Ineses Segliņas, TVNET raksts “Ja arī Latvijas valdība atteiktos no Microsoft, cik miljonus mēs ietaupītu?” mani mudināja nopublicēt saraksti ar E-lietu sekretariātu par šo problēmu. Ir svarīgi saprast, ka būtībā, problēmas sakne ir tajā, ka Latvijas likumdošanā nav reglamentēta atvērtu tehnisko standartu izmantošana valsts publiskajā sektorā, kā sekas ir konkurences ierobežošana.
Sarakste tapusi vairākus mēnešus atpakaļ I.Gudeles norieta un S.Bāliņas iecelšanas laikā, kur nu es centos uzdot sev un noteikti visai sabiedrībai interesējošo jautājumu, lai rastu kādu loģiski pamatotu atbildi no amatpersonām, kas tiešā veidā atbildīgas par šīs problēmas risināšanu:
[q]Date: Fri, 28 Mar 2008 22:54:45 +0200
From: Andrejs Savickis
To: ina.gudele@***.gov.lv, inguna.sudraba@***.gov.lv, Ilze.Leimane@***.gov.lv, knl@***.lv, vip@***ltv.lv, maris.zanders@***leta.lv
Subject: revīzija eps
Labdien!
Nezinu, kurš par to atbildīgs, bet man ir pārliecība, ka ļoti liela nauda tiek izsaimniekota maksājot par programmatūru ārvalstu monopolistiem (Microsoft), tā vietā, lai izmantotu brīvās, atvērtā koda programmatūras iespējas. Kam ir jānotiek, lai beidzot likumdošanā atrunātu atvērtu formātu izmantošanu valsts pārvaldē?
Tas izpaužas arī Jūsu mājaslapā. Lai iepazītos ar finanšu gada pārskatu, man ir nepieciešams lejuplādēt *.xls failu, kurš ir atverams tikai ar viena konkrēta ražotāja (Microsoft) programmatūru. Tas burtiski nozimē to, ka valsts, tai skaitā Jūsu iestāde man liek iegādāties šī ražotāja programmatūru šī dokumenta atvēršanai. Piedevām, ši ražotāja programmatūra ir izmantojama tikai zem šī ražotāja izstrādātās operētājsistēmas, kamēr pastāv starptautiski atzīts standarts un brīva atvērta programmatūra dokumentu apstrādei un aplūkošanai (ODF, OpenOffice).
Šī lobēšana visādā ziņā visneizdevīgākā ir tieši Latvijas valstij un sabiedrībai.
Kā tas sader ar mūsu atvērtās sabiedrības un e-demokrātijas principiem?
Andrejs Savickis[/q]
Pēc divām nedēļām saņēmu atbildi gan no EPS, gan VK.
Atbildē nosūtīju savus argumentus, atbildot uz katru vēstules daļu:
[q]
Date: Fri, 11 Apr 2008 10:59:07 +0300
From: Andrejs Savickis
To: ina.gudele@***.gov.lv, inguna.sudraba@***.gov.lv, Ilze.Leimane@***.gov.lv, knl@***knl.lv, vip@***ltv.lv, maris.zanders@***leta.lv, elita.cepurite@***s.gov.lv, lrvk@***.gov.lv, np@***.nekapersoniga.lv
Subject: Re: Labdien!
Labdien, Andrej!
Paldies par vēstuli, kura diemžēl gan ir anonīma. Mēs varētu daudz konstruktīvāk apskatīt Jūs interesējošos jautājumus un veiksmīgāk komunicēt, ja būtu norādīta konkrēta persona, vēstules autors.
**Vēstules autors esmu es, Andrejs Savickis. Man gan ir grūti saprast, kā tas var palīdzēt mums veiksmīgāk komunicēt, ja Jums ir nepieciešamas divas nedēļas, lai atbildētu uz manu vēstuli.**
Vēstulē ir izteikts pārmetums par to, ka valsts iestādes pārsvarā lieto Microsoft programmatūru, nevis atvērtā koda programmatūru, tādējādi tiem, kas lieto atvērtā koda programmatūru, ir grūtības piekļūt informācijai, kas sagatavota atšķirīgā formātā.
