Bieži ir nācies redzēt cilvēkus, kas lieto dažādus p2p (peer-to-peer) tīklus kā DC++, eMule, BitTorrent, lejupielādē dažādas filmas, mūziku un programmas, bet kuriem nav ne mazākā priekštata, par to no kurienes tas viss rodas. Iespējams, daudzi uzskata, ka viss šis pirātiskais materiāls, saukts arī par [i]warez[/i], rodas no dažiem idivīdiem, kas nopērk kādu kompaktdisku, pārveido to mp3 formātā, un nošārē kādā no p2p programmām vai mājas FTP servera. Patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Cilvēki parasti nemēdz maksāt naudu par audio un programmatūras CD vai filmas DVD, lai pēc tam to atdotu pārējiem pa baltu velti. Peer-to-peer lietotāji dod citiem to, kas jau ir pieejams. Peer-to-peer tīkli ir pēdējais posms šajā sarežģītajā un apbrīnojami organizētajā pirātisma ķēdē. Centīšos jums sniegt nelielu ieskatu šajā mistiskajā pirātisma pasaulē par kuru dzirdējis ir tikai retais, jo par to nemēdz daudz runāt.
Šo visu pirātisma tīklu mēdz dēvēt par [i]The Scene[/i], kurā pirāti apmainās ar warezu, kas bieži vien nemaz vēl nav publiski pieejams (veikalos vai kinoteātros). Šajā pirātisma tīklā pastāv ļoti stingri noteikumi un ļoti cītīgi tiek domāts par drošību. Par to pastāstīšu mazliet vēlāk.
Pašā augšgalā ir tā saucamie topsaiti (Topsite). Tieši no topsaitiem sākas garais failu ceļš līdz publiski pieejamajiem p2p tīkliem. Topsaits nav nekas cits kā ļoti ātrs FTP serveris, kuru izmanto relīžu grupas un kurjeri, lai izplatītu un glabātu warezu. Topsaitiem parasti ir ļoti ātrs interneta pieslēgums, parasti 100 Mbit/s vai vairāk, un ļoti ietilpīga failu glabātuve, kas mērāma vairākos terabaitos. Sakarā ar pieaugošo cīņu pret pirātismu, topsaiti ļoti cītīgi piedomā par drošību. Tipisks topsaits atļaus konekcijas tikai no uzticamām IP adresēm un viss trafiks tiks šifrēts ar SSL. Bieži tiek izmantoti arī FTP bounceri, lai noslēptu topsaita patieso IP adresi. Pārsvarā visi saiti izmanto kredītu sistēmu, ko varētu salīdzināt ar BitTorrent ratio sistēmu. Ratio attiecība parasti ir atkarīga no konkrētā saita noteikumiem, bet parasti tā ir 1:3. Tātad, piemēram, par katru augšupielādēto gigabaitu, augšuplādētājs iegūst tiesības lejupielādēt 3 gigabaitus, ko vēlāk var augšupielādēt uz kāda cita saita un tajā iegūt jau 9 gigabaitus utt. Lietotājus uz saita sauc par kurjeriem (couriers). Kurjeri arī rūpējas par relīžu grupu relīžu izplatīšanu. Katru reizi, kad parādās jauna relīze par to automātiski tiek paziņots saita IRC kanālā. To sauc par pre-release. Kurjeriem parasti ir pieeja pie vairākiem saitiem, tāpēc, ja kurjers grib iegūt papildus kredītus, tad ir iespējams iesaistīties tā saucamajā sacīkstē jeb race. Race ir tāda kā spēle uz ātrumu, kurā uzvar tas, kurš visātrāk nogādā pirms dažām sekundēm vai minūtēm izlaisto relīzi uz citiem saitiem. Visbiežāk šie cīkstoņi relīzes nevis lejupielādē uz saviem datoriem, bet gan izmanto FXP. Uz saitiem parasti ir divi līdz pieci SiteOpi jeb vienkārši runājot – administratori. Viens no viņiem parasti ir servera īpašnieks, otrs, kas atradis un visu sarunājis ar servera īpašnieku, pārējie ir draugi vai citi, kas iesaistīti warez scene. Viens no viņiem ņuko (nuke) relīzes. Par relīzēm un noteikumiem mazliet vēlāk pastāstīšu. Tā kā SiteOpi grib, lai viņu saits būtu labākais, tad bieži tiek iesaistīti cilvēki, kuri var piedāvāt labu interneta pieslēgumu un jaudīgus datorus, aizmirstot par drošību.
