Datoru cieto disku klonēšana (1:1 kopijas veidošana) ir aktuāla ne tikai datorklasēs, birojos ar daudz identiskiem datoriem, kuriem ir identiska aparatūra, bet arī mājas apstākļos – lai atvieglotu datora pārinstalācijas procesu, ja tāds nepieciešams (piemēram uzinstalējot minimālo nepieciešamās programmatūras daudzumu un izveidojot kopiju) vai arī, ja zvaigznes nav bijušas labvēlīgas un sabojājies cietais disks, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu sistēmu. Šeit aprakstītā sistēma nav paredzēta datu regulāru rezerves kopiju veidošanai, tomēr neliedz arī šādu pielietojumu.
Kas šajā procesā nepieciešams? Principā galvenais ir Linux Live CD (Kā piemēru izmantošu [url=http://gparted.sourceforge.net/]GParted LiveCD[/url], kuru esmu nedaudz papildinājis ar nepieciešamajiem rīkiem).
GParted lietošanas instrukcija pieejama [url=http://linux.edu.lv/index.php?name=Content&pid=22]Linux.edu.lv[/url]
Startējam GParted LiveCD (liekam diskdzinī un pārstartējam datoru).
Izvēlnēs (valoda, tastatūras izkārtojums, izšķirtspēja, krāsu piesātinātība) var izvēlēties noklusētos uzstādījumus.
Linux vidē katrai fiziskai iekārtai atbilst fails. Šie faili atrodas /dev direktorijā. Cietie diski (ATA) tiek apzīmēti šādi: /dev/hda, /dev/hdb, /dev/hdc, /dev/hdd, utt., SATA diski tiek apzīmēti šādi: /dev/sda, /dev/sdb, utt. Secība ir šāda: hda – PrimaryMaster, hdb, PrimarySlave, utt.
Partīcijas tiek apzīmētas ar papildus ciparu pie diska apzīmējuma, t.i. pirmā diska pirmā partīcija būs /dev/hda1.
Piemēram, 160Gb SATA cietais disks (/dev/sda), kuram ir 3 partīcijas izskatīsies šādi:
[img]/images/upload/gparted_small.gif[/img]
Diskam ir 3 partīcijas (/dev/sda1, /dev/sda2 un /dev/sda3). sda1 ir sistēmas partīcija ar boot karodziņu, sda2 ir swap partīcija (Linux vidē swap jeb apmaiņas vietai atvēlēta atsevišķa partīcija), sda3 ir vēl viena partīcija.
Klonēsim sistēmas partīciju, t.i., /dev/sda1.
Tā kā klonēšanas rezultāts būs fails jāizvēlas vieta, kur to glabāsim. Rēķinoties ar to, ka Linux vidē ir ierobežotas (tikai lasīšanas) iespējas darbam ar NTFS failsistēmu (nu jau situācija ir visai cerīga, bet drošības pēc šoreiz liksim NTFS mierā), jāizvēlas kāda partīcija, kurai ir FAT vai EXT2/3 (Linux noklusētās) failu sistēmas. Ar rīku GParted var noteikt kāda katrai partīcijai ir failsistēma. /dev/sda1 un /dev/sda3 ir Linux EXT3 un /dev/sda2 ir Linux-Swap. Tātad šajā situācijā /dev/sda3 ir piemērota, pie tam, tajā ir daudz brīvās vietas (113GiB).
MS Windows vidē, lai noskaidrotu kāda partīcijai ir failsistēma jāatver Start -> Settings -> Control Panel -> Administrative Tools -> Computer Management un jāizvēlas Disk Management.
Tātad: klonēsim partīciju /dev/sda1 un iegūto failu glabāsim partīcijā /dev/sda3
Taisām ciet GParted (GParted -> Quit)
Uz tukšā ekrāna spiežam labo peles taustiņu un izvēlamies aterm.
Sāksim ar to, ka piemontēsim (t.i., padarīsim pieejamu rakstīšanai) partīciju /dev/sda3, kurā vēlamies glabāt kopiju.