**Aptuveni. Vēstulē ir izteikts pārmetums par nestandarta, neatvērtu, patentētu formātu izmantošanu valsts publiskajā sektorā, kas šinī gadījumā sabiedrībai uzspiež viena konkrēta ārvalstu programmatūras ražotāja programmatūras izmantošanu.**
Jūs esat minējis, ka nepieciešams lejupielādēt *.xls failu, lai atvērtu sekretariāta mājaslapā publicētos gada pārskatus. Jānorāda, ka sekretariāta gada pārskati ir pdf formātā, kas ir pieejams arī atvērtā koda programmatūras lietotājiem.
**Gada pārskati MS Excel (*.xls) formātā attiecās uz Valsts kontroles mājaslapu. Ja arī daļa dokumenti sekretariāta mājaslapā ir pieejami atvērtajā PDF formātā, tad to gan nevar teikt par atlikušo daļu dokumentu, kuri publiskoti kompānijas Microsoft piederošajos formātos, piemēram, informācija par publiskajiem iepirkumiem, sekretariāta nolikumu utt.**
Atvērtā koda programmatūras lietotājiem ir iespējams atvērt gan *.doc, gan un*.xls formāta dokumentus (piemēram, ar OpenOffice.org biroja programmatūru).
**Ņemot vērā, ka nav pieejama dokumentācija, kas raksturo šos slēgtos formātus, OpenOffice.org izstrādātāji ir ieguldījuši gigantiskus resursus, lai kaut daļēji izpētītu šos slēgtos formātus un rastu iespēju attēlot galvenās slēgtā formāta funkcijas. Gadījumā, ja Microsoft izmaina savus formātus, OpenOffice.org izstrādātājiem atkal būs jāiegulda milzums pūļu, lai OpenOffice.org lietotājiem sniegtu iespēju skatīt šos formātus. Jums vēl aiz vien tas izklausās pēc veselīgas konkurences!?**
Saskaņā ar Ministru kabineta 28.06.2005. Noteikumiem nr. 473 ”Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”, elektroniskajam dokumentam izmanto šādus datņu formātus: nenoformētam tekstam – TXT, noformētam tekstam – RTF, SGML (XML), grafiskai informācijai – JPEG, TIFF vai PNG, vektoru grafikai – CGM, arhivētiem datiem – RAR, ZIP.
**Šie “datņu formāti” Ministru kabineta noteikumos nemaz nevar tikt uzskatīti par formātu raksturojošiem apzīmējumiem, bet gan drīzāk par failu paplašinājumiem, kas ļoti vāji apzīmē patieso faila formātu. Failu paplašinājumu vietā ir jābūt norādei uz konkrētu ISO standartu vai specifikāciju. Ja aiz daļas no šiem failu paplašinājumiem varētu stāvēt ISO standartizēts formāts, tad otra daļa ir problemātiskie formāti, kuri nav standartizēti un kuriem nav atvērta specifikācija, vai kuriem vispār nav konkrētas specifikācijas.**
Jāuzsver, ka publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra.
**Skatīt iepriekš, šīs atbildes otro rindkopu.**
– valstī nav un arī netiek plānota atsevišķa politika, kas normatīvo aktu līmenī noteiktu, kāda veida programmatūra ir jāizmanto valsts iestādēs.
**Bet būtu jānosaka, ka ir jāizmanto programmatūra, kas ir balstīta uz atvērtām tehnoloģijām, lai nodrošinātu konkurenci un nenonāktu ražotāja atkarībā.**
Katra iestāde izmanto programmatūru, kuru uzskata par piemērotāko savām vajadzībām un kuras piegādātājs ir uzvarējis izsludinātajā iepirkuma konkursā. Turklāt jāatzīmē, ka konkursos atvērtā koda programmatūra līdz šim nav piedāvāta.