Virzoties zemāk pa ķēdīti mēs nonākam pie [i]FXP Boards[/i]. Šeit parasti pulcējas skriptu bērneļi un citi, kas sevi mēdz dēvēt par hakeriem. FXP pilnais nosaukums ir File eXchange Protocol. Tas nav īsts protokols, bet gan veids, kā pārvietot failus, izmantojot FTP ievainojamību. Ar šo metodi iespējams kopēt failus no viena FTP servera uz otru. FXP parasti ir ļoti ātrs, jo svarīgs ir tikai ātrums starp abiem serveriem. Tātad ar ko nodarbojas šie mazie “hakeri”. Viss sākas ar skenētāju, kurš meklē viegli uzlaužamus datorus ar ātru interneta pieslēgumu. Visbiežāk skenētāji izmantos kādu jau uzlauztu datoru, lai attālināti meklētu jaunus upurus, paši paliekot ēnā. Šādus datorus sauc par [i]scanstro[/i]. Kad skenētājs ir atradis kādu ievainojamu datoru, tad šī informācija tiek nodota tālāk uz savu [i]FXP Board[/i]. Saņemot šo informāciju, pie darba ķeras tā saucamais hakeris. Hakera uzdevums ir iegūt shell ar admina tiesībām un uzinstalēt FTPD. Tā kā visbiežāk tiek uzlauztas tieši Windows mašīnas, tad visdrīzāk tiks uzinstalēts Serv-U FTP serveris. Kad viss ir izdarīts, tad informāciju par loginiem, interneta ātrumu un brīvo diska vietu nodod [i]FXP Boarda[/i] adminam. Ņemot vērā šo informāciju, tiek izlemts vai tas nonāks skenētāja vai filera (filler) rokās. Tā kā fileriem ir pieejami dažādi warez avoti (parasti fileri ir kurjeri uz saitiem), tad viņa pienākums ir piepildīt šo [i]pubstro[/i] ar jaunāko warezu. Kad tas ir izdarīts, fillers atgriežas savā [i]FXP Board[/i] un izdala leecheru accountus. Šajos [i]FXP Boards[/i] tikt ir diezgan vienkārši, vajag tikai pateikt, ka tu māki skanēt jeb uzlauzt dcomu, netbiosu, sql, apache, un tev ir pieejams ātrs 0hour avots. 🙂
Kā jau teicu, tad pašā ķēdes apakšā ir parasti p2p lietotāji. Tie pārsvarā ir mazi pumpaini tīņi, kuriem nepietiek naudas, lai apmierinātu savu izsalkumu pēc mūzikas un filmām. Šos tīņus arī mēdz uzskatīt par pirātiem, kuri grauj mūzikas un filmu industriju un vēlāk tiek iesūdzēti tiesā, pieprasot atlīdzināt radušos zaudējumus, kuri mērāmi tūkstošos. Diezgan muļķīgi izklausās, vai ne?
Atuveni šāda ir tā warez izplatības ķēdīte jeb drīzāk piramīda. Tagad pastāstīšu par pašām relīžu grupām, relīžu noformēšanas noteikumiem un dažādiem terminiem, kurus ir svarīgi zināt.
Relīžu grupas ir visatbildīgākās par warez, jo bez relīzēm viss parējais būtu bezjēdzīgs. Tā kā viņi ir vissvarīgākais posms šajā ķēdē, tad bieži vien kļūst diezgan paranoiski attiecībā pret drošības pasākumiem. Daudzi no viņiem pat izmanto vairākus BNC (BouNCer – IRC proxy), lai tikai ieietu IRC kanālā, nemaz nerunājot par FTP. Lielākajām grupām ir arī savi IRC serveri, kuri izmanto SSL un visas kanāla/privātās sarunas tiek šifrētas ar Blowfish, AES vai ar citiem algoritmiem.
