Datuvē daudzkārt ir jautāts – kādu fotoaparātu pirkt? Pamēģināsim tagad noskaidrot, kā izburties cauri bagātīgajam digitālo kameru klāstam, ko nozīmē šīs tehnikas aprakstos norādītie specifiskie parametri, kādas papildiespējas patiešām ir nepieciešamas, tāpat – kuras ne īpaši vajadzīgas, bet ieliktas cenas [i]uzskrūvēšanai[/i]. Centīšos neiedziļināties tehniskos sīkumos, vadīšos pēc principa labāk – sliktāk.
Dārgos profesionālos fotoaparātus šeit neapskatīsim, bet tikai plaša patēriņa kameras. Kaitina apgalvojumi, ka, piemēram, Canon aparāti ir labi, bet, teiksim, Fuji ir sliktāki. Sen jau pierādījies, ka firmas izvēle ir tikai un vienīgi [i]reliģijas[/i] jautājums. Katra no pazīstamajām firmām ražo gan advancētas kvalitatīvas kameras, gan arī vienkāršus lētus ziepīšus. Fotogrāfi gan skeptiski raugās uz Āzijas ražotājiem, kuriem fotoaparatūra nav primārā produkcija. Tie ir SAMSUNG, BenQ, Trust u.c. Nevar apgalvot, ka šie izstrādājumi būtu slikti, bet, tos pērkot, pircējs riskē pats.
Tagad apskatīsim fotoaparātu galvenos parametrus:
[b]1. Objektīvs[/b] ir katras kameras alfa un omega, no tā pirmām kārtām atkarīgs galarezultāts. Labam objektīvam jābūt ar stikla lēcām, precīzi montētam, asi zīmējošam, bez attēla kropļojumiem. Lētajos ziepīšos galvenokārt izmanto plastikas lēcas. Daudzas firmas lieto slavenu ražotāju, piem. Carl Zeiss optiku. Ja maciņš atļauj – ieteicams izvēlēties tādu.
[b]2. Megapikseļi[/b] – tas nu ir strīdīgs jautājums. Bildei datora ekrāna lielumā (1280×960) atbilst 1.2 Mpix. Ņemot vērā, ka bieži vajag kadrēt gatavos attēlus, tos digitāli apstrādāt, rezerve ir vitāli nepieciešama. Parasti ar 5 Mpix parastam lietotājam pietiek visos gadījumos. Ja orientējaties uz dator- vai reklāmas dizainu, fotomākslu – ieteicams vairāk.
[b]3. Optiskais zoom[/b] – parasti tas ir 3x un vairumā gadījumu ar to arī pietiek. Ir kameras kurām šis parametrs ir līdz 12x. Tas ir ļoti ērti, bet šai gadījumā mīnuss –
aparāta palielinātie izmēri. Teleobjektīvā gaismai jānoiet stipri lielāks ceļš līdz CCD matricai, tāpēc korpusa biezums būs stipri palielināts. Nekādā gadījumā neiesaku pirkt vislētāko kameru ar fiksētu objektīvu, bildes gan sanāks normālas, bet iespējas būs stipri [i]apgraizītas[/i].
[b]4. Digitālais zoom[/b] – parasti ir 4-6x. Uzskatu to par ne īpaši vajadzīgu funkciju, jo attēla kvalitāte daudzos gadījumos kļūst nepieņemama. Ja vajag pamatīgi pievilkt tuvāk – labāks rezultāts bieži sanāk fotografējot ar maksimālo izšķirtspēju bez JPEG kompresijas un vēlāk vajadzīgo objektu izkadrējot.
[b]5. Objektīva gaismasspēja (Aperture)[/b] – ir svarīgs objektīva kvalitātes rādītājs un raksturo cik daudz gaismas nokļūs uz CCD matricas. To var nosaukt arī par objektīva lietderības koeficientu. Parasti tas ir no f/2 līdz f/8. Zoom – objektīviem norāda min. un max. vērtības, piem. f/2.8-f/5.6.
Jo šai attiecībā cipars ir mazāks, jo labāka ir konkrētā objektīva spēja darboties nepietiekama apgaismojuma apstākļos.
[b]6. Slēdža darbības ātrums.[/b] Labam slēdzim jābūt ar lielu ekspozīcijas laiku intervālu. Lai nofotografētu futbolbumbu lidojumā, vajag vismaz 1/1000 s ātrumu. Ja vēlamies bildēt mēnesnīcas ainavu (no statīva, protams), tad ar vismaz 2-5 s ekspozīciju jarēķinās. Labs slēdzis spēj nodrošināt intervālu 1/2000s- 15 s.