**Šeit var redzēt sekretariāta iepirkumu:
————————–
Līguma priekšmets: „Microsoft programmatūras licenču iegāde”
Līguma summa: 28030,70 LVL (bez 18% PVN)
————————–
Kā iepirkumā ar šādu līguma priekšmetu var būt runa par kaut kādas citas atvērtā vai neatvērtā koda programmatūras piedāvāšanu?**
Mēs pilnīgi piekrītam, ka Latvijā atvērtā koda programmatūra nav izplatīta, bet pēdējos trīs gadus sekretariāts ļoti nopietni strādājis gan ar Latvijas Atvērtā koda asociāciju, gan Atvērto tehnoloģiju asociāciju, lai popularizētu uz Linux balstīto tehnoloģiju izplatību.
**Laikā, kad turpinās Eiropas Komisijas tiesvedība pret Microsoft par ļaunprātīgu dominējoša stāvokļa izmantošanu, Kalvītis un vēlāk Gudele, ar vieglu roku paraksta daudzmiljonu līgumus, kas nosaka Microsoft programmatūras pirkšanu/licencēšanu valsts publiskajā sektorā. Vēlāk Gudele vēl saņem Microsoft finansētās organizācijas BSA gada balvu par cīņu pret pirātismu. Tā vietā, lai meklētu alternatīvas un ekonomiski saimniekotu, tiek maksāti miljoniem latu nodokļu maksātāju naudas ārvalstu kompānijai, kura kārto lietas valdības un ministrijas vietā sava dominējošā stāvokļa stiprināšanā valstī, kas tai rada fantastisku ikgadēju peļņu. Kā piemēru var minēt ISEC eksāmenus, kurus tik pat labi var saukt par Microsoft eksāmeniem, jo ar izglītības programmām nodarbojas Microsoft nevis atbildīgā ministrija. Jums par to maksā
algu, nevis par līguma parakstīšanu ar kompānijām, kas to darīs Jūsu vietā sava personīgā labuma gūšanai.**
Jāteic, ka daudzas iestādes ir pārgājušas uz bezmaksas programmatūru, tomēr Latvijas uzņēmumi nenodrošina pietiekami kvalitatīvu uzturēšanu un servisu, kādu nodrošina Microsoft.
**Par kādu “Microsoft” uzturēšanu un servisu iet runa? Cik man zināms, tur ir pāris cilvēki, kas pieņem telefona zvanus. Ar uzturēšanu un servisu visdrīzāk nodarbojas jūsu IT departaments.**
Kā zināms, katrai programmatūrai ir savas priekšrocības – gan funkcionalitātes, lietotāja ērtību un servisa, gan instalēšanas un uzturēšanas ziņā, gan arī savi trūkumi. Tāpēc vēlreiz gribam uzsvērt, ka katrai institūcijai ir tiesības izmantot savām vajadzībām atbilstīgāko programmatūru, un nebūtu pareizi uzspiest visiem lietotājiem viena noteikta ražotāja risinājumu – ne Microsoft, ne arī atvērtā koda programmatūras produktus.
**Pilnīgi pareizi. Tikai pašlaik situācija valsts publiskajā sektorā ir tāda, ka TIEK uzspiesti Microsoft produkti. Dokumentu formāti ir tikai viena maza daļa, kas to uzskatāmi demonstrē.**
Valsts kontrole savas darbības nodrošināšanai pārsvarā izmanto maksas programmatūru, jo Valsts kontrolei svarīgi ir nodrošināt iestādes nepārtrauktu darbību, kuru nodrošina programmatūras ražotāja tehniskais atbalsts, programmatūru savstarpējā savietojamība un lietotāju programmatūras izmantošanas prasmes.
