Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja IZZI statistikas dati rāda, ka trīs gadu laikā būtiski audzis interneta klientu pārraidīto datu apjoms. IZZI interneta lietotājs šī gada martā vidēji lejuplādēja 100 Gb, kas ir teju divas reizes vairāk nekā attiecīgajā laika periodā 2008. gadā, kad vidēji mēnesī IZZI klients patērēja 57 Gb. Nozīmīgi pieaudzis arī augšuplādēto datu apjoms – 2011. gada martā tas sasniedza 84Gb, salīdzinot ar 44Gb 2008. gadā.
„Kā rāda mūsu dati, tad internets tiek izmantots aizvien intensīvāk. Tas skaidrojams ar būtisku interneta ātrumu palielināšanu, sākot ar 2009. gadu, kad, internetam kļūstot ātrākam, strauji sāka augt arī patērēto datu apjoms,” skaidro IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa. Viņa uzsver, ka tajā pašā laikā interneta pakalpojumu cenas nav pieaugušas. Tādējādi ātrs internets kļuva pieejams plašam klientu lokam.
Ja pērn uzņēmums intensīvi strādāja pie televīzijas pakalpojumu attīstīšanas un infrastruktūras pilnveidošanas, kā rezultātā tika izstrādāts labākais digitālās televīzijas pakalpojumu Rīgā, tad šogad, ņemot vērā, ka aizvien palielinās pieprasījums pēc interneta pakalpojumiem, aug tā lietošanas intensitāte, kā arī tīkla noslodze, IZZI investori pieņēmuši stratēģisku lēmumu būtiski attīstīt datu pārraides tīklu un vairot tā kapacitāti. Šobrīd uzņēmums strādā pie tīkla plānojuma un iespējamās infrastruktūras, bet jau tagad zināms, ka šogad vien attīstībā tiks ieguldīti vairāki miljoni latu.
Aptuveni 70% no IZZI klientu datu plūsmas veido failu apmaiņa ar dažādu datņu apmaiņu programmu palīdzību, piemēram, aizvien lielāku popularitāti gūstošo torrentu starpniecību. Datņu apmaiņu programmas, īpaši torrenti, kļūst aizvien populārāki visā pasaulē, būtiski noslogojot tīklus. „Šī iemesla dēļ citviet pasaulē interneta pakalpojumu sniedzēji cenšas ierobežot to lietošanu, piemēram, nosakot maksimālo lejuplādes un augšuplādes ātrumu tieši failu apmaiņai torrentos, lai novērstu intesīvu interneta lietotāju negatīvo ietekmi uz datu pārraides ātrumu cilvēkiem, kuri internetu izmanto citiem nolūkiem.”
Jo ātrāks kļūst internets, jo vairāk to lieto klienti. „Šobrīd interneta statistika rāda, ka daļa klientu augstu datu plūsmu uztur pat naktī, un tie nav uzņēmumi, bet gan fiziskas personas,” stāsta S. Kraujiņa, piebilstot, ka nakts noslodze tīklam lielākoties ir tikai un vienīgi uz failu apmaiņas programmu rēķina.
IZZI klienti izvēlas dažādus interneta ātrumus, sākot no 20 līdz 100 Mbit/s. „Šobrīd praktiska nepieciešamība celt datu pārraides ātrumu nav, jo nereti klientu tehniskais aprīkojums pieejamos 100 Mbit/s nevar pieņemt,” uzsver S. Kraujiņa. „Maksimālo ātrumu klientiem liedz sasniegt, piemēram, datori, tīkla kartes, maršrutētāji, programmnodrošinājums, kuru tehniskie parametri nav paredzēti izvēlētā interneta ātruma saņemšanai.” Kā rāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pētījums, tad vidējais IZZI lejuplādes ātrums sasniedza 20,5 Mbit/s, kas ir virs uzņēmuma deklarētā pakalpojuma ātruma.
Internets Latvijā ir kvalitatīvs un plaši pieejams tieši izmaksu ziņā. Salīdzinot ar Eiropu, cenas Latvijā vidēji ir par 30% zemākas, savukārt ātrums krietni audzis. Tirgus attīstības tendence pēdējo piecu, septiņu gadu laikā rāda, ka interneta pakalpojumu cenas nav būtiski mainījušās. Faktiski, interneta piekļuves pakalpojumu cenas ir samazinājušās, jo klienti arvien vairāk izvēlas ekonomiski izdevīgākos kompleksos pakalpojumu piedāvājumus no viena operatora. Piemēram, 60% IZZI klientu izvēlas pakalpojumu komplektu televīzija + internets. Lietojot vairākus pakalpojumus uzreiz, klients saņem būtiskas atlaides – izvēloties divus pakalpojumus, atlaide ir 20%. Tādējādi klienti saņem arvien kvalitatīvāku un labāku pakalpojumu par to pašu vai pat zemāku cenu. „Piemēram, ja vēl pirms trīs gadiem par aptuveni 10 latiem bija piedāvājums internetam ar ātrumu no 2 Mbit/s līdz 5 Mbit/s, tad šobrīd par šo pašu cenu klients var izmantot interneta pakalpojumu ar ātrumu 20 – 50 Mbit/s,” norāda S. Kraujiņa. „Jāpiebilst, ka runa ir par lielāko operatoru piedāvājumiem, kuri nodrošina vienlīdzīgu izejošo ātrumu gan Latvijas, gan ārzemju resursiem.”