Šodien, 9.jūnijā organizācija Business Software Alliance (BSA) publiskoja š.g. aprīlī un maijā veiktā pētījuma Noslēpumainais pircējs (Mystery shopper) rezultātus, kura mērķis bija gūt priekšstatu par faktisko situāciju attiecībā uz legālas un nelegālas programmatūras piedāvājumu Latvijas datorveikalos. Kā liecina pētījuma dati, vairāk kā pusei aptaujāto veikalu darbinieku ir pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu un 29% ir gatavi palīdzēt pircējiem iegūt lietošanā nelegālas datorprogrammas.
Noslēpumainais pircējs meklēja datoru ar lētu programmatūru personīgām vajadzībām un akcijas ietvaros apmeklēja 126 datorveikalus visā Latvijā. Noslēpumainais pircējs vēlējās noskaidrot pārdevēju attieksmi pret licencētas un nelegālas programmatūras iegūšanas un izmantošanas iespējām. Akcijas ietvaros tika vērtēts arī tas, vai veikalu darbinieki izprot legālas programmatūras priekšrocības un spēj par tām pastāstīt pircējiem.
Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 38% aptaujāto veikalu darbinieku ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un viņi šādu iespēju potenciālajiem pircējiem nepiedāvā. Savukārt, 29% vai gandrīz katrā trešajā gadījumā pārdevējam bija pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un tika piedāvāti risinājumi, kā iegādāties datoru ar nelegālu programmatūru. Kopumā pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras lietošanu pauda 52% pārdevēju un vairāk kā puse no šiem 52% arī bija gatavi palīdzēt pircējam iegūt lietošanā nelegālu programmatūru.
Aptaujājot tos pārdevējus, kuri pauda pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras ieviešanu, aptuveni pusē gadījumu viņi bija gatavi instalēt (par maksu vai bez maksas) nelegālas programmas, savukārt otra puse atbalstīja domu izmantot nelegālu programmatūru, taču bez konkrēta praktiska risinājuma klientam, norādot, ka šo programmatūru var instalēt pats klients un to var izdarīt mājas apstākļos vai tamlīdzīgi.
„Situācija Latvijas veikalos ir diezgan bēdīga. Par atbilstošu normai to var vērtēt mazāk kā pusē gadījumu. Situācija zināmā mērā ir paradoksāla. Programmatūras tirdzniecības biznesam būtu jāiestājas par aktīvāku programmatūras autortiesību aizsardzību, jo pirātisms pēc būtības negatīvi ietekmē šo uzņēmumu darbību un kropļo tirgus situāciju nozarē. Diemžēl veikalu darbinieki ar savu negodīgo rīcību paši pasliktina situāciju. Bieži vien tas notiek uz klientu rēķina, kuri pat maksā (!) par to, ka viņiem tiek instalēts nelegāls produkts, kas var radīt tiesiskas sekas, pakļaut riskam lietotāja datu drošību un personisko informāciju, tostarp, banku konta numurus, piekļuves paroles un citu nozīmīgu informāciju,” situāciju vērtē Jānis Bordāns, BSA pilnvarotais pārstāvis Latvijā.
Salīdzinoši labāka situācija ir Rīgā, kur negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, nepiedāvājot arī iespēju to iegūt, bija 56% aptaujāto pārdevēju, reģionos situācija ir krietni sliktāka – Zemgalē 44%, Vidzemē 28%, Latgalē 17% un Kurzemē tikai 12% ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu.
Noslēpumainais pircējs centās noskaidrot veikalu darbinieku zināšanas par legālas programmatūras priekšrocībām. Diemžēl tikai 21% gadījumu veikalu speciālisti varēja sniegt argumentāciju par labu legālas programmatūras lietošanai. Starp biežāk minētajiem argumentiem bija tas, ka legāla programmatūra ir drošāka un tai pieejami regulāri atjauninājumi, tā darbosies kvalitatīvāk, lietotājs būs mazāk pakļauts krāpniecības vai kaitniecisku uzbrukumu riskam. Atsevišķos gadījumos tika minēts arī tas, ka izmantot nelegālu programmatūru ir likumpārkāpums un ka legālas programmatūras lietošana palīdz ietaupīt naudu ilgtermiņā.
Līdzīgs BSA pētījums Noslēpumainais pircējs tika veikts arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā pozitīva attieksme pret nelegālu programmatūru un gatavība to praktiski piedāvāt bija tikai 3% aptaujāto, Lietuvā situācija ir līdzīga Latvijai – 28% aptaujāto (Latvijā – 29%).
Kopumā pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu (pieskaitot arī tos gadījumus, kad netika praktiski piedāvāts instalēt nelegālu programmatūru) Igaunijā bija 18% gadījumu, Latvijā – 52% un Lietuvā – 63% gadījumu.
Lietuvā (77%) un Latvijā (79%) pārdevēju nepārzināja legālas programmatūras priekšrocības (Igaunijā – 56%).