Valsts kontrolē izmantojamās specializētās revīzijas procesa nodrošināšanas programmatūras un informācijas sistēmas darbojas MS Windows vidē un ir savietojamas ar MS Office biroja programmatūru.
**Jā, redzams, ka Microsoft programmatūras produkti galvenokārt ir savietojami tikai un vienīgi ar citiem Microsoft produktiem.**
Izmantojot atvērtā koda programmatūru ir jārēķinās ar programmatūras iegādes, pārinstalācijas, lietotāju apmācības un programmatūras uzturēšanas un tehnisko atbalsta pakalpojuma izmaksām, kas pēc dažādu pētījumu publikācijām sastāda ekvivalentus vai pat lielākus ieguldījumus nekā maksas programmatūras iegāde un uzturēšana.
**Ekonomikā tas tiek apzīmēts kā “vendor lock-in” jeb ražotāja jūgs, kas padara pircēju atkarīgu no ražotāja produktiem vai servisiem, kas nozīmē, ka pircējam nav iespēja izmantot cita ražotāja produktu BEZ NOZĪMĪGĀM PĀRSLĒGŠANĀS IZMAKSĀM. Tā ir Microsoft biznesa stratēģija konkurences iznīcināšanai. Pēdējā laikā kompānija pat ir ar mieru “ziedot” programmatūru par velti (LNB), lai tikai tai tiktu nodrošināta dominance, kas vēlāk miljard kārtīgi nāk atpakaļ caur saistītajiem MS produktiem un servisiem.**
Līdz ar to viennozīmīgi nav iespējams pateikt vai atvērtā koda programmatūras izmantošana ļautu ietaupīt līdzekļus.
**Programmatūra, kas balstīta uz atvērtām tehnoloģijām ilgtermiņā ļaus ietaupīt līdzekļus un radīs veselīgu konkurenci. Ir jāsaprot, ka visus šos gadus programmatūra un informācijas sistēmas valsts pārvaldē ir izstrādātas, balstoties uz Microsoft aizvērtajām/slēgtajām/patentētajām tehnoloģijām. Ātrāk uzsākot pāreju uz atvērtajiem standartiem tiks samazināta atkarība no slēgtajām tehnoloģijām un valsts labāk varēs izmantot brīvā tirgus priekšrocības, kas ļaus iegātāties produktus par zemākām cenām.**
Ņemot vērā Jūsu vēstulē minēto problēmu iegūt informāciju no mājas lapas, Valsts kontrole izvērtēs iespēju turpmāk elektroniski publiski pieejamu informāciju sagatavot tādā formātā, lai tā būtu apskatāma lapas apmeklētājiem ar brīvi pieejamu dokumentu apstrādes programmatūru.
**Lūdzu publicēt formātā, kas ir atvērts standarts un kas neuzspiež konkrēta ražotāja produktu izmantošanu. Es iestājos tikai un vienīgi par atvērtiem standartiem, nevis par brīvi pieejamām vai komerciālām programmatūrām. (Atvērtā koda programmatūra figurē tikai tik daudz, ka 99% gadījumos tā ir balstīta uz atvērtām tehnoloģijām, pat ja mēs pilnībā atmetam diezgan bezjēdzīgo diskusiju par to, vai programmatūra, kuras licence neparedz nekādas finansiālas saistības pati par sevi ļauj ietaupīt līdzekļus vai nē.)**
**Inguna Sudraba: “Tiem, kas apsaimnieko nodokļu maksātāju naudu, ir jādomā par to, kā to izdarīt maksimāli racionālāk, ko darīt, lai tirgū būtu lielāka konkurence, lai būtu iespējams pasūtīt darbus par mazāku cenu…”**
**Latvijas e-pārvaldes koncepcija: “6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi:
Atvērtas sistēmas uzbūves pieejas izmantošana. Izmantotie risinājumi nedrīkst uzspiest dalībniekiem (piegādātājiem) konkrētu firmu produktu un risinājumu izmantošanu, tiem ir jānodrošina to savstarpējā sadarbība, izmantojot atvērtus tehniskos standartus;”**
Andrejs Savickis.
