Mūsu dzīvē ienāk arvien jaunas tehnoloģijas, kas mums sniedz arvien labākus risinājumus. Mēs lietojam arvien ātrākus tīkla pieslēgumus un arvien ietilpīgākus datu nesējus utt. Bet ne visi cilvēki ir cieši saistīti ar IT, bet tomēr mēs dzīvojam tehnoloģiskā pasaulē. Piemēram, cik daudz cilvēku skatās TV pārraides? Domāju reti kurš neskatās TV, vai ne? Kā tad ir ar tehnoloģisko attīstību šajā nozarē? Secinājumi nav nekādi saulainie. TV ir palicis gandrīz nemainīgs kopš pašiem tā sākumiem. Mēs sākām ar melnbaltu attēlu (1930-tie), tad ieviesām krāsu attēlu (1950-tie). Kas tālāk? Jā, tika ieviesta signāla pārraide ciparu veidā. Tas manāmi uzlaboja attēlu, bet tai pat laikā radīja citus trūkumus, piemēram, izmantojot pārāk šauru kanālu (jo pārējo spektru aizņem parastais TV), ir redzami attēla makrobloki (kvadrātiņi). Vai nav pienācis laiks kam labākam? Lūdzu iepazīstieties HDTV jeb High-definition television! Šī ir jau tik ļoti novecojušās tagadējās televīzijas nākotne. HDTV sniegs gan attēla gan skaņas uzlabojumus. Bet nu atbildes uz dažiem biežāk uzdotajiem jautājumiem.
[b]Kad HDTV tika izstrādāts?[/b]
Pirmais darbs pie analogā HDTV tika sākts Japānā 1960-to gadu beigās, bet darbs turpinājās arī 1970-tajos un 1980-tajos gados. 1987 ASV raidkompānijas lūdza Federālo Sakaru Komisiju (Federal Communications Commission (FCC)) rezervēt spektru HDTV raidīšanai. FCC izveidoja konsultatīvo padomi, lai izvēlētos standartu, tika apskatīti daudzi analogie varianti. 1991. gadā četras konkurējošas grupas piedāvāja revolucionārus ciparu risinājumus HDTV, kas tika pamatīgi pārbaudīti. 1993. gadā FCC ieteica konkurentiem apvienoties un izstrādāt “labāko no labākajiem” ciparu risinājumiem. 1995. gada beigās Federālajai Sakaru Komitejai tika piedāvāts ATSC (Advanced Television Systems Committee) standarts, un jaunais ciparu televīzijas standarts tika apstiprināts 1996. gada 24, decembrī. Pirmie HDTV uztvērēji parādījās 1998. gadā un kopš tā laika pārraidēs tiek arvien vairāk izmantots HDTV.
[b]Vai vajadzīgs jauns televizors lai skatītos HDTV?[/b]
HDTV vislabāk skatīties HDTV standartam atbilstošā televizorā, [img]/images/upload/hdtv-plasma.jpg[/img]
bet varat izmantot arī atsevišķu HDTV uztvērēju,
[img]/images/upload/hdtv-satellite-receiver.jpg[/img]
kuram ir ciparu-analogais (digital-to-analog) pārveidotājs, kas pieslēdzams parastam televizoram, bet šādā veidā Jūs nevarēsiet izbaudīt visus HDTV labumus. Diemžēl nepietiek tikai ar jaunu televizoru, lai HDTV būtu iespējams izmantot. Raidkompānijām (piemēram Latvijas Televīzijai 🙂 ) ir nepieciešamas arī jaunas HDTV video kameras un cita video aparatūra (efektu procesori, kodeki …), kas, protams, maksā ĻOTI dārgi. Tieši aparatūras nesavietojamība visvairāk bremzē HDTV ieviešanu.
[b]Kāda ir atšķirība starp DTV un HDTV?[/b]
DTV (Digital Television) ir kopa, kas sastāv no 18 dažādiem standartiem televīzijas signālu pārraidīšnai. Visi DTV standarta signāli ir ciparu formātā. HDTV ir viens no šiem standartiem.
[b]Kādas ir HDTV priekšrocības?[/b]
Ir vairāks priekšrocības:
1.Ciparu signāls, kas ir skaidrs un bez trokšņiem.
