38% ekonomiski aktīvie interneta lietotāji piekrīt apgalvojumam, ka šobrīd pieejamais interneta ātrums un datu pārsūtīšanas apjoms vairs nespēj nodrošināt visas faktiskās vajadzības. Šādu atbildi respondenti snieguši pētījuma aģentūras „Data Serviss” socioloģiskā aptaujā „Interneta lietošanas mērķi un viedoklis par tā attīstību”.
Ekonomiski aktīvo interneta lietotāju aptaujas dati šodien tika publisko LTA preses konferencē pirms ikgadējās LTA kopsapulces, kur viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem ir platjoslas datu pārraides tīkla attīstība. Ātrs un īpaši ātrs internets ir kļuvis par nozares prioritāti pēc tam, kad telekomunikāciju nozarei 2010.gada septembrī EK izvirzīja jaunus un ļoti konkrētus mērķus Eiropas ekonomiskās atlabšanas kontekstā, proti, līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt piekļuvei internetam, kura ātrums pārsniedz 30 Mbit/s, un 50% Eiropas mājsaimniecību jābūt tāda pieslēguma abonementiem, kas nodrošina ātrumu vairāk par 100 Mbit/s, un visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2013. gadam darīt pieejamus platjoslas pamatpakalpojumus.
[img]http://datuve/images/upload/20110512184901.jpg[/img]
„Mērķis nodrošināt ātru un īpaši ātru piekļuvi internetam tika izvēlēts tāpēc, ka tai būs galvenā nozīme ekonomikas atlabšanā un inovāciju atbalsta pamata nodrošināšanā visā tautsaimniecībā, līdzīgi kā senāk elektroenerģijai un transportam. Pasaulē pieprasījums pēc joslas platuma ir audzis par aptuveni 50-60% gadā, ko veicina interneta plašāka izmantošana, no vienkārša e-pasta un teksta failiem. Šādā kontekstā mēs aprīlī pasūtījām pētījumu, lai noskaidrotu interneta lietotāju viedokli par patlaban pieejamā interneta ātrumu un apjomu. Būtiski uzsvērt, ka uzstādījums respondentu atlasei bija- ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuri internetu izmanto darba vajadzībām, kā datu meklēšanā tā pārsūtīšanā”, tā aptaujas pamatojumu komentē LTA izpilddirektors Jānis Lelis.
84% respondentu- ekonomiski aktīvie interneta lietotāji aptuajā viennozīmīgi atzinuši, ka interneta pieslēguma ātrums ir svarīgs. Tādi, kuri apgalvo, ka tas nav svarīgs ir tikai 3%. 3 no 5 ekonomiski aktīvajiem interneta lietotājiem jeb 60% vēlētos, lai interneta pārlūks atvērtos ātrāk. Līdzīgas tendences, kā jautājumā par pārlūku atvēršanās ātruma apmierinātību, vērojamas arī par dokumentu failu atvēršanos. Gandrīz 75% respondentu izsaka vēlmi, ka dokumenti varētu vērties vaļā ātrāk.
Zīmīgi, ka 59% ekonomiski aktīvajiem interneta lietotājiem darbs saistīts kā ar Eiropas tā citām pasaules valstīm un tikai 2 no 5 respondentiem darbs ir saistīts ar Latviju. Apgalvojumam, ka interneta pieslēguma ātrums drīzāk uzlabo konkurētspēju, piekrīt vairāk nekā puse ekonomiski aktīvie interneta lietotāji (57%) no tiem kuriem darbs ir saistīts ne tikai ar Latviju.
56% no tiem, kuriem darbs ir saistīts ar ārvalstīm piekrīt apgalvojuma, ka ātrgaitas internets ir kļuvis par Eiropas kopējās tautsaimniecības virzītājspēku.
4 no 5 jeb 81% no aptaujātajiem ekonomiski aktīvajiem interneta lietotājiem principā atzīst, ka katru gadu kopumā pieaug vajadzība pēc ātrāka interneta. Šādam apgalvojumam nepiekrīt tikai 6% respondentu. Pilnībā šādam apgalvojumam piekrīt 41% .
Gandrīz katrs trešais jeb 31% uzskata, ka vajadzība pēc ātrāka interneta salīdzinot ar laiku pirms gada ir tikai palielinājusies. Zīmīgi, ka praktiski nav tādu cilvēku, kuri uzskata, ka vajadzība pēc ātrāka interneta būtu mazinājusies.
