Mūsdienās dramatiskā ātrumā attīstās jaunas pārraides tehnoloģijas, lai cilvēki varētu sazināties savā starpā ar vien ērtāk, ātrāk un plašākā veidā, pat video formātā, tāpēc pakalpojumu sniedzēji cenšas ieviest infrastruktūru (tīklus), kas nodrošina liela ātruma datu pārraides pakapojumus. Uz šodienu, tā saucamos platjoslas pakalpojumus, nodrošina gan ar metāla vītā pāra vadiem (DSL tehnoloģija), koaksiālajiem un hibrīdajiem (TV) kabeļiem (DOCSIS standarti), radio tehnoloģijas un visbeidzot optiskā šķiedra.
No visiem uzskaitītajiem vislielāko datu pārraides ātrumu telekomunikācijās nodrošina pēdējā. Teorētiski aprēķinātais ātrums ko optiskā šķiedras varētu laist cauri ir milzīga. Eksistē nopērkamas iekārtas, kas var pa vienu optikso šķiedru pārraidīt 160 viļņu garumus, katru ar 10 Gbit/s ātrumu, tātad 1.6 Tbit/sek. (1 Tbit/s = 1000 Gbit/s = 1 000 000 Mbit/s = 1 000 000 000 kbit/s = 1 000 000 000 000 bit/s) Eksperimentāli ir uztaisīta arī 14 Tbit/s pārraide pa vienu šķiedru. Optiskās šķiedras teorētiskā caurlaidība, protams, ir vēl daudz lielāka, tas savukārt nodrošinās neierobežotas komunikācijas iespējas mums, tās lietotājiem.
Optisko šķiedru izmantošana dod iespēju ievērojami lielākā attālumā pārraidīt augstas frekvences signālu nekā tas ir metāla vados vai radio ēterā, kas ievērojami pakļauti nelineāriem procesiem, apkārtējās vides ietekmējošiem faktoriem utml.
FTTH, kas nozīmē platjoslas datu pakalpojumu piegādi ēkas iedzīvotājiem izmantojot optiskās šķiedras kabeļu tīklu, ir mūsdienās populārākā tīkla arhitektūra, ko izmanto tīklu veidotāji/operatori (Telco, Muni, Cableco un arī Utility). Ļoti liela nozīme, pakalpojuma kvalitātē ir tam, ka optiskā šķiedra tiek izmantota no viena gala līdz otram ar pēc iespējams mazāk savienojumu vietām un bez starpposmiem ar citām tehnoloģijām. FTTH nozīmē, ka optiskās šķiedras kabelis ir pie paša pakalpojuma saņemēja, nevis kā citās arhitektūrās, kad izmantoja koncentrācijas punktus un kādu vadu vai bezvadu tehnoloģiju, lai apkalpotu klientus. Svarīga kvalitātes zīme ir optiskā kabeļa un aparatūras atrašanās vietas daudzdzīvokļu mājās, proti, vai tās ir hermētiski noslēgtas, un norobežotas no ārējiem apstākļiem, mitruma un mehāniskas iedarības. Ja pastaigā pa Rīgu un paceļ galvu augšā jebkurā mikrorajonā, var redzēt, ka lielākā daļa upurē šo kvalitātes sadaļu par labu izmaksām.
Tātad optisko šķiedru kabeļu tīkls stiepjas no centrālā mezgla (OLT) līdz abonenta telpām, kur tiek instalēts optiskā tīkla galaiekārta (ONT), kas konvertē optiskos signālus elektriskajos pārraidīšanai uz mājas datoriem, maršrutētājiem, tālruņiem un televīzijas dekoderiem (STB), lai jebkurš no mums varētu lietot ātrgaitas internetu, skatīties augstās izšķirtspējas televīziju un baudīt arī bezmaksas sarunas, kas tagad jau ir kļuvušas par normu.
Tālāk rakstā nedaudz detalizētāk padiskutēsim tieši PON tīklu, lai tehnoloģiju gardēži un varbūt kāds students iegūtu sev tīkamu informāciju, tāpēc izmantosim nedaudz sarežģītākus terminus.
FTTH tīkla izveidošana ir ievērojamas investīcijas, kas ir vairākos simtos uz vienu pieslēgto klientu, tāpēc tām ir jābūt efektīvām ilgtermiņa skatījumā un ahitektūrai „elastīgai” izvēršot un piegādājot. Tiek pielietoti trīs piegādes arhitektūras tipi – „no punkta uz punktu”, komutējamie” un pasīvie (PON) tīkli.
„Punkts punkts” (P2P), ko arī sauc par aktīvo optiskās šķiedru (active fiber), ir primitīvākā no minētajām arhitektūram, kas ir šķiedras (parasti vienas) instalācija no abonenta telpām līdz centrālei. Centrālē ir OLT ar lielu portu skaitu – katram abonentam savs ports. Dārgi, neelastīgi, bet droši, ar lielu caurlaides joslas potenciālu un stabili.
Komutējamie (switched) FTTH tīkli, ko arī sauc par aktīvo (Active Ethernet), saglabā vairumu no P2P tīklu priekšrocībām un vēl ievērojami samazina optisko šķiedru skaitu centrālē. Taču tīkla izvēršana prasa komutatoru uzstādīšanu došos skapjos un to apgādāšanu ar elektroenerģiju. Šī tehnoloģija ir vispopulārākā Latvijā, jo no izmaksu viedokļa bija vis ekonomiskākā, tomēr jāatzīmē, ka pa māju (pēdējos metrus) vairs neiet optiskais kabelis, bet gan vara.
