Ja Latvija iekšēji nespēs risināt platjoslas frekvenču izmantojamības stratēģiskos soļus atbilstoši tam, lai platjosla būtu pieejama no 2013. gada ātrgaitas bezvadu interneta tehnoloģiju attīstībai, kā to prasa Eiropas Komisija, ECTA atbalstīs Latvijas Telekomunikāciju Asociācijas (LTA) un Baltkom vēršanos ES Konkurences padomē.
Šādu atbalstu LTA prezidenta Pētera Šmidres iespējamai rīcībai izteica Eiropas Konkurējošo Telekomunikāciju Asociācijas (ECTA) direktore regulēšanas jautājumos Erzebete Fitori (Erzsebet Fitori) tiekoties ar Satiksmes ministru Uldi Auguli, Vides un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni. E. Fitori uzturas Rīgā divu dienu vizītē, lai pārrunātu platjoslas datu pārraides tīklu attīstības jautājumus Latvijā. ECTA direktore vizītes laikā tikās arī ar Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas Komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Valdi Lokenbahu un Konkurences padomes (KP) padomes locekli Dzintaru Striku.
[img]http://datuve/images/upload/20110601134243.jpg[/img]
„Nacionālā frekvenču plāna aizliegums lidz 2014. gadam frekvenci 2,5 -2,7 GHz izmantot komercdarbībai patiesībā nozīmē jaunākās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstības embargo Latvijā. Vienlaikus tas nozīmē, ka telekomunikāciju nozares attīstībā un konkurences jomā ir norauts, tā teikt, stop krāns. Šajā gadījumā ECTA saskata nopietnu konkurences apdraudējumu un uzskata, ka šādas stratēģiski svarīgas spektra joslas iesaldēšana atstās ilglaicīgu negatīvu iespaidu uz Latvijas tirgus attīstību un neveicinās efektīvu konkurenci, kas ir galvenais valsts iestāžu mērķis saskaņā ar ES telekomunikāciju likumu,” tā LTA prezidents Pēteris Šmidre.
Tikšanās laikā ar nozares ministriem, regulatoru un Konkurences padomi E. Fitori uzsvēra, ka ECTA oficiālā vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un SPRK vadītājam jau šī gada 11. februārī izteica mudinājumu pasteidzināt frekvenču jautājumu atrisināšanu, īpaši to frekvenču joslu , kuras ir piemērotākās jaunākās paaudzes jeb ātrgaitas bezvadu datu pārraides pakalpojumiem. ECTA direktore regulēšanas jautājumos E. Fitori tiekoties ar nozares ministriem uzsvēra šo vizīti kā atkārtotu vēršanos pie Latvijas atbildīgajiem nozares ministriem, informējot, ka Latvijas Telekomunikāciju Asociācijas vēršanās starptautiskās institūcijās no ECTA puses tiks atbalstītas.
Šī gada 11. februāra vēstulē ECTA norāda, ka 2,5GHz joslas sasteigta un konkurences kontekstā nepārdomāta izsole var radīt nopietnus draudus telekomunikācijas operatoru konkurencei, uzsverot, ka godīga, caurspīdīga un konkurenci ievērojoša stratēģiska darbība Latvijā ir ļoti būtiska, jo kā uzsver vēstulē ECTA „ Konkurenci veicinoša spektra stratēģija ir sevišķi svarīga Latvijas tirgum, jo konkurence tajā joprojām ir trausla, un, neatkarīgi no elektronisko komunikāciju tirgus liberalizācijas, vadošajam operatoram joprojām ir ievērojama vara fiksētās balss telefonijas, interneta un datu pārraides tirgos. Mēs saprotam, ka vadošais operators nesen ieguva vadošo lomu zemes ciparu televīzijas apraidē visā Latvijas teritorijā, Kā jau Latvijas Konkurence padome ir konstatējusi, šķiet, ka vadošais operators dominē praktiski visos galvenajos elektronisko komunikāciju tirgus segmentos.”
ECTA jau gada sākumā norādīja, ka Latvijā būtu nepieciešama tāda stratēģija telekomunikāciju sektorā, kur darbības un risinājumi frekvenču izmantojamībā, tajā skaitā josla 2500 – 2690MHz būtu ekonomiski pamatota un izdevīga arī Latvijas sabiedrībai kopumā.
ECTA direktore E. Fitori ierodas Rīgā pēc tam, kad Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA) nozares ministriem iesniedza nozares Memorandu Par atbalstu platjoslas datu pārraides tīklu attīstībai.
