No Marsa virsmas uzņemtie attēli parāda divus Marsa pavadoņus – Fobosu (pa kreisi) un Deimosu (pa labi), kas veido iespaidīgus gredzenveida Saules aptumsumus. Mūsu Saules sistēmā jebkurai planētai ar pavadoņiem ir iespējami Saules aptumsumi.
![Solar eclipses are possible on Earth, and occur whenever the Moon aligns with the Earth-Sun plane... [+] during a new Moon. This same principle applies to any planet with a moon.](https://lh3.googleusercontent.com/Nl6BtZuJPeFqJzH2jo3gWL7QHtoj3VxFSYD9SbL2QhEIskbBv3fgzJ28o4N-66PMd0Wnl3DZFn8C3W7cUO6_8945OZpUy42c6sh-L3Sku9tHcOPXR5d10FwV4kmabOKnk93nN7Ll)
Uz Zemes Saules aptumsumi notiek ikreiz, kad jauna Mēness laikā tas atrodas vienā līnijā ar Zemi un Sauli. Šis pats princips attiecas uz visām planētām, kam ir mēness.
![An illustration of the Sun-Moon-Earth configuration setting up a total solar eclipse. When the... [+] Moon's shadow falls on Earth when the nearer-to-the-Sun node aligns, we get a solar eclipse: total if the Moon's shadow falls on the Earth, annular if the shadow ends before reaching Earth, and partial if the alignment is too imperfect.](https://lh5.googleusercontent.com/EL5E94plwf7aBG8bzzxv-FqNpMJJ99-ARdWbBixeJqREz1Xk2FlMF4peIIjBINf7Xx9tG1N8Vx_ES4twiR7TDh8SwJPM2weFzj8ovleWxjqFPlu1XQiBCIYSknOt0OYNiGcxtzEO)
Augstāk redzama Saules-Mēness-Zemes konfigurācijas ilustrācija, kas nosaka pilnu Saules aptumsumu. Kad Mēness ēna krīt uz Zemes, mēs iegūstam Saules aptumsumu: pilnu, ja Mēness ēna krīt uz Zemes, gredzenveida, ja ēna beidzas pirms Zemes sasniegšanas, un daļēju, ja Mēness aizsedz tikai daļu Saules.
Uz Zemes, aptumsumi var būt daļēji, gredzenveida vai pilni, ņemot vērā mūsu Mēness lielo leņķisko izmēru, kas redzams no Zemes virsmas. No Marsa abi tā pavadoņi ir redzami pārāk mazi, lai radītu pilnu Saules aptumsumu.
Uz Marsa iespējami tikai daļēji vai gredzenveida Saules aptumsumi. Tuvākais un lielākais Marsa pavadonis Foboss Saules aptumsuma laikā atrodas vienā līnijā ar planētu un Sauli. Uz Marsa Saules aptumsumi notiek bieži.
Abi Marsa pavadoņi, Foboss un Deimoss, ir mazi un atrodas salīdzinoši tuvu orbītā ap Marsu, taču nevienam no tiem nav pietiekami liela leņķa diametra, kas redzams no Marsa virsmas, lai izraisītu pilnu Saules aptumsumu un pārklātu Saules disku.
Skatoties no Marsa virsmas, Foboss (pa kreisi) un Deimos (pa labi) var bloķēt tikai daļu no Saules.
Kaut arī Marsa mēness Foboss nekad nevar pilnībā nobloķēt Saules disku, tas var izstarot tumšu plankumu uz sarkanās planētas virsmas. Novērotāji, kas atrastos šajā ēnā, varētu redzēt daļēju vai gredzenveida aptumsumu.
Mazākais Marsa mēness Deimoss tā krāteru, sastāva un orbītas īpašību dēļ, ļoti līdzinās pašam Marsam.
Šis uzlabotais Marsa mēness Fobosa attēls parāda tā neregulāro formu un virsmas īpašības. Foboss rada iespaidīgus gredzenveida Saules aptumsumus.
Šo Saules aptumsuma attēlu uzņēma Marsa visurgājējs Curiosity 2020. gada 4. aprīlī. Šeit var skaidri saskatīt Fobosa neregulāro formu.
Marsa mazākais un tālākais mēness Deimoss gredzenveida aptumsuma laikā parādās kā tik tikko saskatāms punkts.
Kevins Gils ir izmantojis Curiosity uzņemtos datus, lai radītu reāllaika video ar Marsa Saules aptumsumiem.
Saules aptumsums ar Fobosu notika 2020. gada 4. aprīlī; ar Deimosu – 2020. gada 28. martā.
Senā pagātnē Marsam, iespējams, bija trešais, iekšējais mēness, kas radītu uz šīs planētas pilnu Saules aptumsumu.
