Kopš interneta pirmsākumiem anonimitāte ir bijusi viena no tā neatņemamām sastāvdaļām, taču laiki mainās un pieaugot krāpšanās gadījumiem un to mēģinājumiem, internetā daudzi uzskata, ka ir pienācis laiks šo anonimitāti likvidēt. Aprēķināts, ka pagājušajā gadā interneta krāpniecība un personas datu zādzības patērētājiem un tirgotājiem nesušas vismaz pāris miljardu dolāru zaudējumus.
Taču šķiet, ka anonīmajam internetam pienākušas beigas. Pašlaik jau apmēram 20 miljoni datoru ir aprīkoti ar nelielu mikroshēmu TPM ([i]Trusted Platform Module[/i]), taču tas pagaidām ir aktivizēts ļoti reti. Tiklīdz tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji sāks to izmantot, būs radīts vienkāršs un muļķudrošs autentifikācijas rīks, kurš tad arī pierādīs, ka Tu esi tas, par ko uzdodies. Vieni teiks, ka tas pārvērtīs internetu policijas iecirknī, kamēr otri centīsies pārliecināt pirmos, ka tas ir nepieciešams, lai radītu drošu publisko vidi internetā. Taču lavīna ir iekustējusies – līdz šīs dekādes beigām gandrīz katrā galddatorā, portatīvajā datorā un pat mobilajā telefonā būs šī mikroshēma.
TPM mikroshēma tika izstrādāta, apvienojoties simtiem programmatūras un aparatūras ([i]hardware[/i]) ražotājiem. Izstrādi vadīja tādas kompānijas kā AMD, Hewlett-Packard, IBM, Microsoft un Sun. Mikroshēmā tiek iekodēts identifikators, kurš katram datoram vai mobilajam telefonam ir unikāls un to nav iespējams mainīt. Taču tā nav vienīgā šīs shēmas funkcija – papildus tā pārbauda programmatūru, kura ir uzinstalēta uz datora, vai nav notikušas kādas izmaiņas kodā, lai veiktu ļaundabīgas darbības. Pašlaik ar TPM aprīkotas ierīces galvenokārt tiek pārdotas lielām kompānijām, lai nodrošinātu to datortīklu drošību, taču sākot no nākamā gada ar TPM tiks aprīkoti arī mājas lietotāju datori.
TPM čips, katru reizi startējot datoru, pieprasīs identitātes pārbaudi tas varētu būt PIN koda veidā vai arī izmantojot mūsdienīgāku tehnoloģiju pirkstu nospiedumu skeneri. Tāpat, piemēram, ja jūsu bankai ir TPM programma, tad pieslēdzoties internetbankai, programma pārbaudīs un salīdzinās TPM datus, lai būtu drošs, ka netiek veiktas ļaundabīgas darbības. Īsāk sakot, nepietiks tikai ar lietotājvārda un paroles iegūšanu, vēl būs jānozog arī jūsu dators. Patiesībā internetbankas pat varēs iztikt bez parolēm un lietotājvārdiem pietiks ar TPM čipa pārbaudi. Tas pats arī ar interneta veikaliem reģistrējoties, piemēram Amazon.com vai E-bay izsoļu lapās, sistēma vienkārši piefiksēs TPM čipa datus un nākamreiz ieejot šajās saitēs šie dati tiks vienkārši salīdzināti.
Vēl viens šādas tehnoloģijas ieguvums būtu iespēja datoram pašam pārliecināties, ka internetveikals jeb internetbanka ir īsti, nevis kāds [i]phishing[/i] mēģinājums. Protams, ka būs veidi kā pieslēgties savai internetbankai no cita datora, taču šie savienojumi būs tikpat droši, kādi būtu, ja jūs slēgtos no sava datora. Plānos ietilpst TPM mikroshēmu ievietošana viedtelefonos un citās portatīvajās ierīcēs. Un vēl viens liels pluss mūsu paranojas laikmetā – būs iespēja failus pirms to pārsūtīšanas šifrēt TPM automātiski šifrēs jebkurus failus, kuri tiks izsūtīti un datora īpašniekam būs iespēja norādīt kas būs tiesīgi tos atšifrēt un aplūkot. Nu, protams, arī e-pastu kriptēšana un efektīvāka mēstuļu kontrole.
Tik tālu par labajām ziņām. Ķersimies pie sliktajām DRM kontrole ar TPM palīdzību ko jūs variet un ko nevariet darīt ar saviem audio, video failiem un programmām. Respektīvi TPM kontrolēs vai jums ir tiesības skatīties vai klausīties savus audio/video failus, vai tie ir legāli un vai programmatūra ir legālas izcelsmes. Ja mēģināsiet veikt darbības, kas neatbilst licences noteikumiem, dators vienkārši atteiksies šīs darbības veikt.
Protams, pati par sevi šī mikroshēma nav nekās briesmīgs viss atkarīgs no pielietošanas veida. Tautas smejas ka TPM ir Bila Geitsa veids kā piespiest ķīniešus maksāt par Microsoft produktiem..
Papildus informācija: [url=http://www.msnbc.msn.com/ID/10441443]MSNBC.com[/url]