Latvija legālo failu lejupielādes jomā ir atpalicēja. Attīstoties tehnoloģijai un tās tirgum valstī, par cik cilvēkiem ir tieksme atvieglot lietas, ko tie var atvieglot, sākās masu digitalizācija. Cilvēki vairs tik daudz nedodās un veikalu iepirkt mūziku vai jaunākās filmas, bet vienkārši tās lejupielādē failu apmaiņas servisos. Ņemot vērā, ka Latvijā gandrīz nav neviena oficiāla servisa, kur cilvēks varētu iegādāties šos failus, samaksājot autoratlīdzību. Nekas cits neatliek kā izmantot draugu un paziņu ieteiktos failu apmaiņas servisus, kur vienu kopiju lejupielādē vairāki tūkstoši cilvēku, nesamaksajot par to autoratlīdzību. Šāda veida pasākumu par pirātismu nenosauksi, jo neviens nemēģina iedzīvoties uz cita rēķina, vismaz ne tieši. Jautājums ir tāds. Ir pieprasījums, bet nav piedāvājums. Kāpēc tā ir?
Ekonomikā jau ilgu laiku darbojās princips – ja ir pieprasījums ir piedāvājums, bet izskatās, ka 21. gadsimtā – digitalizācijas gadsimtā – viss notiek otrādi. Izskatās, ka ražotāji ar nolūku mēģina bremzēt digitalizāciju, it īpaši lielie izdevēji. Jautājums ir kādēļ? Visticamāk, sevis dēļ, jo plaša mēroga digitalizācija tādos biznesos kā mūzikas un filmu bizness, paver iespējas arī mazāk konkurētspējīgiem māksliniekiem un izdevējiem. Nekad jau nevar zināt, vai publikai patiks vai nē. Izdevējam rodas grūtības ar pārliecību, vai ir vērts iegūldīt līdzekļus, jo cilvēkiem paverās daudz plašāks produkcijas klāsts, respektīvi, ir lielāka iespēja zaudēt iegūldīto.
Latvijā līdz šim ir atvērti tikai divi oficiāli latviešu mūzikas lejupielādes servisi, kas ir doremi.lv un boms.lv. Ir daži ar filmām saistīti servisi, bet tos par lejupielādes servisiem nenosauksi, jo tās ir fiziskas DVD nomas, kurās iespējams pasūtīt DVD ar interenta palīdzību. Šie servisi Latvijā ir radušies novēloti, šādi servisi pasaulē sen nav nekas jauns. Tā vien liekas, ka šie servisi bija spiesti rasties dēļ ienākumu samazināšanos Latvijas tirgū un failu apmaiņas sistēmu popularitātes dēļ.