FTTH pasīvie tīkli (PON), pasaulē ir nonākusi populārākās arhitektūras statusā pēdējo gadu laikā, kas līdzinās aktīvajiem/komutējamiem tīkliem, bet tiem nav nepieciešama nekāda elektronika izvērstajā tīklā. Tos pievilcīgus, un tātad arī perspektīvus, padara ievērojami zemās izmaksas izvērstajos tīklos. Šo tehnoloģiju jaunā tīkla izvēršanai ir izvēlējies arī Lattelecom, kurš vairāk nekā pusgadu kopā ar pasaules līmeņa speciālistiem pētīja un analizēja detaļās šī tīkla ieviešanu Latvijā. PON tīklā komutatoru vietā ir optiskajie dalītāji (splitter), kas sadala no mezgla OLT nākošo gaismu un kombinē ONT raidītos gaismas signālus. Dalītāji ir lēti, tiem nav nepieciešama elektroenerģija un praktiski nekādas uzturēšanas izmaksas. Maksimālais dalītāja portu skaits ir 32, kas ļauj veidot dalījumus uz 64, 128 un nākotnē vēl vairāk šķiedrām. Vēl jāpiebilst, ka PON arhitektūrā ir pieļaujama radio fekvenču „uzklāto” tīklu, piem. analogā video signāla izplatīšanai, kas pamatos nav iespējama abās pārējās arhitektūrās.
Plašāk pielietotie mūsdienu PON tīkli ir BPON, EPON un GPON. Nākotnes tīkli ir 10G GPON un 10G EPON (standarts apstiprināts jau 2009.g. septembrī) ir tuvāko gadu tehnoloģijas. Tagad pastāv arī WDM PON tehnoloģija, kas pasīvās dalīšanas vietā izmanto dalīšanu pa gaismas viļņu garumiem (AWG). PON vidē itkā veidojas P2P tīkls ar savu „gaismu” katram lietotājam un kopējo agregēto caurlaides joslu 20/40 un vairāk Gbiti/s.
Salīdzinot EPON ar GPON (BPON nav vairs konkurētspējīgs) svarīgākais, kas izvirza GPON vadībā, ir tā plašā pielietošana dažādu trafiku pārvadīšanai (ATM, Ethernet, RF, TDM). Tā tas ir izveidojies tāpēc, ka to atbalsta un vada ITU T, kas „atbild” par visu telekomunikāciju standartu (rekomendāciju), kas aptver ļoti plašu tenoloģiju un risinājumu klāstu, uzturēšanu, kur pretīm EPON ir IEEE komitejas, kam „tikai rūp” datu pārraide, atbalstīts un virzīts standarts (tīrs Ethernet produkts). Protams pastāv arī tehnoloģiskas atšķirības (piem., dalījumu skaits, ātrums u.c.), kas izvirza GPON vadībā, bet ITU T atbalsts nodrošina dažādu ražotāju iekārtu plašu savstarpēju savietajamību un kopēju standartu ievērošanu jau tuvā nākotnē.
Kā jau minēts, tad GPON tīkls veidojas no OLT, jeb mezgla, optisko šķiedru sadales tīkla ar dalītājiem un ONT.
Lattelecom ir izvēlējies GPON tehnoloģiju, jo tā ir tehnoloģiski un finansiāli efektīvākā plašu optisko tīklu tehnoloģija. Tai piemīt arī plašas nākotnes iespējas, jo starptautiska standartizācija (ITU T) nodrošina tās saplūšanu un vieglu pāreju uz nākamās paaudzes (10G) tehnoloģiju. Tāpēc par iekārtu piegādātājiem Lattelecom izvēle ir tādi seni, stabili, pārbaudīti sadarbības partneri kā Alcatel-Lucent, Ericsson un citi, kuri varēšanu telekomunikāciju aparatūras ražošanā ir apliecinājuši līdz šim un tagad atkal pierādījuši, ka ir vadošo vidū ar saviem GPON projektiem arī pie citiem telekomunikāciju operatoriem visā plašajā pasaulē (Deutsche Telekom, SingTel, China Mobile/Telecom/Unicom, Portugal Telecom). Optiskais sadales tīkla kabeļi tiek guldīti kabeļu šahtās, kas ir daudz drošāk nekā gaisvadu instalācijas. Arī optiskos dalītājus, kas izvietoti tīros, hermētiskos skapjos ēkas pagrabos, nodrošina šie mūsu izvēlētie ražotāji.
Optisko šķiedru kabeļus Lattelecom ir izvēlējies patreiz iegādāties viena no vadošajiem uzņēmumiem FTTH instalāciju jomā – Prismian VertiCasa® (vēl ir Draca, Acome…).
Tā šo ražotāju augstas klases atbalsts un arī pierdze telekomunikāciju un optisko kabeļu jomā ļauj droši apgalvot, ka Lattelecom ir izveidojis stabilāko, mūsdienīgāko un efektīvāko platjoslas pakalpojumu nodrošināšanas risinājumu saviem klientiem, ko ievērojami papildina Lattelecom pieredze IT, Internet, klientu apkalpošanas un atbalsta jomā (arī palīdzības dienests). Lattelecom plašais pamattīkls un starptautiskie Internet savienojumi nodrošina datu pārraides, balss un digitālās TV labāko servisu, ko klienti var saņemt Latvijā.
10G GPON standarts, iespējams, jau būs 2010.g. vidū. Tas nodrošinās 10 Gbiti/s ātrumu virzienā uz abonentiem (10G EPON arī). Gaidāms, ka no abonentiem būs iespējams raidīt ar ātrumu 2,5 vai 10 Gbiti/s (bet 10G EPON 1/10 Gbiti/s). Pārējie parametri būs pārāki vai līdzīgi EPON risinājumam. Tātad GPON būs vēl ilgi. Izvēlieties pārbaudītas un ekspertu novērtētas lietas.