[/q]
Šajā vietā būtu jārodas jautājumam, ko par to saka LR Konkurences Padome.
Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, Ieva Jaunzeme neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz viņai adresētu vēstuli, kaut arī automātiskais atbildētājs liecināja, ka vēstule ir sasniegusi adresātu.
[q]
Date: Mon, 02 Jun 2008 11:34:41 +0300
To: Ieva.Jaunzeme@***.gov.lv
Subject: Konkurences ierobežošana Latvijas IT jomā
Labdien!
Vēlētos Jums pastāstīt par konkurences problēmām, kas valda Latvijā Informāciju Tehnoloģiju jomā.
Latvijas likumdošanā nav reglamentēta atvērtu tehnisko standartu izmantošana valsts informācijas
sistēmu izstrādē un elektroniskās informācijas apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām vai juridiskajām personām, kā rezultātā informācijas sistēmas tiek būvētas uz slēgtiem, konkrēta ražotāja risinājumiem, kas dalībniekiem uzspiež konkrētu ražotāju
risinājumu izmantošanu, kas tiešā veidā ierobežo konkurenci.
Ja Jūs vēlētos ko darīt lietas labā, esmu gatavs ar Jums tikties, lai izstāstītu problēmas būtību un apspriestu iespējamo rīcības plānu problēmas risināšanai.
Ar cieņu,
Andrejs Savickis.
[/q]
Neesmu par E-lietu sekretariāta likvidēšanu, taču līdz šim to ir vadījuši pašpasludināto IT nozares ekspertu ielikteņi – diletanti.
Jāatzīmē, ka sekretariātu ir vadījis arī “Jaunā Laika” ministrs Jānis Reirs, uz kuru bija liktas lielas cerības, jo 8. Saeimas vēlēšanu programmā par Informācijas Sabiedrību bija ļoti labi uzskaitīts, kas būtu jāīsteno valsts institūcijās, izglītībā un zinātnē. Diemžēl pretēji programmai – tieši J.Reira laikā tika uzsāktas sarunas par bēdīgi slaveno līgumu starp Latvijas valsti un “Microsoft”.
Par Inas Gudeles darbības formu (latvija.lv afēru un zemeņu kūku) viss sen ir skaidrs, taču Signes Bāliņas nostāja atvērtu tehnoloģisku standartu jautājumā nebija zināma, tādēļ centos iegūt viņas viedokli:
[q]
From: Andrejs Savickis
To: signe.balina@***dzc.lv, signe.balina@***lu.lv
Subject: par atvertu standartu izmantosanu publiskaja sektora
Date: Fri, 09 May 2008 10:27:41 +0300
Labdien!
Sakarā ar Jūsu izvirzīšanu e-lietu ministra amatam, vēlētos uzzināt Jūsu
viedokli par atvērtu standartu izmantošanu valsts publiskajā sektorā.
Proti, kā Jūs skatāties uz likumu grozījumiem, kuri uzliktu par
pienākumu valsts publiskajam sektoram izmantot atvērtus failu formātus
informācijas uzkrāšanai un saziņai ar sabiedrību, un likumu, kas
noteiktu jauno informāciju sistēmu izstrādē izmantot tikai produktus,
kas balstīti uz atvērtām tehnoloģijām?
Ar cieņu,
Andrejs Savickis.
[/q]
E-lietu ministra amata kandidāte neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz atkārtoti nosūtītām e-pasta vēstulēm. Vēl vairāk – zvanot uz Signes Bāliņas darbavietu “Datorzinību centrs”, Bāliņas sekretāre pierakstīja telefona numuru, solīdama sarunāt tikšanos un atzvanīt, tā arī neatzvanot.
