64-bit procesori lēnām, bet nenovēršami sāk pārņemt mūsu datorus, tāpēc mazliet parunāsim par šādu procesoru nepieciešamību un par to, kad tos beidzot varēsim pilnvērtīgi izmantot. Viennozīmīgi, 64-bit procesori ir liels solis uz priekšu, bet vai parastam ikdienas lietotājam, kas izmanto datoru, lai sērfotu pa tīklu un rakstītu dokumentus, tas ir nepieciešams? Vai no šīs tehnoloģijas būs pietiekami liels ieguvums vai arī tas būs kārtējais viltīgais solis, lai no lietotājiem iekasētu naudu par jauniem [i]dzelžiem[/i] un programmatūru?
Sen, sen atpakaļ, pirms astoņdesmitajiem gadiem, datori pārgāja no 8-bit uz 16-bit. Deviņdesmito gadu sākumā parādījās 32-bit. Kopš tā laika 32-bit arhitektūra ir ieņēmusi stabilu vietu mūsu datoros.
Ko tad īsti nozīmē šie maģiskie 8, 16, 32 vai 64 biti un kāpēc tas ir tik svarīgi? Šie skaitļi norāda mazāko informācijas vienību datorā, ko var apstrādāt vai pārraidīt. Šie biti norāda cik liels ir reģistrs. Tātad rupji runājot 64-bit procesori spēs dubultot datu apjomu, ko procesors spēj apstrādāt vienā taktī.
Mūsdienu programmām, tādām kā video apstrāde, spēles, datubāzes un sarežģītas 3D simulācijas vairs nepietiek ar 32-bit procesoriem, lai nodrošinātu šo programmu prasības.
Klausoties daudzajās runās par 64-bit procesoriem varētu likties, ka, tas nozīmē dubultu ātrumu jūsu datoram. Tā nav. Šeit runa galvenokārt iet par atmiņu, nevis ātrumu.
32-bit procesors var izmantot līdz 4 GB operatīvās atmiņas, kas tiek sadalīta divās daļās – 2 GB programmām un 2 GB operētājsistēmai. 64-bit procesori ļaus adresēt līdz pat 16 terabaitiem lielu atmiņas daudzumu. Tieši šī iemesla dēļ daudzas lielas kompānijas ir pārgājušas uz 64-bit procesoriem. Tas ļauj ielādēt atmiņā lielas datubāzes un pēc tam strādāt ar tām, jo meklēšana un datu apmaiņa, izmantojot atmiņu, ir daudz ātrāka.
Vērojot lielo interesi, kas saistīta ar jauniem sasniegumiem 64-bit pasaulē, nepieredzējis lietotājs var padomāt, ka tas ir liels jaunums. Patiesībā tā gluži nav. 64-bit arhitektūra ir jau 10 gadus veca un tika rezervēta lielām kompānijām, bet pirmais masveidīgi pieejamais 64-bit procesors parādījās tikai pirms diviem gadiem.
[img=/images/upload/athlon64.jpg]Athlon64[/img]
2003. gada septembrī veikalu plauktos parādījās pirmais Athlon64, diemžēl, lai saņemtu visus 64-bitu procesoru piedāvātos labumus ir nepieciešamas dažas ļoti nozīmīgas lietas – 64-bitu operētājsistēma, 64-bitu programmas un draiveri. 64-bit procesors mums beidzot ir pieejams, bet diemžēl [i]mainstream[/i] operētājsistēma nav. Uzgavilē visi Linux lietotāji, jo par viņiem ir padomājuši. Diemžēl Microsoft joprojām tikai izstrādā savu Windows XP Professional x64 Edition. Šo operējsistēmas versiju vairākkārt nācās atlikt sakarā ar dažādām svarīgākām lietām, piemēram, Windows XP SP2.
[img=/images/upload/win_x64.jpg]Windows XP Professional x64 Edition[/img]
Intel pozīcija šajā jautājumā bija ļoti skaidra – kamēr nav pieejama 64-bitu operētājsistēma, mums nav vajadzīgs procesors. Visu vainu varam uzvelt Microsoft, jo Intel ir paziņojuši, ka jebkurā brīdī ir spējīgi izlaist 64-bitu procesoru.
Visa šī kavēšanās ar operētājsistēmu izskatās pēc Microsoft un Intel norunas. Lai arī 64-bitu programmu un operētājsistēmas trūkuma dēļ Athlon64 izskatījās pēc lielas neveiksmes, tas pierādīja, ka ir spējīgs darboties arī 32-bitu vidē ātrāk nekā procesori, kas radīti, lai darbotos tikai 32-bitu vidē. Intel sola izlaist jaunas paaudzes 64-bitu Pentium 4 šī gada vidū un Microsoft sola izlaist savas operētājsistēmas 64-bitu versiju aprīlī.
Beidzot izskatās, ka lietas sāk nokārtoties un šogad būs lielais pārmaiņu laiks. Mums būs 64-bitu procesori no AMD un Intel, būs 64-bitu operētājsistēma un drīz arī parādīsies 64-bitu programmas. Diemžēl, ja kāds uzskata, ka tādēļ viņa web pārlūks vai Word dokumenti strādās ātrāk, tad viņus sagaida vilšanās. Bet labās ziņas ir, ka ieguvumu varēs manīt izmantojot video kodēšanas programmas, spēlējot spēles un citas programmas, kurām ir nepieciešams daudz atmiņas.