2.Platekrāna attēls. Parastā televīzija izmanto 4:3 malu attiecību, t.i., ekrāns ir 4 vienības plats un 3 vienības augsts, bet kinofilmas parasti ir daudz platākas, tādā veidā labāk izmantojot cilvēka redzes lauku. HDTV izmanto platāku malu attiecību (16:9), kas labāk atbilst kinofilmām un tāpēc ir baudāmāks.
3.Daudz asāks attēls kā parastajai (analogajai) televīzijai. Augstākās izšķirtspējas HDTV formāts sniedz aptuveni 2 miljonus pikseļu, bet parastā televīzija aptuveni 0,5 miljonus.
4.Ciparu skaņa, kas skan labāk par standarta analogo TV skaņu. HDTV programmas izmanto Dolby Digital skaņas formātu, kas tiek izmantots arī DVD un kino filmās. Šis formāts nodrošina no 2 līdz 6(5.1) skaņas kanāliem, kas ļauj mājas apstākļos baudīt dzudzkanālu kino skaņu. Pārraidei var būt arī vairāki skaņas celiņi, piemēram, vairākas valodas.
5. Piedāvā vairāk video režīmus, piemēram, ir ideāli piemērots kinofilmām.
6. Labāk piemērots izmantošanai uz PC, jo ir ciparu formātā un piedāvā augstāku izšķirtspēju.
[b]Kādi ir tehniskie parametri?[/b]
HDTV piedāvā vairākus variantus attēla izšķirtspējai un kadru frekvencei.
[u]Izšķirtspēja[/u]: 1920 pikseļi × 1080 līnijas jeb 1280 pikseļi × 720 līnijas
[img]/images/upload/Res_Comp.png[/img]
Attēlā ir parādīts aptuvens izšķirtspēju salīdzinājums, jo PAL un NTSC standartos pikseļa malu attiecība var nebūt 1:1, kas maina attēla laukumu.
[u]Kadru frekvence[/u]: 24 (kinofilma), 25 (PAL) un 30 (NTSC)
[u]Ispējamie rēžīmi[/u]:
720i50, 720i60;
720p24, 720p25, 720p30, 720p50, 720p60
1080p24, 1080p25, 1080p30;
1080i50, 1080i60
i tiek izmantota lauku savīšana (interlacing), t.i., kadrs tiek sadalīts laukos (pāra nepāra līnijās) un pārraidīts pa daļām. Skaitlis aiz i burta nozīmē lauku (puskadru) skaitu sekundē.
p savīšana netiek izmantota, tiek pārraidīti pilni kadri (progressive scan). Skaitlis aiz p burta nozīmē kadru skaitu sekundē.
Kā redzams, HDTV ir ideāli piemērots kinofilmu skatīšanai, jo nav jāveic kadru frekvences konvertēšana, kas rada papildus kropļojumus. Kinofilmu skatoties TV, PAL gadījumā filma tiek spēlēta par ~4% ātrāk kā kinoteātrī (24 fps to 25fps), bet NTSC gadījumā – kustības nav tik pludenas, jo tiek atkārtoti puskadri (Telecine 24fps to 30fps). HDTV nav šādu problēmu, jo ir paredzēts 24 kadru sekundē režīms, tātad nav jāveic konvertēšana.
Video signāla kodēšanai tiek izmantots MPEG-2, bet audio kodēšanai – Dolby Digital kam iespējama dažāda skaņas kanālu konfigurācija. Tas viss tiek ietilpināts 19.3Mbps datu plūsmā. Pastāv vēl citas nianses, kas atšķiras starp ASV, Eiropu, Japānu…
Nu ko, ceru, ka vismaz kaut kāda skaidrība par to kas ir HDTV, Jums radās. Personīgi es ļoti gaidu to dienu, kad varēšu izbaudīt HDTV kvalitāti, bet situācija Latvijā, vismaz pagaidām, nav diez ko spoža. Ja neskaita Baltcom Ciparu Televīziju, kas, manuprāt, arī ir diezgan švaka, tad dzīvojam pārsvarā ar to pašu veco analogo televīziju, kurai ir mono skaņa un daudz traucējumu… Bet, piemēram, ASV situācija ir daudz saulaināka. Eh, laikam jau labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu! 🙂