Organizācija Business Software Alliance (BSA) publiskojusi š.g. rudens pētījumu Noslēpumainais pircējs (Mystery Shopper), kura mērķis bija apzināt legālo un nelegālo datorprogrammu piedāvājumu Latvijas datorveikalos. Tas uzrāda ievērojamus situācijas uzlabojumus Latvijas datorveikalos, jo BSA pavasara pētījuma rezultāti liecināja, ka tikai 42 % aptaujāto darbinieku bija negatīva attieksme pret nelicenzētās programmatūras lietošanu, bet šoruden tādu ir jau 81 %.
„Latvijā ir aizvien mazāk uzņēmumu, kas kā pakalpojumu piedāvā datoram uzinstalēt nelegālas datorprogrammas, tomēr lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl trūkst izpratnes par programmatūras intelektuālā īpašuma aizsardzību un pirātisma draudiem. Tāpēc būtu nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni par to, ka nelegāli veidotas produkcijas vai nelegāli veiktu darbību atbalstīšana ne tikai bremzē valsts attīstības gaitu, bet konkrēti apdraud vienu no cilvēka pamattiesībām – baudīt sabiedrības uzkrātos zinātnes, kultūras un mākslas sasniegumus. Nelicencētu programmu izplatīšanai ir ne tikai morālas, bet arī finansiālas sekas, tāpēc nepieciešams regulāri atkārtot vienkāršo patiesību, ka arī bezķermeniska darba veidotājam pienākas samaksa par savu darbu,” pētījuma rezultātus raksturo BSA pilnvarotais pārstāvis Ingrīda Veikša.
Piemēram, veicot atkārtotu Noslēpumainā pircēja iepirkumu veikalā HPShop, tika konstatēts, ka veikala īpašnieks komercdarbības nodrošināšanai ir nelikumīgi izmantojis un klienta pasūtītā datora cietajā diskā instalējis Adobe Systems Incorporated, Microsoft Corporation un SIA Tilde datorprogrammas, šādi nodarot zaudējumus datorprogrammu īpašniekiem. Veikala īpašnieks ir atzinis savu vainu un izlīguma ceļā samaksāja kompensāciju par autortiesību pārkāpumu 841 lata apjomā.
Pētījuma ietvaros š.g. rudenī Noslēpumainais pircējs kopumā apmeklēja 121 datorveikalu, meklējot datoru ar programmatūru personīgām vajadzībām. Papildus licenzēto un nelicenzēto programmatūru piedāvājuma apzināšanai, pētījuma mērķis bija arī noskaidrot veikalu darbinieku attieksmi pret nelegālu jeb nelicenzētu datorprogrammu instalēšanu un izmantošanu, kā arī izvērtēt, vai veikalu darbinieki izprot nelegālas programmatūras riskus un vēlas, un spēj par tiem brīdināt pircēju.
Pētījuma rezultāti arī parāda, ka lielāko veikalu tīklu (kas tirgo arī datorus un datorprogrammas) darbinieki 81% gadījumu neatbalsta un nepiedāvā nelicenzēto programmatūru instalēšanu un izmantošanu, 9% – lai gan izrāda pozitīvu attieksmi, bet nepiedāvā klientam risinājumus, kā šo programmatūru instalēt un lietot. Tikai 9% ir pozitīva attieksme, un viņi arī piedāvā klientam konkrētus risinājumus.
„Jau vairākus gadus plānveidīgi apmācām personālu, lai varētu piedāvāt legālu programmatūru kopā ar mūsu ražotiem datoriem, jo tas tikai pirmajā momentā liekas vienkārši. Šī problēma sastāv no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tas ir vispārējais patērētāju viedoklis un izpratne par to, vai pirkt legālu programmatūru ir pareizi, otrkārt, mūsu pašu darbinieku attieksme. Pie pārdošanas esam tiešām piestrādājuši un esam pārliecināti par mūsu spējām ne tikai piedāvāt legālu programmatūru, bet arī rast argumentus, lai pircējs apzinātos visus ieguvumus, un tādu nav maz. Tie ir ne tikai juridiskie aspekti par nelegālas programmatūras lietošanas pretlikumību, bet arī reāli ietaupījumi, izvairoties no papildus izmaksām, piemēram, par servisu, datu glabāšanu u.t.t. Daudz laika veltām ne tikai juridiskām personām, kuras datorus lieto darbā, bet arī mājas lietotājiem, un te mums ir labi palīgi kā BSA un Microsoft. Un jāatzīst, ka jūtam arī darba augļus, jo kopējais datoru skaits ar jau instalētu legālu programmatūru aug,” saka Capital valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš. Jāpiebilst, ka Capital šoruden tika pie Microsoft Latvia nominācijas – “Veiksmīgākais Microsoft partneris programmatūras pret-pirātisma jomā”. Visos sešos uzņēmuma Capital veikalos, kurus 2011.gada pavasarī apciemoja „noslēpumainie pircēji”, bija negatīva un noraidoša attieksme pret nelegālu programmatūru, tā vietā tika doti pārliecinoši argumenti par labu oriģinālai programmatūrai.
Salīdzinot pētījuma datus reģionu griezumā, Zemgalē Noslēpumainais pircējs nesatika nevienu datorveikala darbinieku, kas izrādītu pozitīvu attieksmi pret nelicenzētas programmatūras lietošanu. Kopumā situācija Latvijas reģionos ir uzlabojusies. Negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, nepiedāvājot arī iespēju to iegūt, Latgalē ir 84% gadījumu (iepriekš tikai 17%), Kurzemē – 72% (iepriekš tikai 18%), Vidzemē – 69% (iepriekš 29%), Zemgalē 100% (iepriekš 44%). Arī Rīgas reģionā ir krietni uzlabojusies situācija – 82 % (pretēji iepriekšējiem 63 %) uzrunāto pārdevēju izrādīja negatīvu attieksmi pret nelicenzētas programmatūras lietošanu.
Noslēpumainā pircēja uzdevums bija arī noskaidrot, vai pārdevējs centīsies pārliecināt klientu par legālās programmatūras izvēli. Novērojumu dati liecina, ka 41% gadījumu pārdevējs sniedza dažāda veida argumentus par labu legālas programmatūras lietošanai. Starp biežāk minētajiem argumentiem tika minēts, ka legālā programmatūra ir drošāka, ka tā ir efektīvāka un uzticamāka, ka tai ir pieejami regulāri atjauninājumi, ka nelegālas programmatūras lietošana ir likumpārkāpums. Atsevišķos gadījumos tika minēts arī, ka licenzētas programmatūras tiek piedāvātas par labu cenu, sniedzot lietošanas garantijas un palīdzot ietaupīt naudu ilgtermiņā.
Noslēpumainais pircējs ir plaši izmantota tirgus izpētes metode, kuras laikā iepriekš atlasīti cilvēki, kas atbilst attiecīga uzņēmuma tipiska klienta raksturojumam, apmeklē uzņēmumu un veic pirkumu (vai izmanto pakalpojumu), pēc apmeklējuma veicot uzņēmuma novērtējumu pēc iepriekš izvirzītiem kritērijiem.