Pieaugot kibernoziegumu skaitam, kas apdraud tieši privātpersonas, vairāk nekā 63% Latvijas iedzīvotāju nejūtas droši par saviem datiem internetā. Iedzīvotājus īpaši uztrauc finanšu drošība un datorvīrusu izplatīšanās, kas apdraud personīgo informāciju, liecina “Panda Security” veiktā aptauja.
63% – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kas lieto internetu, nav pārliecināti par savu datu drošību internetā un 25% par to drīzāk nav pārliecināti. Šādu rezultātu parāda “Panda Security” veiktā aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, vai un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji jūtas droši par savu datu drošību internetā, kā viņi vērtē galvenos drošības riskus un cik lielā mērā attiecina tos uz sevi. Salīdzinoši par savu datu drošību nepārliecinātākas ir sievietes nekā vīrieši, taču visdrošākie ir jaunieši (15 – 24 gadi) nekā gados vecākie lietotāji.
„Šī pētījuma rezultāti parāda, ka arī Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties to, ka mūsu virtuālā drošība nav izolēta no visas pasaules. Veidojas apziņa, ka kibernoziegumi vairs nenotiek tikai „tur, ārā” un mainās mūsu uztvere – ar vārdu „drošība” nesaprotot tikai dzelzs durvis un apgaismotas ielas, bet arī domājot par atstātajām pēdām virtuālajā vidē”, saka Guntars Netenbergs, “Panda Security” direktors.
Psihoterapeits Ansis Jurgis Stabingis: ” Man šķiet, ka veidojas jauna apzinātība par savu vietu internetā, bet tā aug lēnām. Patlaban ir apziņa, ka ”par drošību ir jārūpējas”, bet tā nav pārtapusi par pierastu ikdienas sastāvdaļu, jo cilvēku vajadzību pēc darbībām, kas saistītas ar drošību, mazina negatīvās personiskās pieredzes trūkums.”
Arvien straujāk attīstoties interneta segmentam Latvijā, šai nedrošībai ir reāls pamats, jo pieaug arī pastrādāto kibernoziegumu skaits. Pēc Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas datiem, 2010.gada pirmajā pusgadā valstī tika reģistrēts 151 notikums saistībā ar kibernoziedzību, no kuriem 66 tika uzsākti kriminālprocesi un tiek veikta izmeklēšana. „Šie skaitļi norāda uz pārkāpumu interneta vidē pakāpenisku un stabilu pieaugumu, kā rezultātā kibernoziedzība kļūst arvien izplatītāka un sabiedrībai kaitīgāka, palielinoties arī nodarīto zaudējumu apmēram. Ja kibernoziedzības pirmsākumos galvenais motīvs bija pašapliecināšanās, tad šobrīd galvenais motīvs ir prettiesiska mantiska labuma ieguve”, norāda Aleksandrs Buko, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks.
Par galvenajiem drošības riskiem Latvijas iedzīvotāji uzskata sev svarīgas informācijas zaudēšanu datorvīrusu dēļ (90%) un iespēju, ka var tikt izmantoti bankas dati un veikta finanšu krāpniecība (83%). Trešajā vietā, īpaši starp sievietēm, ir bažas par bērnu drošību internetā. Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties arī identitātes zagšanas draudus sociālajos tīklos, kas paliek arvien izplatītāka parādība citur pasaulē, izdarot manipulācijas citu cilvēku vārdā. Daudz lielākā mērā tas uztrauc jauniešus, kas arī ir aktīvākie interneta patērētāji.
Komentē A.J.Stabingis: „Šie rezultāti atspoguļo trīs galvenos aspektus, kādā ietvarā var runāt par personisko drošību – manu datu drošība manā datorā, manu datu drošība mākonī (paroles, internetbankas, sociālie tīkli, utml.), trešais – mana (tuvinieku,bērnu) fiziskā drošība saistībā ar darbībām internetā. Internets ir samērā jauna parādība un cilvēkiem vēl nav personiskā pieredze, ko īsti nozīmē datu drošība un kādi riski ar to ir saistīti. Iespējams, lietotājiem ir teorētiskas zināšanas, bet praktiska pieredze ir tikai dažiem. Masu medijos ir izskanējusi informācija par gadījumiem, kad tiek izmantota kāda cilvēka pase vai adrese (piereģistrējot uzņēmumu vai īpašumu), bet līdzīgi krāpniecības gadījumi par datu nelietīgu izmantošanu no interneta – tādu stāstu nav.”
No lietotāju drošības viedokļa Latvijas iedzīvotāji jūtas nodrošinājušies pret kibernoziedzniekiem, jo 86% aptaujāto ir antivīrusu programmas, taču tajā pašā laikā par tām maksāt ir gatavi tikai nedaudz vairāk kā puse – 53%. Pēc aptaujāto domām, lielākais riska faktors ir aizdomīgu interneta lapu apmeklēšana, kas ir galvenais datorvīrusu avots (82%).
G.Netenbergs: „Lai arī sabiedrībā valda bailes no datorvīrusiem, interesanti, ka vairums izvēlas bezmaksas programmas. Cilvēkiem ir jāapzinās, ka bezmaksas produkti tomēr ir „dāvana”, kuru lietošana neuzliek ražotājam atbildību vai garantijas. Komerciāla produkta gadījumā klientiem ir pamatotas tiesības prasīt kvalitatīvāku produktu un lielāku atbildību”.
Lai arī lietotāji ir veikuši drošības pamatsoļus, tie lielākajā skaitā gadījumu ir tikai mierīgas sirdsapziņas iegūšanai – kā liecina A.Buko pieredze: „Jāatzīst, ka pašpaļāvība un bezatbildība ir kibernoziedzības attīstību ietekmējošs faktors. Viens no kibernoziegumu izplatītākajiem cēloņiem ir tieši lietotāju pavirša attieksme pret savu datu un datorsistēmas drošību. Tikai retais izmanto sensitīvu datu šifrēšanu, regulāri maina piekļuves paroles, šifrē bezvadu pieejas punkta datu plūsmu un izmanto sarežģītas paroles. Vēl joprojām ir lietotāji, kas aktīvi reaģē uz paziņojumiem vai e-pasta vēstulēm no nezināma vai acīmredzami viltota avota, rezultātā kļūstot gan par identifikācijas zādzības, gan krāpšanas, gan arī kaitīgas programmas izplatīšanas upuriem.”
Šo faktu apstiprina arī aptaujas dati – arvien vairāk iedzīvotāju sāk apzināties, ka kibernoziedzniekus vairs tik ļoti neinteresē uzņēmumi, kā privātpersonu dati – tieši tādēļ, ka pēdējie nepietiekami rūpējas par savu drošību. Taču tajā pašā laikā par zināmu situācijas nenovērtēšanu liecina tas, ka ļoti daudz aptaujāto uzskata, ka datora lietošanas riski ir pārspīlēti.