Telekomunikāciju operators Triatel, izvērtējot 2010. gada klientu skaita pieauguma rādītājus, konstatēja, ka uzņēmumu aizvien vairāk ietekmē krīzes radītās sekas – lauku reģionu iedzīvotāju migrācija uz ārvalstīm. Šāda tendence novērota, ņemot vērā iemeslus, kādēļ klienti atsakās no Triatel pakalpojumiem, kā arī novērtējot jauno klientu pieauguma intensitāti.
„Pēdējos pāris gadus šī tendence iezīmējusies ļoti spilgti. Lauku rajonos dzīvojošie darbspējīgie ļaudis dodas peļņā uz ārzemēm vai lielākajām Latvijas pilsētām,” uzsver Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa, piebilstot, ka tādējādi uzņēmums zaudē savu galveno auditoriju – iedzīvotājus mazāk apdzīvotos reģionos, kur bezvadu komunikācijas ir piemērotākais risinājums. „Arī jaunieši savu nākotni vairs nesaista ar laukiem un pēc mācībām Rīgā vai ārzemēs nevēlas atgriezties.”
„Kaut arī situācija vēl nav kritiska, tomēr tā liek aizdomāties,” tā R. Peļņa, norādot, ka jau pašos pirmsākumos kompānijas uzņēmējdarbība un pakalpojumi galvenokārt bija vērsti uz lauku reģioniem. Triatel 2007. gada martā uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par projekta Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos īstenošanu. Projekta kopējās investīcijas sasniedza 15 milj. latu, no kuriem 11 milj. latu ieguldīja uzņēmums, bet atlikušo daļu finansēja Eiropas reģionālās attīstības fonds un valsts budžets. Šo gadu laikā izbūvēts plašākais mobilā interneta tīkls Latvijā, sasniedzot 98% valsts teritorijas, tādējādi uzņēmums šobrīd ir vienīgais Latvijā, kas interneta pakalpojumus var sniegt visiem lauku iedzīvotājiem. „Diemžēl ekonomiskā situācija un demogrāfiskie rādītāji mūsu mērķu auditoriju ar katru gadu samazina.”
Pēdējos gados cilvēki novērtējuši mobilā interneta iespējas, un ir manāma tā izplatība. „Mēs redzam iespējas uzņēmuma attīstībai. Jau šobrīd jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas ļauj būtiski palielināt datu pārraides ātrumu, tomēr pēdējo pāris gadu klientu plūsmas liek mums aizdomāties par iespējamo atdevi, izvērtējot mūsu plānus par nākotnes investīcijām,” saka R. Peļņa.
[img]http://datuve/images/upload/20110210164604.jpg[/img]
„Sabiedrībā nepieciešams popularizēt pozitīvos piemērus uzņēmējdarbībai laukos. Cik esam runājuši ar saviem klientiem – lauku ražotājiem un zemnieku saimniecībām, tad darba iespējas laukos ir. Turklāt nevaram runāt arī par atpalicību – tieši otrādi, mūsu zemnieki ir vieni no modernākajiem Eiropā, savā darbā izmantojot jauno tehnoloģiju priekšrocības, tostarp arī internetu. Nepieciešams izplatīt veiksmīgākos uzņēmējdarbības piemērus, lai jauniešos lauztu priekšstatu par to, ka privātais bizness laukos netiek uztverts kā nākotnes perspektīva,” pārliecināts R. Peļņa.