Pēc Census Bureau pēdējiem datiem ASV 2008. gada decembra laikā tika nosūtītas 110 miljardi īsziņas, bet 2007. gadā tajā pašā mēnesī tikai 48 miljardi. Šie dati ir daļa no ASV statistika pārvaldes iegūtajām ziņām. Šī pārvalde pēta ASV iedzīvotāju dzīves stilu un telefonsakaru izmantošana ir daļa no cilvēku ikdienas.
„Protams, nevienu nepārsteigs fakts, kas īsziņu sūtīšana ir īpaši populāra pusaudžu vidū, tie cenšas attīstīt savus komunicēšanās ieradumus, kurus pieaugušie ir jau apguvuši,” atklāj Amanda Lenharta no Pew Internet and American Life Project.
Kādēļ gan īsziņu sūtīšana ir vairāk pusaudžu aizraušanās?
Tas ir gan efektīvs, gan privāts komunicēšanās veids. Visu sev svarīgo informāciju pusaudži var droši nosūtīt draugiem vecāku klātbūtnē, bet tie neko par to pat neuzzinās, tādējādi bērni saglabā savu privātumu.
Nereti šīs īsziņas var būt tikai kāda emociju ikona vai viens vārds, taču tas ir veids kā mūsdienās jaunieši var izpausties un sazināties ar draugiem visas dienas garumā.
[img]/images/upload/20091223231955.jpg[/img]
Īsziņas palīdz arī nodot to informāciju, ko vārdos cilvēks nevēlas izteikt. Visbiežāk tas ir par cilvēka jūtām, kuras vieglāk ir uzrakstīt nevis izrunāt. Bet tas, protams, nenozīmē, ka jaunieši sazinās tikai ar īsziņām.
Apmēram 65% pieaugušo arī ir iecienījuši īsziņas kā saziņas veidu. Pieaugušie īsziņas sūta to pašu iemeslu dēļ, kuru pusaudži. Taču vēl kā papildus labums īsziņām tiek minēts tas, ka tās darbojas pietiekami ātri, taču neprasa ne no rakstītāja, ne no lasītāja nepārtrauktu uzmanību. Tas nozīmē, kas tās var gan lasīt gan rakstīt sev ērtā brīdī un ar pārtraukumiem, bet ar zvaniem tas ne vienmēr ir tik vienkārši.
Nosūtīto īsziņu apjomi nepašaubāmi palielinās, taču vidējais zvana ilgums samazinās, ja 2004. – 2006. gadā ASV vidējais zvana ilgums bija 3 minūtes, tad šobrīd tas ir 2.27 minūtes. Ņemot vērā šos faktus, kā arī interneta popularitāti, šķiet, ka drīz vien cilvēki sarunāties aizmirsīs vispār.