Kā norāda LTA prezidents Pēteris Šmidre, telekomunikācijas nozares pārstāvji, LTA biedri savā gada kopsapulcē vienojās un apstiprināja nozares Memorandu, kurā pauž bažas, ka ātra un īpaši ātra interneta tehnoloģiju ieviešana Latvijā kavējas un nenotiek pēc labi izstrādāta plāna, jo valstij ir pārāk nenoteikta, neskaidra nostāja platjoslas frekvenču turpmākās plānošanas jomā.
Memorandā nozare aicina valstiski atbalstīt LTE tīkla veidošanu interneta piekļuves nodrošināšanai, izstrādāt un noteikt prasības un nosacījumus šāda tīkla operatora darbībai, lai veicinātu godīgu konkurenci radiofrekvenču resursu izmantošanā un sekmētu telekomunikāciju tirgus attīstību.
Memorandā uzsvērta nepieciešamība nekavējoties pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai novērstu šķēršļus jaunāko tehnoloģiju ieviešanai visā ceturtās paaudzes (4G) datu pārraides nodrošināšanai paredzētajā radiofrekvenču diapazonā, kā arī platjoslas interneta attīstībā izvirzīto mērķu sasniegšanai ir jāveicina stratēģiskus ieguldījumus un Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, nenovirzot tos citiem, neparedzētiem mērķiem.
Nozares pārstāvji aicina arī nodrošināt brīvu un ekonomiski pamatotu piekļuvi eksistējošai optiskās platjoslas infrastruktūrai, balstoties uz atvērtā optiskā platjoslas tīkla principiem. Savukārt, „vidējo jūdzi” brīvam tirgum neinteresantajās teritorijās piedāvāts mērķtiecīgi attīstīt uz atvērta optiskā tīkla principiem, piesaistot ES finansējumu, infrastruktūras apsaimniekotājam nosakot operatora ierobežojumus. Teritorijās, kurās neveidojas tirgus interese, piedāvāts „pēdējo jūdzi” attīstīt uz atvērta tīkla principiem, piesaistot ES finansējumu un nosakot operatora ierobežojumus.
Memorandumā uzsvērta nepieciešamība nepieļaut „digitālās dividendes” iespējamo nonākšanu pie viena vienīga fiksēto sakaru operatora, kuram pašlaik ir būtiska, monopolistam līdzīga ietekme. LTA uzsver arī nepieciešamību stingri ievērot Eiropas Savienības noteiktās funkcionālās un infrastruktūras atdalīšanas prasības, īstenojot Lattelecom privatizāciju (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/140/EK – par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu).
Kā norāda P. Šmidre, šobrīd par situāciju Latvijā nopietni ieinteresējušās Eiropas Komisijas augstas amatpersonas saistībā ar Latvijas spēju sasniegt mērķi, kas nosprausts Digitālajā programmā Eiropai , vienā no stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” parauginiciatīvām – līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt tādai piekļuvei internetam, kuras ātrums pārsniedz 30 megabitus sekundē (Mbit/s), un 50 % Eiropas mājsaimniecību jābūt tāda pieslēguma abonementiem, kurš nodrošina ātrumu, kas ir lielāks par 100 Mbit/s. Digitālajā programmā tiek atkārtoti izvirzīts arī mērķis, ko apstiprināja Eiropadome, proti, visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2013. gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas pamatpakalpojumiem. Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, ir nepieciešams izstrādāt visaptverošu politiku, kas balstās uz dažādām tehnoloģijām, un rūpīgi pārraudzīt progresu ilgākā laikā.
Eiropas Komisija prasa tūlītēju aktīvu rīcību jaunākās paaudzes bezvadu interneta attīstībā (4G), bet Latvijā tikai nesen uzsākta plaša 3G (iepriekšējās paaudzes) sakaru ieviešana un lietošana. EK ir arī paziņojusi, ka finansiāli atbalstīs tikai jaunākās paaudzes tehnoloģiju attīstību un ieviešanu. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un ņemot vērā Latvijas telekomunikāciju tirgus situāciju, pašlaik ir nopietni apdraudēta sekmīga un izlīdzsvarota datu pārraides tīklu turpmākā attīstība. Platjoslas bezvadu datu pārraide Latvijā ir īstenota tikai kā mobilo operatoru 3G tehnoloģija, savukārt nākamās paaudzes datu pārraide (UMTS/LTE tehnoloģija) īstenībā nesaņem nepieciešamo atbalstu. Ir jāatbalsta 3G tīkla datu pārraides ātruma palielināšana, vienlaikus veicinot arī stratēģisku datu pārraides tirgus pāreju nākamajā paaudzē un rūpējoties par līdzsvarotu konkurenci starp tagadējām un jaunākajām tehnoloģijām.