Marsa visurgājējs Curiosity ir piedzīvojis dažādus izaicinājumus. Sākotnēji tam bija paredzēta divu gadu ilga misija, taču nu jau ir pagājuši gandrīz astoņi. Šo gadu laikā tas ir pieredzējis vētras sezonas, pārklājies ar putekļu kārtu … un tomēr visurgājējs joprojām riņķo pa Sarkano planētu un veic pārsteidzošus atklājumus.
Bet dažreiz pat uz Marsa ir patīkami vienkārši paņemt pārtraukumu un pavērot zvaigznes. Vai, Curiosity gadījumā, pavērst skatienu ļoti putekļainajās Marsa debesīs un cerēt ieraudzīt Zemi un Venēru.
Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas Curiosity pavērsa savu masta kameru (Mastcam) pret debesīm un uzņēma divus attēlus – vienā bija redzama Zeme, bet otrā – Venēra.
Curiosity komanda savienoja abus attēlus kopā, lai izveidotu panorāmu, un rezultāts mums atgādina tikai vienu – Curiosity atrodas ļoti tālu no mums.
Kā redzams augšējā attēlā, abas planētas ir tik tikko redzamas – tikai niecīgi gaismas plankumi spilgti izgaismotajās debesīs. Taču šādi Marsa debesis neizskatās visu laiku.
“Kad tika uzņemts šis Venēras attēls, nebija redzamas pat mēreni spilgtas zvaigznes,” sacīja viens no Mastcam izstrādātājiem Marks Lemmons no Kosmosa zinātnes institūta Boulderā, Kolorādo.
Šajā gadalaikā Marsa atmosfērā ir novērojams liels daudzums putekļu. Šie putekļi atstaro saules gaismu, padarot debesis īpaši spilgtas, kas nozīmē, ka zvaigznes kļūst daudz grūtāk saredzamas.
2014. gadā Mastcam uzņēma vēl vienu Zemes attēlu – šajā attēlā debesis bija daudz tumšākas, un attēlā var pat saskatīt Mēnesi.
Kamēr Marsa debesis ir putekļainas, Curiosity turpina Šārpa kalna izpēti.
Panorāmas apakšā redzams Tower Buttle – neliels kalns, kuram Curiosity ir ceļojis pāri pēdējā mēneša laikā.