Visus šos materiālus grupas iegūst no cilvēkiem, kas strādā mūzikas, filmu vai kādā citā industrijā un kuriem ir pieejami attiecīgie materiāli, bieži vien pirms vēl tie nonāk veikalos. Apmaiņā pret šiem materiāliem viņi iegūst ekskluzīvu pieeju citam warezam. Daudzi pat ir gatavi ziedot tūkstošiem dolāru vērtas videokameras, cietos diskus un datorus, lai tikai saņemtu pieeju kādam no saitiem. Scene lielā mērā arī izdzīvo pateicoties tieši šādiem cilvēkiem. Kad relīžu grupa ir saņēmusi materiālu pie darba ķeras pakotāji, kas sagatavo relīzi atbilstoši noteikumiem. Ja saņemtais materiāls ir spēle vai programma, tad vispirms tas tiek nodots krakerim (cracker). Relīžu nosaukumi parasti izskatās šadi – New.Movie.2005.DVDRip.XviD-ReLEASeGROuP – kurā uzreiz viegli var redzēt nosaukumu, gadu, kvalitāti, formātu un grupas nosaukumu. Faili parasti ir sadalīti pa 15 000 000 baitus lieliem RAR failiem un relīzei tiek pievienoti NFO un SFV faili.
[img=/images/upload/nfo_piemers.png]NFO piemērs[/img]
NFO fails paredzēts, lai sniegtu informāciju par relīzi, un SFV fails, lai pārbaudītu kontrolsummu (checksum) failiem. Bieži vien nākas redzēt šokētus p2p lietotājus, kas nesaprot, kāpēc relīzes ir sadalītas šajos daudzajos RAR failos. Atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka warez scenē viss notiek izmantojot FTP, un ir diezgan nepatīkami, ja kopējot DVD (4GB vai 8GB) pie 98% konekcija pārtrūkst un viss ir jālādē par jaunu. Izmantojot RAR failus jums būs jāuzkopē tikai sabojātais arhīvs. Ja nebūtu šie daudzie RAR faili, tad arī zustu jēga no race uz saitiem. Protams, izmantojot BitTorrent šiem daudzajiem RARiem zūd jēga, bet oriģināla relīze vienmēr tiek vērtēta augstāk nekā kaimiņu Jāņa modificēta relīze.
Relīžu noteikumi ir diezgan apjomīgs dokuments, kurā ļoti sīki ir aprakstīts, kādai jābūt relīzei. Visas lielākās grupas ir parakstījušas šos noteikumus un apņemās tos ievērot. Ja kāds no punktiem tiek pārkāpts, tad šī relīze tiek ņukota (nuked) un grupa zaudē savu reitingu un kredītus. Ja ir interese, tad var palasīt šos noteikumus [url=/faili/Scene.Rules.Courtesy-FSC.nfo.txt]šeit[/url].
Tagad daži termini, kurus būtu vērts zināt.
[b]CAM[/b] – Filmas, kas filmētas kinoteātrī. Dažreiz tiek izmantots arī mini statīvs, bet visbiežāk tas nav iespējams, tāpēc kamera var kratīties. Svarīgi ir arī no kurienes tiek filmēts, ja filmētājs atrodas zāles sānā un filmē ar leņķi, tad ir diezgan nepatīkami skatīties šādu filmu. Skaņa tiek ierakstīta no kameras mikrofona un ir dzirdami dažādi trokšņi zālē, īpaši tas jūtams, ja filma ir komēdija. Ņemot vērā visus šos faktorus attēla un skaņas kvalitāte parasti ir ļoti slikta.
[b]TELESYNC (TS)[/b] – Specifikācija tāda pati kā CAM, ar atšķirību, ka skaņa tiek ņemta no ārēja audio avota. Bieži tiek filmēts tukšā zālē. Kvalitāte var ļoti svārstīties, tā kā daudzi CAM bieži kļūdaini tiek nodēvēti par TS.
[b]TELECINE (TC)[/b] – Ar speciālām iekārtām filma tiek digitāli ieraksīta no spolēm. Skaņas un attēla kvalitātei būtu jābūt ļoti labai, bet ņemot vērā izmantotās iekārtas un to, ka tās ir ļoti dārgas, tad kvalitāte ne vienmēr ir laba.
[b]SCREENER (SCR)[/b] – Filma tiek ierakstīta no VHS kasetēm, kas tiek izsūtītas uz video nomām un citām vietām, kas paredzētas tikai reklāmas nolūkiem. Lielākais mīnuss ir ziņa, kas parādās ekrāna apakšdaļā ar autortiesību tekstiem un telefona numuriem, pa kuriem jāzvana, ja esat šo kaseti iznomājis vai nopircis. Kvalitāte dažreiz ir izcila, ja tiek izmantota kvalitatīva tehnika un tiek lietota oriģinālā kasete. Šos screenerus parasti izplata VCD formātā.
[b]DVD-SCREENER (DVDscr)[/b] – Specifikācija tāda pati kā SCR, bet avots ir DVD. Parasti izplata SVCD vai DivX/XviD formātā.
