[b]Laikraksts [i]Diena[/i] aprīļa sākumā publicēja kāda Jāņa Vēvera rakstu, kurā apgalvots, ka [i]ar apļveida tuneļa palīdzību zinātnieki pētīs acij neredzamos Higsa bozonus[/i]. Frāze nav piesieta neviena respondenta tiešajai runai, tāpēc jāsecina, ka tā ir paša J. Vēvera brīva interpretācija. Patiesībā Pītera Higsa prognozētās elementārdaļiņas eksistence vēl nav empīriski pierādīta. Elementārdaļiņu paātrinātājs [i]Large Hadron Collider[/i] (LHC), par kuru, tuvojoties praktisko pētījumu uzsākšanai, runā visas pasaules masu mediji, ir jau otrais mēģinājums eksperimentos pierādīt Higsa bozona eksistenci. Taču tas nav viss – LHC vēl nav pabeigts, taču [i]Centre Europeen de Recherche Nucleaire[/i] (CERN) jau plāno nākamo elemetārdaļiņu paātrinātāju.[/b]
Tulkojot vārdu salikumu [i]Large Hadron Collider[/i] (LHC), latviešu valodā neatrodas adekvāts jēdziens, kuru piesaistīt vārdam [i]collider[/i]. Kaut kas tik smieklīgs kā [i]lielais hadronu sadursminātājs[/i] vai [i]lielais hadronu sadursmjotājs[/i] laikam nederēs, tāpēc lietosim saīsinājumu angļu valodā – LHC. Fiziķi var dot savu artavu [i]www.datuve.lv[/i] lasītāju izglītošanā, komentāros iesniedzot korektu [i]Large Hadron Collider[/i] nosaukuma versiju.
[b]Pensionētais Edinburgas universitātes profesors Pīters Higss šogad saņems uzvarētāja laurus, vai arī … ietekmīgāko valstu valdības turpinās investēt ievērojamas summas, lai viņš tos kādreiz saņemtu. Interese par elementārdaļiņu, kura ir atbildīga par tik fundamentālu fizikālās pasaules parametru kā masa, nav tikai akadēmiska.[/b]
LHC darba uzdevums būs brīvu protonu vai svina atomu kodolu paātrināšana, lai tie neiedomājamā ātrumā un ar milzīgu enerģiju sadurtos un laboratorijas eksperimenta mērogā izraisītu kvantu fizikas notikumus, kurus Visums piedzīvoja niecīgu brīdi pēc hipotētiskā Lielā sprādziena – t.s. hadronu ērā. Taču laboratorijas ierīce ir 27 kilometrus gara un enerģija, ar kādu divas elementārdaļiņu plūsmas saskriesies, būs nepieredzēti augsta.
[url= http://www.risk-evaluation-forum.org]CERN eksperimentu pretinieki[/url] neizslēdz iespēju, ka nekontrolējami augstas enerģijas procesi dos grūdienu notikumiem, kas iznīcinās visu planētu. Kā bīstamākais scenārijs tiek minēta mazu melno caurumu rašanās, jo tiem esot tieksme apvienoties un augt.
CERN aizstāvji gan norāda, ka Saules sistēmas objekti nepārtraukti tiek bombardēti ar elementārdaļiņām, kurām ir daudz lielāka enerģija, nekā tā, ko elementārdaļiņām spēj piešķirt LHC. Kā drošības garantu CERN piesauc veiksmīgos elementārdaļiņu paātrināšanas eksperimentus pēdējo gadu desmitu laikā. Mikroskopiski melnie caurumi patiešām varot uz mirkli izveidoties, taču t.s. [url=http://lv.wikipedia.org/wiki/St%C4%ABvens_Hokings]Hokinga[/url] starojuma dēļ tie acumirklīgi partraukšot eksistēt.
Šajā stāstā būtiska ir nevis katastrofu un sazvērestības teoriju cienītāju piekasīšanās lielākajam fizikālajam eksperimentam cilvēces vēsturē, bet tas, ka CERN argumentē savu nostāju ar iepriekšējos elementārdaļiņu paātrināšanas eksperimentos savākto empīrisko datu kolektīvas apstrādes rezultātiem, kuri iegūti, [b]vispirms radot un izplatot datu apmaiņas un apstrādes globālo tehnoloģiju[/b].
