Attālinātais darbs, mācības un citas aktivitātes ir pacēlušas datora videokameras nozīmi jaunā līmenī, un kameras gaisma, kas iedegas ikreiz, kad pieslēdzamies virtuālai sapulcei, atgādina, ka turpmāk tā visu “vēros”. Bet vai caur to kāds mūs var redzēt pat tad, ja mēs to nezinām? Kādos gadījumos par to vajadzētu uztraukties? Un vai ir vajadzīgs aizlīmēt datora kameru, vai arī tas tikai dos lielākas drošības ilūziju?
Spiegu programmatūras parasti tiek vērstas pret augsta ranga amatpersonām, uzņēmumu vadītājiem, politiķiem, aktīvistiem vai žurnālistiem tieši spiegošanas nolūkos, taču ikviens var kļūt par nejaušu mērķi. Uzņemtie attēli var vēlāk tikt izmantoti, piemēram, šantāžai. Tātad īsā atbilde ir jā – ja vēlies aizlīmēt sava datora kameru, par sliktu tas nenāks. Bet, ja dators nebūs citādi pasargāts, tad līmlente būs tikai plāksteris uz vaļēja kaula lūzuma.
Pirms dažiem gadiem lielu uzmanību izpelnījās Facebook dibinātāja Marka Cukerberga fotogrāfija, kurā fonā redzams viņa darba dators, kuram ir aizlīmēta kamera un mikrofons. Džeimss Komijs, bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktors, savulaik arī ieteica šo metodi, lai aizsargātu savu privātumu.
Internets ir pilns ar dažādiem cilvēku stāstiem. Piemēram, kāds interneta lietotājs atceras, ka jau pirmajā dienā, kad apmeklējis kiberdrošības kursus, instruktors pārņēmis vadību pār vairāku dalībnieku datoru kamerām.
Labāk pasargāt sevi, nekā pēc tam nožēlot – šis teiciens, iespējams, vislabāk raksturo kameras aizlīmēšanas lietderību. Citiem vārdiem sakot, pat ja hakeri ielauztos jūsu datorā un piekļūtu kamerai, viņi neko neredzētu. Tikmēr jūs varat aizmirst par vismaz vienām, kaut arī teorētiskām, briesmām. Taču tas nebūt nenozīmē, ka kameras aizlīmēšana kaut kādā veidā palielina iekārtas drošību!
Nevis drošības līdzeklis, bet gan rezerves pasākums
Ieslēdzot klēpjdatora kameru vai stacionārajam datoram pievienojamo webkameru, parasti iedegas tās indikatora gaismiņa, taču ir gadījumi, kad hakeriem ir izdevies to izslēgt un turpināt vērot notiekošo caur kameru, tāpēc nevajadzētu paļauties uz šo gaismu vien.
Turklāt ievainojamības, kas saistītas ar piekļuvi kamerai, jau iepriekš ir konstatētas arī Android operētājsistēmā un tās lietotnēs, un, kamēr tās nav novērstas, būtu jāpievēršas šo ierīču drošībai. Tas nozīmē, ka nevajadzētu izveidot savienojumu ar nedrošiem Wi-Fi tīkliem, klikšķināt uz nezināmām saitēm vai apmeklēt neskaidras vietnes.
Līmlente nav antivīruss, tā var tevi paslēpt no svešiniekiem, taču nepalīdzēs aizsargāt ierīcē esošos datus!
Ja kāds varētu piekļūt tavai ierīcei, kādu kaitējumu viņš varētu nodarīt?
Iespējams, pirmais, ko ļaundaris darīs, nebūs tevis vērošana caur kameru vai noklausīšanās caur mikrofonu. Visdrīzāk tiks meklēti tavi personas dati, paroles un cita sensitīva informācija. Citiem vārdiem sakot, līmlentei jābūt nevis pirmajam, bet pēdējam “drošības solim” – daudz svarīgāk ir rūpēties par operētājsistēmu, programmu atjauninājumiem, instalēt pretvīrusu programmatūru, ugunsmūri, VPN savienojumu un tamlīdzīgi.
Labi ieradumi un padomi
Daži datoru ražotāji savos produktos integrē speciāli šim mērķim paredzētu slīdni, kas pārklāj kameru. Interneta veikalos par pāris eiro var pasūtīt arī webkameru vāciņus, taču klēpjdatoru īpašniekiem jābūt uzmanīgiem, lai netiktu bojāts datora ekrāns. Vēl viens labs ieradums ir vienkārši aizvērt klēpjdatora ekrānu, ja uz mirkli dodies prom no tā, un, beidzot darbu, ierīci izslēgt.
Atgādināsim arī datora drošas lietošanas pamatnoteikumus:
- Periodiski pārbaudi un instalē jaunākos operētājsistēmas un lietojumprogrammu atjauninājumus;
- Izmanto uzticamu pretvīrusu programmu;
- Neveido savienojumu ar nezināmiem Wi-Fi tīkliem un, ja nav citas izvēles, šifrē savus datus, izmantojot VPN savienojumu;
- Izmanto garas, sarežģītas paroles, kas ietver vairākas speciālās rakstzīmes, piemēram, $,%, & vai #;
- Ja iespējams, izmanto divpakāpju verifikāciju (piemēram, tādās vietās kā Gmail, Facebook, Microsoft 365 utt.);
- Neklikšķini uz neskaidrām saitēm un neatver pielikumus e-pastos, kas saņemti no nepazīstamām personām.