Kaspersky Lab dod jaunu triecienu naudas izspiedējiem internetā, kuru aktivitāte šogad ir ievērojami pieaugusi. Cīņai ar bloķētājiem, kas izmanto īsziņas, uzņēmums ir izstrādājis datora atbloķēšanas koda atrašanas bezmaksas pakalpojuma mobilo versiju. Pakalpojums ir pieejams datorlietotājiem visā pasaulē.
Bloķējošā programmatūra paralizē operētājsistēmas darbību — lai no darbvirsmas novāktu reklāmkarogu un atbloķētu Windows, ir jānosūta īsziņa uz īso numuru ar dārgo tarifu. Tomēr, pat izpildot šo noteikumu, parasti apkrāptie datorlietotāji paliek ar tukšām rokām.
Gada sākumā Kaspersky Lab savā mājaslapā izveidoja pakalpojumu, kas palīdz iegūt datora darbības atjaunošanai nepieciešamo kodu. Par šā pakalpojuma popularitāti liecina fakts, ka tā darbības laikā ir reģistrēti vairāk nekā 10 miljoni apmeklējumu. Tagad ir vēl vienkāršāk izmantot šo pakalpojumu — atbloķēšanas kodu iespējams iegūt no jebkuras mobilās ierīces ar pieeju internetam. Lai to veiktu, pietiek doties uz http://support.kaspersky.com/viruses/deblocker un izpildīt turpmākos norādījumus.
Kopš pakalpojuma ieviešanas tas ir pilnveidots un papildināts ar jaunām funkcijām. To vidū ir, piemēram, paaugstināta kodu izlikšanas operativitāte, utilītprogrammu ārstēšana, kā arī iespēja atlasīt kodus pēc bloķētāja attēla.
„Neraugoties uz krimināllietām, kas ierosinātas pret ļaundariem, bloķējošās programmatūras turpina izplatīties. Katru dienu tūkstošiem datorlietotāju internetā kļūst par naudas izspiedēju upuriem,” saka Kaspersky Lab vecākais vīrusu analītiķis Ivans Tatarinovs. „Kaitīgās programmatūras kļūst arvien sarežģītākas, un pieaug resursu skaits, no kurām tās var tikt lejupielādētas datorā. Turklāt pēdējā laikā izspiedēji sākuši izmantot naudas pārvedumiem ne vien īsos, bet arī standarta tālruņa numurus un tiešsaistes maksājumu sistēmas, bet pieprasītās summas vairs neaprobežojas ar dažiem eiro.”
Modernās naudas izspiešanas shēmas internetā kļūst arvien agresīvākas. Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, ir nepieciešams ievērot interneta drošības noteikumus, atvērt aizdomīgas datnes un palaist lietojumprogrammas tikai drošā vidē — „smilšukastē” un, pats galvenais, nesūtīt īsziņas apmaiņai pret atbloķēšanas kodu, lai tādējādi nefinansētu hakeru darbību.