Līdz ar oglekļa līmeņa paaugstināšanos atmosfērā, aizvien skābāki paliek okeāni. Līdz šim uzskatīts, ka pH izmaiņas ietekmē vien vēžveidīgos un koraļļus, taču kāds eksperiments rāda, ka šīs izmaiņas rada bioloģiski grūtus apstākļus arī zivīm. Kad tās aug un attīstās skābos ūdeņos, tās var zaudēt daļu no savām maņām.
Jūras biologi Filims Mundajs (Phillip Munday) un Kjels Dovings (Kjell Doving) pētījumā pierādījuši, ka ūdens paskābināšanās ir aktuāla un, ja tā attīstīsies, faunas palēnām ies bojā un zivju skaits dramatiski sajuks. Šāda tendence notiks, jo izdzīvošanai vairs nebūs iespējams pilnībā izmantot savas maņas.
Eksperimentā pierādīts, ka klaunzivs (Amphiprion ocellaris) mazulis balstās uz savām ožas sajūtām, lai atrastu mājas. Taču skābā ūdenī oža vairs nav tik izteikta un viņi vairs nereaģē uz citkārt tik zināmām smaržām.
[img]/images/upload/20090208192215.jpg[/img]
Pētījuma komanda klaunzivs mazuli audzēja jūras akvārijā ar pH līmeni 8,15. Šādā skābumā zivs bez problēmām reaģēja uz dažādu koku eļļām un anemoņu un klaunzivs sekrētiem. Taču, kad zivi ielaida ūdenī ar skābuma līmeni pH 7,8, zivs ignorēja smaržas, kas līdz šim viņai izraisīja riebumu. Pie pH 7,6 eksperimenta objekts ignorēja visas iespējamās smaržas.
Pagaidām nav noskaidrots vai šāda tendence saistāma tikai ar klaunzivi, vai to var attiecināt arī uz citām sālsūdens zivīm.
[img]/images/upload/20090208192316.jpg[/img]
Kopš industrializācijas sākuma, okeānu pH līmenis nokrities par vienu desmitdaļu, taču tuvāko 100 gadu laikā šis skaitlis varētu mainīties par vēl trīs vai četrām desmitdaļām. Vispārpieņemts, ka jūras ūdens pH ir 8, kas ir bāzisks.