Ķīna veiksmīgi uzsāk misiju uz Marsu, pievienojoties jaunajām kosmosa sacensībām

Ķīna ceturtdien veiksmīgi uzsāka misiju ar visurgājēja nosūtīšanu uz Marsu – braucienu, kas ļoti līdzinās drīzajai ASV misijai, dziļā kosmosa izpētē. Abas valstis izmanto laika posmu, kad Zeme un Marss atrodas pietiekami tuvu, lai brauciens būtu pēc iespējas īsāks. ASV kosmosa kuģis pacelsies 30. jūlijā. Ķīnas misija nosaukta par ‘Tianwen-1‘ (Jautājumi debesīm), kas ir klasiska ķīniešu poēma par kosmosu.

Ķīnas lielākā raķete ar nosaukumu Long March 5 pacēlās no Hainaņas salas. Vietnes komandieris Zhang Xueyu valsts raidorganizācijā CCTV pēcāk pasludināja misiju par veiksmīgu. Paredzams, ka piecu tonnu smagais Tianwen-1 nolaidīsies 2021. gada februārī pēc septiņu mēnešu ilgā un 55 miljonu kilometru garā lidojuma.

Misijā ietilpst Marsa orbīta, nosēšanās uz planētas un visurgājēja palaišana, kas pētīs planētas augsni. Džonatans Makdovels, Hārvarda-Smitsona astrofizikas centra astronoms, atklāj, ka no šīs misijas netiek gaidīts kas tāds, ko jau nebūtu paveikusi ASV.

Kosmosa sacensības

Arī Apvienotie Arābu Emirāti pirmdien uzsāka misiju ar zondi, kuras uzdevums būs riņķot ap Marsu. Taču sacensības, kuras ir vērts vērot, notiek starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu. Ķīna ir cītīgi strādājusi pie tā, lai tiktu līdzi Vašingtonas sasniegumiem kosmosa izpētē. Amerikas kosmosa aģentūra NASA kopš 1990. gadu beigām uz Marsu jau ir nosūtījusi četrus visurgājējus.

Nākamais, kura nosaukums ir ‘Perseverance’ jeb ‘Neatlaidība’, ir SUV izmēra transportlīdzeklis, kas meklēs seno mikrobu dzīvības pazīmes un apkopos iežu un augsnes paraugus ar mērķi tos 2031. gadā atgriezt uz Zemes.

Amerikāņi, darbības jomas un vēriena ziņā, Ķīnas centienus salīdzina ar 1975.-1976. gadā notikušo Viking misiju.

Tā kā Aukstā kara laikā kosmosa izpētē virsroku ņēma Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība, Ķīna savā militāri vadītajā kosmosa programmā ir ielikusi miljardiem dolāru. “Ķīnas pievienošanās Marsa sacīkstēm mainīs situāciju, kurā pusgadsimtu ir dominējusi ASV,” sacīja Chen Lan, neatkarīgs analītiķis no GoTaikonauts.com, kas specializējas Ķīnas kosmosa programmā.

Ķīnas veiksmes stāsti un neveiksmes

Ķīna pēdējo gadu laikā ir spērusi milzīgus soļus kosmosa izpētes jomā. 2003. gadā kosmosā tika nosūtīts cilvēks, un divi visurgājēji ir nosūtīti arī uz Mēnesi. Ar otro Ķīna kļuva par pirmo valsti, kas veiksmīgi veica mīkstu piezemēšanos Mēness tālajā pusē.

Mēness misijas deva Ķīnai pieredzi kosmosa kuģu darbībā ārpus Zemes orbītas, bet Marss ir cits stāsts. Daudz lielāks attālums nozīmē “lielāku gaismas ceļošanas laiku, tāpēc lietas ir jādara daudz lēnāk, jo radio signāla ceļošanas laiks turp un atpakaļ ir liels“, sacīja Makdovels.

Tas arī nozīmē, ka nepieciešama jutīgāka zemes stacija uz Zemes, jo signāli ir daudz vājāki“, viņš piebilda, atzīmējot, ka pastāv lielāks kļūmju risks. Ķīna jau ir modernizējusi savas novērošanas stacijas, lai būtu iespējams izpildīt Marsa misijas prasības.

Lielākā daļa no desmitiem misiju, ko ASV, Krievija, Eiropa, Japāna un Indija kopš 1960. gada veikušas uz Marsu, beidzās ar neveiksmi. Taču Tianwen-1 nav Ķīnas pirmais mēģinājums doties uz Marsu. Iepriekšējā misija ar Krieviju 2011. gadā beidzās priekšlaicīgi, jo palaišana neizdevās.

Share on facebook
Facebook
Share on twitter
Twitter
Share on linkedin
LinkedIn
Share on whatsapp
WhatsApp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *