Par [url=http://www.eparvalde.lv/lv/home/grouped_content/default.aspx?content_id=e12a1c68-4d41-400e-b60f-0b5d3b89f342&return_path=l0rlzmf1bhquyxnwea!!&group_id=egovermentexperts]elektroniskā paraksta[/url] nepieciešamību klīst runas jau vairākus gadus, bet šķiet ka valdība beidzot ir nonākusi pie lēmuma par tā [url=http://www.eparvalde.lv/lv/grouped_content/default.aspx?content_id=de746c15-c7cd-4d85-94b8-ba4e1b415fd0&return_path=L0RlZmF1bHQuYXNweA!!&group_id=egovermentnews]ieviešanu[/url] tuvākajā laikā. Jāpiebilst ka Igaunijā tas tika ieviests jau 2002. gadā, un iniciatori bija nevis valsts, bet privātas kompānijas – bankas un tālruņu operatori, kas arī izveidoja Sertifikācijas centru. Visticamāk ka pie mums ar to nodarbosies “Lattelekom” (iespējams, sadarbībā ar Latvijas Pastu) vai Latvijas Pasts (varbūt sadarbojoties ar “Lattelekom”? :). Vēlmi kļūt par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju izteikusi arī valsts informācijas tīkla aģentūra (VITA), bet pēc sekretariāta domām, labākais pretendents esot “Lattelekom”.
Teorētiski elektroniskais paraksts varētu atvieglot darbu ar elektroniskiem dokumentiem un lietotāja identifikāciju, kā arī lietotāja un radīšanas laika piesaistīšanu kādam dokumentam. Tā kā tas nodrošina salīdzinoši (nekas nav ideāls) drošu autentiskuma pārbaudi, tad to varētu izmantot arī dažādas institūcijas (banku dokumenti, tālruņu un citi rēķini) dokumentu izsūtīšanai elektroniskā formātā, līdzšinējo pasta sūtījumu vietā. Digitālajam parakstam būtu arī tiesisks spēks, tieši tā pat kā [i]parastajam[/i].
Vēl 2003. gada sākumā mums tika [url=http://www.eparvalde.lv/lv/home/grouped_content/default.aspx?group_id=egovermentnews&return_path=l0rlzmf1bhquyxnwea!!&content_id=9ba4ce80-763e-4b09-9ff2-040af7736a50]solītas[/url] drošas un modernas (labākas kā igauņu kaimiņiem, jo mūsu ID kartēm bija ieplānots ievietot arī biometrijas – pirkstu nospiedumu – datus) identifikācijas kartes, bet jau nākamajā gadā no tām atteicās:
[q]Sekretariāta vadītāja par galveno problēmu uzskata to, ka pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums atteikties no identifikācijas karšu ieviešanas, līdz ar to patlaban nav skaidrības par elektroniskā paraksta datu nesēju. Sekretariāts ierosina atjaunot darba grupu, kas strādāja pie šī jautājuma, lai aktualizētu ideju par identifikācijas karšu ieviešanu.[/q]
Šķiet ka mūsu korumpētajā valstī informācija tiek slēpta, jo nekādīgi nespēju atrast iemeslu, kāpēc tika nolemts atteikties no modernajām, drošajām un visādi citādi labajām ID kartēm. Bet par to, kādas labas iespējas tajās būtu, ja būtu, gan informācija netrūka.
Lai gan mana paranoja liek izturēties skeptiski pret šādu elektronisku iedzīvotāju identifikāciju, esmu (vai pareizāk – biju) pozitīvi noskaņots pret identifikācijas kartēm, jo tas būtu daudz ērtāk nekā staipīt līdzi pasi (autovadītāja apliecība visur nav atzīta par personu apliecinošu dokumentu).
Tāpat kā elektroniskā paraksta gadījumā ir daudz informācijas par priekšrocībām, bet negatīvie aspekti tiek pieminēti garāmejot vai noklusēti: tā kā digitālais paraksts ir tehnoloģiski ļoti droša sistēma, tad to pašlaik ir praktiski neiespējami viltot un līdz ar to paraksta lietotājs ir saistīts ar dokumentu, uz kura atrodas šis paraksts. Tieši tāpēc no digitālā paraksta nav iespējams atteikties, gadījumā, ja tā nesējs tiktu nozagts (mūsu valstī parasta parādība – gan somiņu zagļi, gan cittautu jaunekļi ar skūtām galvām treniņbiksēs un kurpēs ar sprādzi). Iespējams pat gluži vienkārši nesēju (šim mērķim bija ieplānots izmantot ID kartes) nozaudēt, piemēram, dodoties ceļā uz mājām no saviesīga pasākuma, ne īpaši stabilā gaitā. Elektroniskā paraksta viltojumus ir ļoti grūti vai pat neiespējami pierādīt, tāpēc tā lietotājam ir jāuzņemas visa atbildība par paraksta izmantošanas gadījumiem.
Igaunijā digitālā paraksta nesēji ir ID kartes, kuru izmantošanai nepieciešami speciāli nolasītāji, ko pieslēdz pie datora. Tā kā nekur nav pieminēts par vēl vienu drošības pārbaudi, ID kartes izmantotāja autentifikācijai (nu kaut vai DNS analīzi, vai, sliktākajā gadījumā, pirkstu nospiedumu nolasītāju, kas apgrūtinātu viltošanas iespējas), tad nekas neliedz nelikumīgā ceļā iegūto vai atrasto karti izmantot savtīgiem mērķiem.
[Labots] Vēl viens drošības līdzeklis ir, tikai man negadījās uzskriet informācijai par to. Cik muļķīgi no manas puses 🙂