli atpakaļ lieliski darbojās, tagad uz visiem pieprasījumiem atbildēja “[i]Document contains no data[/i]”. Acīmredzot represīvais mehānisms jau uzsācis savu melno darbu – viņiem ir mana IP adrese. 54 man līdzīgi ķīniešu “kibernoziedznieki” jau atsēž savus 10 gadus.
Visbeidzot es uzrakstīju shell skriptu, kas caur visiem manā rīcībā esošajiem 40 ķīniešu proxy serveriem mēģinātu piekļūt Wikipedia:[q]
while read LINE; do
ping -c1 ${LINE%:*} &>/dev/null && echo $LINE && \
wget -e http_proxy=$LINE -Y on -t1 \
http://en.wikipedia.org/wiki/Tiananmen_Square_protests_of_1989 \
-O ${LINE%:*}.html
done < ./china_proxy
[/q]Rezultāts - nulle. Nevienas spraudziņas Lielajā Ķīnas Mūrī.
Avoti: [url=http://www.nytimes.com/2006/01/15/weekinreview/15zeller.html]nytimes.com[/url], [url=http://www.iht.com/articles/2006/01/15/opinion/edmirsky.php]iht.com[/url], [url=http://www.businessweek.com/technology/content/jan2006/tc20060112_434051.htm]businessweek.com[/url].