[b]DVDRip[/b] – Filma tiek nokopēta no oficiāli izdotā DVD. Parasti ir pieejami pirms DVD ir nopērkams veikalos. Kvalitāte ir izcila. Parasti izplata SVCD vai DivX/XviD formātā.
[b]TVRip[/b] – TV raidījumi un seriāli, kas ierakstīti izmantojot digitālo kabeļtelevīziju/satelītus vai arī PRE-AIR no satelītiem, kas izsūta programmas dažas dienas iepriekš. PDTV nozīmē, ka ir izmantota digitālā TV PCI karte un kvalitāte ir ļoti laba. TVRipi tiek izplatīti VCD/SVCD/DivX/XviD formātos.
[b]WORKPRINT (WP)[/b] – Filma ir ierakstīta vēl pirms filma ir pabeigta. WP var trūkt daži filmas fragmenti vai skaņa. Piemēram, Men In Black filmas WP nebija redzami citplanētieši, bet aktieri to vietā, vai arī filmas Jay and Silent Bob WP saturēja vairāk fragmentus no filmas, ko kinoteātros nerādīja.
[b]PROPER[/b] – Vadoties pēc scene noteikumiem, kurš pirmais izdod, piemēram, TS, ir vinnējis šo sacīksti, bet ja kvalitāte nav īpaši laba un citai grupai arī ir TS ar labāku kvalitāti, tad šai labākajai relīzei tiek piešķirts PROPER. PROPER iemesliem vienmēr jābūt iekļautiem NFO failā.
[b]LIMITED[/b] – Tas nozīmē, ka filma ir rādīta mazāk nekā 250 kinoteātros. Visticamāk, ka mazbudžeta filma.
[b]INTERNAL[/b] – Šo grupas pieliek relīzes nosaukumam, ja kvalitāte vai kaut kas cits neatbilst scene noteikumiem. Šādi grupas saglabā labo reputāciju. Šīs INTERNAL relīzes ir piejamas uz saitiem, ar kuriem grupa sadarbojas, bet nedrīkt tikt pārkopētas uz citiem saitiem bez SiteOpu pieprasījuma.
[b]REPACK[/b] – Ja grupa ir izdevusi sliktu relīzi, tad viņi izdod REPACK, kas novērš dotās problēmas.
[b]NUKED[/b] – Relīzes var tikt ņukotas vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, relīze pārkāpj konkrētā saita noteikumus, bet ja ar relīzi, kaut kādas nopietnākas problēmas, piemēram, nav skaņas celiņa 10 minūtes vai CD2 ir no citas filmas vai spēles, tad relīze tiek ņukota globāli un lietotāji, kas kopē šo relīzi no saita uz saitu, zaudē kredītus.
[b]0hour, 0day, …[/b] – Tas norāda cik jauna ir relīze. Respektīvi 0hour nozīmē, ka par relīzes iznākšanu tika paziņots PRE kanālos ne vairāk kā pirms stundas, un 0day nozīmē, ka relīze ir ne vecāka par vienu dienu.
[b]Dupe datubāze[/b] – Kad tiek izdota jauna relīze, informācija par to un izdošanas laiks tiek pierakstīts Dupe datubāzēs. Labākās datubāzes parasti ir privātas un ir gandrīz 20 gadus vecas. Ir arī mazāk pilnīgas datubāzes, kuras ir publiskas un pieejamas, izmantojot web, kā piemēru varu minēt [url=http://nforce.nl]NFOrce.nl[/url]. Šīs datubāzes ir nepieciešamas, lai nepieļautu dublikātu veidošanos, jo nav nekāda jēga izdot to, kas jau ir bijis. Tā ir tikai lieka trafika un diska vietas tērēšana. Relīzes, kas jau eksistē datubāzē tiek ņukotas. Šajā datubāzē tiek pierakstīti arī nuke iemesli.
[b]PRE kanāli[/b] – Šie kanāli parasti ir pieejami tikai saita lietotājiem IRC kanālā. Ar komandu palīdzību ir iespējams veikt dažādus vaicājumus Dupe datubāzei.
[img=/images/upload/nuked.png]Nuked[/img]
[img=/images/upload/group.png]group[/img]
Kā jau sapratāt, tad šī tēma ir ļoti plaša un par visu šo interneta neredzamo pusi uzrakstīt vienā rakstā ir grūti, bet jebkurā gadījumā ceru, ka raksts bija noderīgs un interesants.