Pēc Signes Bāliņas apstiprināšanas E-lietu ministres amatā, nosūtīju sekretariātam vēstuli, kurā izteicu konstruktīvu piedāvājumu:
[q]
From: Andrejs Savickis
To: Elita.Cepurite@***.gov.lv
Subject: FW: revīzija eps – atbilde
Date: Mon, 26 May 2008 16:18:52 +0300
Labdien, Elita!
**Latvijas e-pārvaldes koncepcija: “5.2.4. Saziņa ar sabiedrību:
Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt nepārtrauktā kontaktā ar sabiedrību. Internets un citi elektroniskie saziņas līdzekļi dod iespēju to efektīvi nodrošināt.
Atbildīgo amatpersonu elektroniskā pasta adresēm jābūt publiski pieejamām. E-pastam jākļūst par galveno saziņas līdzekli starp valsts pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Ir jāpapildina attiecīgie normatīvie akti, lai elektroniski nosūtītai vēstulei vai pieprasījumam nodrošinātu tādu pašu statusu kā papīra formāta vēstulei vai pieprasījumam.
Tāpat ir jāveicina politiķu un citu atbildīgo amatpersonas līdzdalība dažādos Interneta diskusiju forumos (Interneta sarunvietas, vētuļkopas). Internetam nākotnē jākļūst par vidi, kurā politiķi sazinās ar saviem vēlētājiem, kurā notiek sabiedriski politisko viedokļu veidošanās, sabiedriskās
domas aptaujas utt.”**
**Latvijas e-pārvaldes koncepcija: “6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi:
Atvērtas sistēmas uzbūves pieejas izmantošana. Izmantotie risinājumi nedrīkst uzspiest dalībniekiem (piegādātājiem) konkrētu firmu produktu un risinājumu izmantošanu, tiem ir jānodrošina to savstarpējā sadarbība, izmantojot atvērtus tehniskos standartus;”**
Ir pagājis jau mēnesis, kopš nosūtīju Jums savus argumentus atvērto tehnisko standartu problēmas jautājumā.
Es saprotu, ka veselais saprāts neļauj argumentēt savu nostāju pret atvērtiem standartiem un konkurenci.
Tāpat saprotu arī, lielo kaunu par to, ka sekretariāta pastāvēšanas laikā šī problēma nav atrisināta.
Tas, ko es Jums piedāvāju ir tikties un apspriest iespējamo rīcības plānu problēmas risināšanai. Ļoti efektīvs veids, kā novērst sabiedrības aizdomu ēnu par sekretariāta amatpersonu personīgo ieinteresētību konkurences mazināšanā un atgūt sekretariāta labo slavu.
Ar cieņu,
Andrejs Savickis
[/q]
[q]
From: Elita Cepurite
To: Andrejs Savickis
Subject: RE: FW: revīzija eps – atbilde
Date: Mon, 26 May 2008 16:53:27 +0300
Labdien, Andrej!
Paldies par vēstuli un izteikto ierosinājumu! Manā kompetencē ir
komunikācijas jautājumi, bet ne šādi lēmumi par noteiktiem standartiem,
tāpēc es nebūšu īstā persona, pie kuras vērsties.
Darīšu zināmus Jūsu argumentus īpašu uzdevumu ministrei e-pārvaldes lietās
Signei Bāliņai.
Ar cieņu
Elita Cepurīte
[/q]
Diemžēl arī pēc šī e-pasta Signe Bāliņa neuzskatīja, ka Latvijas e-pārvaldes koncepcija viņai būtu saistoša un ka atbildēšana būtu tikai elementāra pieklājības norma.
Varbūt tad tomēr labāk, lai e-lietu ministrija tiek likvidēta, nekā to vada pašpasludināto Latvijas IT nozares ekspertu (LITTA) “Microsoft certified GOLD partner” ieliktenis, kas rūpējas par ārzemju ražotāja, nevis valsts un sabiedrības interesēm.
Autors Andrejs Savickis