43% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka internetā saņemtie negatīvie komentāri par viņu nodarbošanos, hobijiem, ģērbšanās stilu un uzskatiem ir ietekmējuši viņu tālāko rīcību un lēmumus, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” #sekosev sociālās kampaņas ietvaros veiktais pētījums. Visvairāk negatīvie komentāri internetā ietekmē jauniešu pieņemtos lēmums un rīcību – to atzīst 54% jauniešu vecumā no 18-25 gadiem.
“Jau de facto jaunietis ir gana nepārliecināts, viņa personība un psihe turpina vēl tikai attīstīties, tādēļ viņš ir pakļauts daudz asākai kritikas ietekmei. Ja fonā jau ir citi stresori – veselības problēmas, problēmas ģimenē, vardarbība, tad komentāri digitālā vidē viņu var sasvārstīt vēl vairāk. Esot aktīviem sociālajos tīklos, risks saņemt negatīvos komentārus, kas ir papildu stresors, ir milzīgs. Problēma ir tā, ka jaunieši tam nav mentāli gatavi. Ideālā gadījumā viņi atrod veidu, kā no negatīvajiem komentāriem distancēties, bet tie, kas pakļaujas spiedienam, arī var atteikties no savas pārliecības, hobija, nākotnes izglītības izvēles tikai tāpēc, ka kāds teica, ka tā nevajag,” norāda Artūrs Miksons, ārsts-psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs.
Kā noskaidrots pētījumā, 35% aptaujāto pat ir pilnībā pārtraukuši darīt to, par ko ir saņēmuši negatīvus komentārus. Salīdzinājumam, jaunieši bieži vien šo neadekvāto kritiku uztver vēl asāk. Gandrīz puse jeb 44% atzīst, ka pārtraukuši nodarboties ar to, par ko ir saņēmuši negatīvus komentārus.
Bargi sodi situāciju neuzlabo
“Ikvienā laikmetā – arī mūsdienās, ir valdījušas un valda dažādas normas, kurām konkrētās sabiedrības locekļi seko, jo bez tām šī sabiedrība nespētu funkcionēt. Turklāt cilvēkiem patīk šīs normas uzraudzīt un sodīt citus par to pārkāpšanu, un mūsdienu digitālajā vidē to izdarīt ir daudz vieglāk. Tieši tādēļ arī interneta vidē mēs varam novērot tik asu vēršanos pret tām lietām, kas īsti neierakstās valdošajos uzskatos par lietu kārtību. Aktuāls gan ir jautājums par soda samērīgumu jeb šajā gadījumā kritikas pamatotību un adekvātumu. Kā rāda pieredze, tad “bargi sodi” attiecīgo situāciju nerisina,” saka sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. “Jāatzīmē, ka tenku institūcija evolucionāri ir veidojusies mazās kopienās, kur cilvēki viens par otru zina ļoti daudz sīkumu un līdz ar to arī vērtējums ir objektīvāks. Mūsdienu digitālā vide mums ļauj kritizēt un aprunāt citus, par viņiem faktiski neko nezinot.”
Trešdaļa jeb 33% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju arī nožēlo, ka nav paveikuši kaut kādas lietas savā dzīvē neadekvātas kritikas vai sliktu komentāru dēļ. Jauniešu vidū šis īpatsvars ir jau daudz lielāks – 42%.
Sociālajā kampaņā #sekosev, kuras mērķis ir motivēt un iedrošināt jauniešus sekot saviem mērķiem un idejām, neskatoties uz negatīvajiem komentāriem, ar savu pieredzi dalīsies arī vairāki viedokļu līderi, kuri ir piedzīvojuši un piedzīvo līdzīgas situācijas – Jānis Krīvēns jeb @Krivenchy, Beāte Bērziņa jeb @betabeidz, Samanta Tīna, Indra Salceviča un Arstarulsmirus.
- Beāte Bērziņa jeb @betabeidz: https://www.youtube.com/watch?v=JUq02Npz4H8&t=10s
- Samanta Tīna: https://www.youtube.com/watch?v=KgkRCfq8i-A
- Jānis Krīvēns jeb @Krivenchy: https://www.youtube.com/watch?v=AkTiAxMEeqI&t=11s
- Indra Salceviča: https://www.youtube.com/watch?v=XkEDrMDMLCA
- Arstarulsmirus: https://www.youtube.com/watch?v=M7K1hqZz6-U
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju, īpaši jauniešu, attieksmi pret komentāriem internetā, mobilo sakaru operators “Tele2” veica pētījumu sadarbībā ar “BERG Research” šī gada jūlijā, un tajā piedalījās 509 respondenti. Pētījums veikts “Tele2” sociālās kampaņas #sekosev ietvaros, kas ilgs līdz septembrim un kurā uzņēmums ar pozitīviem stāstiem iedrošinās jauniešus negatīvos komentārus internetā ignorēt vai arī izmantot kā motivāciju turpināt savus mērķus.