Klimata izmaiņas un transporta segmenta nākotne

Virkne pasaules valstu ir apņēmušās līdz 2050. gadam samazināt CO2 izmešus. Visaktīvāk ceļu uz dekarbonizāciju veido Eiropas Savienības (ES) politika, lielāko ieguvumu redzot transporta segmentā un elektrificējot to. Eiropā klimata izmaiņas tiek uztvertas ļoti nopietni. Var apgalvot, ka Eiropa ir uzņēmusies klimata izmaiņu mazināšanas līdera lomu, lai kļūtu par klimatneitrālu kontinentu – vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmenī.

Eiropa – klimata neitrāls kontinents

2019. gada decembrī Eiropas Komisija (EK) ar prezidenti Urzulu fon der Leienu priekšgalā ir vienojusies, ka ES izaugsmes stratēģija ir t.s. Zaļā vienošanās jeb The European Green Deal, kurā iekļauts ambiciozais mērķis padarīt Eiropu par pirmo klimata neitrālo kontinentu 2050. gadā. Turpmāk visi ES pasākumi un rīcībpolitikas būs vērtas uz šī mērķa sasniegšanu, iekļaujot nopietnu energouzņēmumu iesaisti. EK atzīst, ka nepieciešamās papildu investīcijas zaļā kursa īstenošanai ES kopā ir 260 miljardi eiro gadā.

Eurelectric vīzija – transporta elektrifikācija

Noteikti, ka ambiciozo klimata mērķu sasniegšana būs nopietns izaicinājums visām dalībvalstīm. Par to pastāv dažādi viedokļi, īpaši Covid-19 radītās krīzes iespaidā. Pastāv uzskats, ka šo mērķu sasniegšana ir dārga un visiem enerģijas patērētājiem tas būs materiāls slogs, tādēļ izvirzītie Zaļās vienošanās mērķi ir jāmīkstina; otrs viedoklis ir pilnīgi pretējs – krīzē cietušajām nozarēm tas būs papildu atbalsta mehānisms. Šobrīd Eiropas Savienībā tiek paredzēts, ka Zaļais kurss palīdzēs ātrāk atjaunot ekonomiku pēc krīzes, sniedzot stimulus tieši zaļo segmentu nozarēm.

ES apņemšanās nodrošināt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam

Eiropā noteiktais elektromobilitātes virziens un plānotie mērķi paredz pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Tomēr šajā segmentā elektromobilitātes virzību varbūt ne tik ļoti ietekmē vīrusa izraisītā krīze kā globālie procesi energoresursu tirgos, piemēram, naftas cenas, kas piedzīvojušas lielāko kritumu vairāk nekā 20 gadu laikā.

Uz ceļiem tikai elektroauto

Lai līdz 2050. gadam tiktu sasniegts siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeņa mērķis, pēc 2030. gada būs nepieciešama strauja autoparka dekarbonizācija. Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstis, tuvākā no tām ir Norvēģija, kam sekos arī citas.

Valstu plāni pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību (avots: European Federation for Transport and Environment, Transport & Environment Sept 2019)

Latvijas centieni ietekmēt klimata izmaiņas

Arī Latvijā visi pasākumi Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam tiek turpināti. Tajā noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādās nozarēs vai darbībās – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums, atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.

Latvenergo, kas ir viens no vadošajiem enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijā, darbības pamatā jau ilgi pirms Zaļās vienošanās ir bijusi atbildība pret vidi. Uzņēmumā jau iepriekš ir daudz darīts, lai uzlabotu efektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, samazinot CO2 emisijas. Daži nozīmīgākie piemēri ir TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcijas projekti; ir uzsākts TEC-2 siltuma akumulācijas sistēmas izveides projekts, kas varētu būt viens no apjomīgākajiem un efektīgākajiem risinājumiem, lai paaugstinātu energoefektivitāti valstī. Tāpat notiek Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projekts un vēja elektrostacijas izpētes projekts.

Zaļās vienošanās kursa ietvaros viens no Latvenergo stratēģiskajiem biznesa virzieniem ir elektromobilitātes joma, kurā ir sasniegti labi izaugsmes rādītāji, Latvijā nodrošinot un veidojot plašāko pieejamo viena komersanta pakalpojumu klāstu.

Avots: elektrum.lv

Saistītie raksti:

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on linkedin
LinkedIn
Share on whatsapp
WhatsApp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *