Globālā Covid-19 pandēmija un tās radītā krīze uz kādu laiku ir apstādinājusi visu pasauli, radot dziļas izmaiņas cilvēku ikdienā, ekonomiskajos un sociālajos procesos. Šīs krīzes patiesās sekas mēs vēl neesam aptvēruši, un pašlaik nav iespējams prognozēt arī tās ietekmi ilgtermiņā, bet ir novērojumi par īsāku laika periodu. Ja pērn Zemes resursu pārtēriņa diena bija 29. jūlijs, tad koronavīrusa Covid-19 ietekmē šī diena šogad bija 22. augustā, un tas nozīmē, ka no šīs dienas esam sākuši tērēt vairāk dabas resursu, nekā Zeme spēj atjaunot.
Zemes resursu pārtēriņa dienu aprēķina, ņemot vērā Zemes bioloģisko kapacitāti – resursu daudzumu, ko Zeme attiecīgajā gadā spēj radīt, un pasaules ekoloģiskās pēdas nospiedumu jeb attiecīgajā gadā patērēto atjaunīgo resursu daudzumu. Plašāka informācija pieejama portālā www.overshootday.org.
Pauze spēj ietekmēt
Lai ņemtu vērā koronavīrusa pandēmijas ietekmi šogad, Ekoloģiskās pēdas nospiedumu tīkls apvienoja ticamākos datus un izveidoja ticamākos pieņēmumus, lai novērtētu cilvēces pašreizējo situāciju saistībā ar dabas resursiem. Tika novērtētas izmaiņas oglekļa emisijās, meža veltes, pārtikas pieprasījums un citi faktori, kas varētu ietekmēt globālo biokapacitāti vai ekoloģisko pēdu no 2020. gada 1. janvāra līdz 22. augustam. Pētnieku grupa secināja, ka globālā ekoloģiskā pēda ir samazinājusies par 9,3 %, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.
Galvenie virzītāji bija oglekļa pēdas nospiedums (samazināts par 14,5 %, salīdzinot ar 2019. gadu) un meža produktu pēdas nospiedums (samazināts par 8,4 %, salīdzinot ar 2019. gadu).
Tomēr ar katru gadu Zemes resursu pārtēriņa diena tiek sasniegta arvien agrāk. 1970. gadā Zemes atjaunīgie resursi tika pārtērēti vien 29. decembrī, bet, attīstoties industrializācijai un palielinoties planētas iedzīvotāju skaitam, dabas resursi tiek pārtērēti arvien straujāk un straujāk. 1990. gadā Zemes resursu pārtēriņa diena tika “atzīmēta” jau 11. oktobrī, 2000. gadā – 23. septembrī, savukārt 2010. gadā – jau 8. augustā.
Zinātnieki izrēķinājuši, ka jau tagad ir nepieciešamas 1,6 planētas Zeme, lai šī brīža līmenī uzturētu cilvēces pieprasījumu pēc atjaunīgajiem resursiem – dzeramā ūdens, tīra gaisa, augu un dzīvnieku valsts produktiem.
Ko es varu darīt?
Ekonomika visā pasaulē strauji attīstās – pieaug rūpnīcu un automašīnu skaits, tiek celtas jaunas mājas, būvētas automaģistrāles un attīstīta lauksaimnieciskā ražošana. Taču arvien pieaugošais enerģijas resursu patēriņš dabai rada nelabvēlīgas un diemžēl neatgriezeniskas sekas, tiek izjaukts līdzsvars dabas procesos.
Pirmais solis ceļā uz energoefektīvu dzīvesveidu ir paskatīties uz energoresursu patēriņu kā iespēju ietaupīt un gūt pozitīvu pienesumu.
Otrkārt, jāizvērtē, vai mājoklī neatrodas nevajadzīgi elektroenerģijas patērētāji – ierīces, kas konstanti ir iespraustas kontaktligzdā, bet ikdienā netiek lietotas, piemēram, radio, kuram pastāvīgi mirgo lampiņa gaidīšanas režīmā. Šīs ierīces vajadzētu izslēgt un atvienot no tīkla.
Trešais solis ir jaunu paradumu veidošana
Pārlūkot vecos paradumus, apzināti sekojot līdzi savai rīcībai, nevis darbības veicot automātiski. Piemēram, piefiksēt, cik daudz ūdens tiek ieliets tējkannā, vai ūdens jaucējkrāns tiek aizvērts, kad jāmazgā piededzis katliņš, vai ledusskapja durvis netiek virinātas pārlieku bieži utt.
Izvērtēt, kurus no šiem paradumiem ir nepieciešams mainīt, lai samazinātu gan elektrības, gan ūdens, gan siltumenerģijas patēriņu.
Sākt apzināti un regulāri praktizēt efektīvu rīcību. Neilgā laikā tā pārtaps par jaunajiem paradumiem, kas ilgtermiņā sniegs ievērojamu ietaupījumu. Ir pierādīts, ka, tikai uzlabojot paradumus, mājokļa kopējo elektrības patēriņu ir iespējams samazināt vismaz par 10 %.
Ja nepieciešams, izvietot nelielus atgādinājumus, kas neļaus piemirst efektīvo rīcību.