[img]/images/upload/cern.jpg[/img]
[b]Vai informācija, kuru sniegs Visuma pirmo eksistences mirkļu modelēšana, ir tik svarīga, ka eksperimenta vārdā jārok 27 kilometrus garš, matemātiski precīzs pazemes tunelis un jāstimulē modernā interneta rašanās?[/b]
90. gadu beigās CERN bez redzamas piepūles īstenoja [url= http://datuve/raksts/1738/Microsoft_marketings___pirma_dala]grid computing jeb, citiem vārdiem izsakoties, distributed computing[/url], kas daudzus gadus bija [i]Microsoft haizivs[/i] – Bila Geitsa, sapnis. IT vidusmēra patēriņa sektors, kuru izteikti pārstāv [i]Microsoft[/i], nespēja motivēt datoru lietotājus ziedot resursus [i]superdatora[/i] izveidei, taču zinātniskais fanātisms, kuru propogandē un piekopj politiski angažētais CERN, izrādījās ļoti efektīvs – LHC eksperimentu datu apstrāde tiek veikta neiedomājami jaudīgā kolektīvajā vidē. Iespējas manipulēt ar aprēķinu rezultātiem [i]grid computing[/i] gadījumā ir ļoti lielas.
Kas norāda uz CERN politizāciju? Valstis – novērotājas (redzamākie piemēri – ASV, Krievija un Izraēla), kurām nevajadzētu ar pilntiesīgu CERN locekļu ambīcijām līst Eiropas Savienības (ES) darīšanās, ne tikai iejaucas ES kontrolētajā zinātniskajā darbā, bet pat materiāli atbalsta LHC projektu, šādā veidā iegūstot kontroli pār to.
Sēžot pie datora un lasot šo publikāciju, mēģiniet pierast pie nepatīkamā fakta, ka pat internets tādā formā, kādu mēs to šobrīd lietojam, ir radīts, lai atvieglotu CERN iepriekšējā lielā elementārdaļiņu paātrinātāja [i]Large Electron-Positron Collider[/i] (LEP) empīrisko datu kolektīvo apstrādi. CERN cilvēki – brits Tims Bernerss – Lī un beļģis Roberts Kaijo, hiperteksta projektu [i]World Wide Web[/i] (WWW) 1989. gadā piedāvāja tikai un vienīgi šādam mērķim. Kad WWW darbības mehānisms bija izstrādāts un pārbaudīts CERN iekšējā tīklā (esat taču dzirdējuši par HTTP un HTML), 1993. gadā CERN paziņoja, ka [i]World Wide Web[/i] tehnoloģija būs par velti pieejama visiem pasaules iedzīvotājiem. 90. gados internets neatgriezeniski izmainīja pasauli un pats nokļuva datu pārraides ātrumu attīstošu parazītu – piemēram, datorspēļu, failu apmaiņas, surogātpasta, video un audio straumēšanas, verdzībā. CERN bez lieka trokšņa un milzīgiem ieguldījumiem ieguva superdatoru – neskaitāmi brīvprātīgie [url=http://athome.web.cern.ch/athome/]paši ziedo kripatiņu[/url] no savu datoru veiktspējas zinātnisku mērķu vārdā.
2007. gada 27. martā LHC tunelī notika ļoti spēcīga eksplozija un 20 tonnu smags magnēts kā rotaļu klucītis izlidoja no saviem stiprinājumiem. Pētījumu komplekss piepildījās ar hēliju un personāls tika evakuēts. Sabiedrība tā arī neuzzināja, kas īsti noticis CERN pazemes kompleksā. Pēc tam projekta pabeigšana bez komentāriem iesprūda vēl uz gadu. Ja šā gada jūnijā nesekos kārtējā preses relīze par eksperimentu uzsākšanas atlikšanu, LHC pamazām sāks strādāt.