Jauni uzbrukumi Sony tiešsaistes resursu lietotājiem un Mac platformai domātu viltus antivīrusu izplatīšana bija galvenie notikumi kiberapdraudējumu jomā 2011. gada maijā, kuru attīstību izanalizējis Kaspersky Lab.
Pagājušajā mēnesī turpinājās uzbrukumi japāņu korporācijas pakalpojumiem, kuru rezultātā kārtējo reizi cieta lietotāji. Piemēram, 20. maijā tika uzlauzta Sony Taizemes mājaslapa, lai pēc tam hdworld.sony.co.th izvietotu pikšķerēšanas vietni, kuras mērķis bija Itālijas kredītkaršu īpašnieki.
Ar to uzņēmuma problēmas vēl nebeidzās, un 22. maijā tika uzlauzta tīmekļa vietne SonyMusic.gr. Šā incidenta sekas bija reģistrēto lietotāju datu nonākšana publiskajā interneta vidē. Pēc pāris dienām vairākas ievainojamības tika atklātas arī tīmekļa vietnē sony.co.jp.
Eksperti uzskata, ka uzbrukumi Sony bija labi izplānoti un sagatavoti. Šo incidentu virkne kārtējo reizi apstiprināja Kaspersky Lab prognozi 2011. gadam, saskaņā ar kuru par ļaundaru mērķi arvien biežāk kļūs informācijas zagšana. Eksperti domā, ka nākotnē šādi uzbrukumi var atkārtoties un tikt vērsti pret Sony PlayStation Network līdzīgiem resursiem, tāpēc šādu pakalpojumu lietotājiem, kā arī uzņēmumiem, kas sniedz tādus pakalpojumus, ir jāsaglabā modrība.
Maijā kibernoziedznieki kārtējo reizi pievērsa uzmanību Mac OS X. Viņu arsenāls ir papildināts ar vairākām viltus antivīrusu programmatūrām, kas domātas šīs operētājsistēmas pārvaldībā strādājošām ierīcēm. Ar tām saistītie uzbrukumi atkārto Windows lietotājiem zināmo scenāriju. Piemēram, MAC Defender, atklājis datorā dažas neesošas kaitīgās programmatūras, lūgs visai daudz naudas par to «neitralizēšanu» – no 59 līdz 80 ASV dolāriem atkarībā no abonementa veida. Upuris, kas apmaksā šos pakalpojumus, saņem mānekli, turklāt lietotāja bankas informācija var nonākt krāpnieku rokās.
Aizvien pieaugošā 64 bitu operētājsistēmu popularitāte, protams, ir ietekmējusi šai platformai domāto kaitīgo programmatūru skaita palielināšanos. Maijā parādījās pirmais 64 bitu operētājsistēmām paredzētais «banku» sistēmlauznis, ko izveidojuši Brazīlijas kibernoziedznieki, kas pārsvarā specializējas banku Trojas zirgu radīšanā. Uzbrucēju mērķis bija tiešsaistes banku sistēmu lietotājvārdi un paroles. Inficēto datoru lietotāji tika novirzīti uz pikšķerēšanas mājaslapām, kas atdarina noteiktu finanšu iestāžu tīmekļa vietnes. Visticamāk, ar 64 bitu operētājsistēmām saistītie uzbrukumi ar to nebeigsies un nākotnē šai platformai domāto kaitīgo programmatūru skaits turpinās pieaugt.
Viss pārskats par vīrusu attīstību 2011. gada maijā atrodams tīmekļa vietnē
http://www.securelist.com/ru/blog/40528/Obzor_virusnoy_aktivnosti_may_2011.