[b]7. ISO[/b] raksturo CCD matricas jutību pret gaismu. Tas ir tāpat kā ar fofofilmiņām – jo lielāks šis skaitlis, jo jutība lielāka. ISO parasti ir regulējams gan automātiski atkarībā no apgaismojuma, gan arī manuāli. Piemēram, ja jāfotografē kustīgs objekts pievakarē, ar standarta ISO vērtību 200 ekspozīcija varētu būt 1/30s un objekts, protams, būs izplūdis. Ar ISO=800 ekspozīcija jau būs 1/125s un bilde varētu sanākt ciešama.
Lai gan jaunākie fotoaparāti nodrošina ISO pat līdz 3200, pie vērtībām 800 un vairāk attēls bieži sanāk tik graudains un trokšņains, ka bez speciālas apstrādes neiztikt.
[b]8. Autofokuss[/b] ir neatņemama digitālās kameras funkcija. Noteikti jābūt laukuma (area, iESP) un punkta (spot) autofokusam.
[b]9. Baltās krāsas balansa manuāla regulēšana[/b] ir visai noderīga lieta, fotografējot, teiksim, kvēlspuldžu gaismā bez zibspuldzes. Kļūdainu krāsu balansu var vēlāk viegli labot arī ar programmatūru.
[b]10. Zibspuldze[/b] – lai gan profesionālie fotogrāfi pamatoti bēg no tās kā velns no krusta, tomēr iztikt bez šīs ierīces ir grūti. Labai zibspuldzei uzliesmojuma jauda automātiski regulējas atkarībā no attāluma līdz objektam, ar to tiek samazināta seju izdegšana. Obligāta prasība būtu priekšzibsnis. Tas novērš acu mirkšķināšanu knipsēšanas momentā. Priekšzibšņu sērija sarkano acu novēršanai arī ir laba lieta.
[b]11. Iebūvētā atmiņa[/b] dažādiem modeļiem ir no 8 līdz 50 MB, parasti ap 20. Tas ir pietiekami aparāta izmēģināšanai darbībā, bet praktiskai fotografēšanai stipri par maz. Ieteicama vismaz 128 MB papildu atmiņas karte.
[b]12. LCD skatumeklētājs[/b] ir viena no dārgākajām aparāta detaļām. Būtiskas ietekmes uz bilžu kvalitāti tam nav, tomēr liels 2.5 displejs stipri atvieglo darbu.
[b]13. Fiksētie režīmi[/b] (ainava, sports, nakts u.c.) arī ir noderīga lieta, jo sevišķi iesācējiem, tie paglābs no rupjām kļūdām.
[b]14. Iebūvētās attēla apstrādes programmas[/b] (kontrasts +/-, dažādi efekti, sarkanās acis, melnbalts utt.) praktiskai lietošanai ir visai neērtas. Relatīvi nelielais LCD displejs arī neļauj labi izvērtēt rezultātu. Secinājums – bez tām var iztikt.
[b]15. DPOF un PictBridge tiešā printēšana[/b] – noder, ja nav pieejams dators, bet ir tikai printeris. Nedomāju, ka praksē kādu tas varētu interesēt.
[b]16. Video[/b] funkcija pat dārgiem fotoaparātiem parasti tālu atpaliek no vislētāko videokameru iespējām. Ja nu video patiešām nepieciešams, tad izvēlamies: 640×480, 30 fps, faila formāts – avi.
[b]17. Barošana[/b] – lielākajai daļai modeļu ir 2 veidu: parastās AA tipa baterijas vai arī komplektācija ar speciālu Li-Ion akumulatoru (un lādētāju). Lietot AA vienreizējos elementus nepavisam nav prāta darbs, gudrāk iegādāties atsevišķi Ni-MH akumulatorus un lādētāju. To galvenais pluss – liela ietilpība. Var uzņemt stipri vairāk kadru kā ar parastām baterijām. Mīnuss – visai pasmagi un nedrīkst arī lādēt kā un kad pagadās.
Kurš vēlas fotoaparātu mobilā telefona lielumā un svarā, tam jāiegādājas modelis ar speciālo Li-Ion akumulatoru. Tāds sver tikai 10-20 g, darbībā ir ļoti stabils, pieļauj lādēšanu jebkurā laikā, bet nav tik ietilpīgs. Tomēr vissliktākajā gadījumā varēs uzņemt ap 100 bildēm, parasti 200-300. Mīnuss – ja nepieciešams nomainīt šādu akumulatoru, tad vairākiem modeļiem varētu būt problēmas ar tā iegādi.
Ja es kaut ko esmu aizmirsis – varat droši jautāt komentāros!