Rakstām:
[q]source piemontet /dev/sda3[/q]
Esam piemontējuši /dev/sda3 un atrodamies direktorijā, kurā tā ir piemontēta.
Visi sagatavošanās darbi ir paveikti, varam klonēt:
[q]zsplit -N clone_image -d /dev/sda1 –best[/q]
-N faila nosaukums, kurā glabāsim kopiju
-d partīcija, kuru klonējam
–best – šis parametrs norāda kompresijas pakāpi (–best ir labākā), iespējama arī opcija –fast, kur kompresija tiek veikta minimāli, ja šis parametrs netiek uzstādīts, tad tiek pielietota noklusētā kompresijas pakāpe, šī parametra vietā var rakstīt -#, kur # ir skaitlis no 0 līdz 9. 0 – nekāda kompresija netiek veikta, 1 – tas pats, kas –fast, 9 – tas pats, kas –best, noklusētā pakāpe ir 6.
Papildus noderīgs ir -s parametrs, ar kuru var norādīt cik lielos sējumos veidot kopiju, t.i., ja vēlamies izveidoto kopiju rakstīt CD/DVD vai arī tā tiek rakstīta FAT partīcijā, kuras maksimālais faila izmērs ir 4GiB. Šis parametrs lietojams šādi: -s 700M vai -s 4.0G, utt.
Kā jau tipiskā Linux garā ieturēta programma, zsplit nekādu papildus informāciju par savu darbu nesniegs (ja, protams neradīsies kāda kļūda). Šis process var aizņemt arī pāris stundas, tieši atkarīgs no partīcijas izmēra un datora jaudas. Testētajā sistēmā ar 20GiB partīciju, 3GiB aizpildījumu, AMD Athlon64 3200+, 512RAM šis process aizņēma nedaudz vairāk par 30min (salīdzinājumam: 1.4GHz Celeron, 128RAM ar aptuveni tādu pašu partīcijas aizpildījumu aizņēma 2h)
Iegūtais fails clone_image_0.spl.zp (ja norādījāt arī parametru -s, tad var būt arī vairāki faili, clone_image_0_spl.zp, clone_image_1.spl.zp, utt), tā izmērs 2.5GiB.
Taisām ciet aterm un pārstartējam datoru (labā peles poga uz ekrāna un spiežam reboot), ņemam laukā disku un dzīvojam cepuri kuldami.
Kad radusies vajadzība atjaunot stāvokli kāds bija, kad izveidojām partīcijas kopiju, ņemam GParted LiveCD, liekam iekšā diskdzinī un startējam datoru.
Veram ciet GParted, atveram aterm un rakstām:
[q]source piemontet /dev/sda3[/q][i](tajā glabājas izveidotā kopija)[/i]
[q]unzsplit -D /dev/sda1 -d clone_image_0.spl.zp[/q]
Šis process aizņēma nedaudz vairāk par 20min uz iepriekšminēta datora.
Šajā piemērā tika klonēta linux EXT3 failu sistēma. Šī testa ietvaros tika arī veiksmīgi klonēta un pēc tam atjaunota NTFS failu sistēma, tika pārbaudīts arī variants, kad mērķa particījas failu sistēma ir FAT32 (tika izmantots papildus parametrs -s pie kopijas veidošanas), tādējādi šis ir legāls bezmaksas risinājums, kā klonēt ne tikai Linux, bet MS Windows vidē strādājošus datorus. Pie tam šis risinājums ir balstīts uz atvērtā pirmkoda programmatūru, tas nozīmē, ka ikviens interesents iepriekš aprakstīto programmatūru var pielāgot savām vajadzībām.
Saites:
[url=ftp://ftp.linux.edu.lv/pub/GParted/GParted_LiveCD_wZsplit/gparted-livecd-0.2.2-5_wZsplit.iso]GParted LiveCD AR Zsplit/Unzsplit programmatūru[/url]
[url=http://gparted.sourceforge.net/]GParted projekts[/url]
[url=http://linux.edu.lv/index.php?name=Content&pid=22]GParted lietošanas instrukcija[/url]
[url=http://www.device-image.de/]Device Image projekts[/url]