Tādas atbildes snieguši respondenti, no kuriem 76% ir speciālisti un biroja darbinieki, 16% uzņēmumu vadītāji. 70% respondentu ir augstāka izglītība, savukārt nepabeigta augstākā izglītība 13%.
Kā aptaujas datus komentēja LTA izpilddirektors J.Lelis, pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai arī interneta lietotāji Latvijā izjūt vajadzību pēc aizvien lielāka interneta ātruma un apjoma. Un vai ekonomiski aktīvie iedzīvotāji saskata sakarību starp ātrgaitas interneta pieejamību, datu ieguves un pārsūtīšanas ātrumu un savu profesionālo konkurētspēju ne tikai Latvijas bet Eiropas mērogā.
[img]http://datuve/images/upload/20110512184918.jpg[/img]
LTA prezidents Pēteris Šmidre uzskata, ka „Aptauja ļoti precīzi parāda, ka ekonomiski aktīvie interneta lietotāji savā ikdienas darbā izjūt interneta ātruma nepietiekamību, kas zināmā mērā jau šobrīd apgrūtina un ierobežo profesionālo darbību. Savukārt gudra, stabila un integrējoša izaugsme, kas paredzēta stratēģijā “Eiropa 2020”, būs ļoti atkarīga no efektīvas un lietderīgas interneta izmantošanas, savukārt interneta piekļuves ātrums ir būtisks vai pat galvenais faktors šā mērķa sasniegšanai”.
P.Šmidre uzsvēra, ka piekļuvi internetam nodrošina tīkla operatori, kurus motivē komerciālas intereses. Tomēr, ņemot vērā interneta būtisko lomu, ieguvums sabiedrībai un valstij kopumā, ir daudz svarīgāks nekā privātais stimuls ieguldīt ātrākos un rentablos tīklos. Lai sasniegtu platjoslas interneta pieslēgumu jomā izvirzīto mērķi, ir būtiski veicināt lielākus stratēģiskus ieguldījumus šajā jomā, kas pat pārsniedz to, ko prasa pašreizējā tirgus attīstība, jo pieprasījumu daļēji vēl aizvien slāpē nesenā ekonomikas lejupslīde.
[img]http://datuve/images/upload/20110512184945.jpg[/img]
Lai sasniegtu platjoslas interneta pieslēgumu jomā izvirzīto mērķi, ir būtiski veicināt lielākus stratēģiskus ieguldījumus šajā jomā, kas pat pārsniedz to, ko prasa pašreizējā tirgus attīstība, jo pieprasījumu daļēji vēl aizvien slāpē nesenā ekonomikas lejupslīde. Turklāt 2013. gada sākumā draud izveidoties situācija, kurā attālākajos Latvijas reģionos piekļuve platjoslas internetam nebūs nodrošināta.
Ta kā, nozares attīstība Latvijā ātra un īpaši ātra interneta tehnoloģiju ieviešanā nenotiek pietiekami aktīvi līdz ar neskaidro valsts nostāju platjoslas frekvenču politikas jomā, LTA ir sagatavojusi nozares Memorandu par „Par atbalstu platjoslas datu pārraides tīklu attīstībai”, kurā aicina:
– valstiski atbalstīt LTE tīkla veidošanu interneta piekļuves nodrošināšanai, izstrādāt un noteikt prasības un nosacījumus šāda tīkla operatora darbībai, kas veicinātu godīgu konkurenci radiofrekvenču resursu izmantošanā un sekmētu telekomunikāciju tirgus attīstību;
– nekavējoties pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai novērstu šķēršļus jaunāko tehnoloģiju ieviešanai visā ceturtās paaudzes (4G) datu pārraides nodrošināšanai paredzētajā radiofrekvenču diapazonā;
– lai sasniegtu platjoslas interneta attīstībā izvirzīto mērķi, ir nepieciešams veicināt stratēģiskus ieguldījumus un Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, nenovirzot tos citiem, neparedzētiem mērķiem;
– novērst „digitālās dividendes” iespējamo nonākšanu pie viena vienīga fiksēto sakaru operatora, kuram pašlaik ir būtiska, monopolistam līdzīga ietekme, jo pretējā gadījumā saskarsimies ar tehnoloģisko stagnāciju, kā arī ar strauju tarifu pieaugumu;
– īstenojot Lattelecom privatizāciju, stingri ievērot Eiropas Savienības noteiktās funkcionālās un infrastruktūras atdalīšanas prasības (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/140/EK – par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu).