Sociālie tīkli turpina glabāt izdzēstās lietotāju bildes, neskatoties uz kritiku no sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu puses.
Par to pārliecinājās Arstechnica žurnālisti, pārbaudot bildes, kuras pamanītas pagājušajā vasarā. Vēl 2009.gada vasarā Arstechnica veica eksperimentu, kurā atklājās, ka izdzēstās lietotāju bildes netiek dzēstas no serveriem. Turklāt visā pasaulē populārais Facebook nodemonstrēja „vissliktākos” dzēšanas rādītājus. Līdzīgu pētījumu dažus mēnešus pirms tam veica Kembridžas universitātes darbinieki. Izdzēstās bildes bija pieejamas tiešās saitēs pat pēc 30 dienām no izdzēšanas brīža.
Bet 30 dienas nav tas trakākais. Vairāk kā gadu pēc eksperimenta Arstechnica nolēma pārbaudīt, kas noticis ar tām pašām bildēm. Izrādās, ka bildes var atvērt saitēs pat 16 mēnešus vēlāk. Pagājušajā gadā Facebook darbinieki paziņoja, ka tas iespējams ierobežota laika garumā, un ja kādam lietotājam ir tiešās saites uz bildi viņi var ieraudzīt tās kešā. Tomēr pusotrs gads ir par daudz.
Tāpēc lietotāji, kuri uztraucas, ka viņu aktivitāte tīklā var kompromitēt, labāk nepublicēt Facebook pārāk atklātas bildes. Turklāt, Facebook nedzēš lietotāju, viņu aktivitātes un sociālo grāfu datus pat tad, ja lietotāji izdzēš profilus šajā sociālajā tīklā.
Kā avots izmantota Arstechnica.