Iedomājieties sekojošu situāciju: ir mājsēdes vidus, Zoom sapulču starplaikos jūs ritiniet savu sociālo mediju ziņu plūsmu. Ekrānā viens pēc otra parādās tādi virsraksti kā “Nāves gadījumu skaits turpina pieaugt”, “Covid-19 var izraisīt ilgtermiņa ietekmi uz veselību” un “Veselības aprūpes sistēmas ir pārslogotas”. Jūsu garastāvoklis paliek arvien sliktāks, bet jūs nevarat pārtraukt ritināšanu.
Ja šis scenārijs jums šķiet pazīstams, jūs neesat vienīgais. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem vienkārši ir tendence neskaidros laikos meklēt informāciju – tas ir dabisks mehānisms, kā tikt galā ar notiekošo.
Bet vai neatlaidīga informācijas meklēšana sociālajos medijos pandēmijas laikā vai jebkurā citā laikā ir noderīga?
Pētījumi par ziņu ietekmi uz garastāvokli kopumā liecina, ka negatīvo Covid ziņu iedarbība, visdrīzāk, kaitēs mūsu emocionālajai labklājībai. Un to apstiprina arī agrāk veiktie pētījumi par Covid ziņu patēriņa ietekmi uz mentālo veselību.
Piemēram, kādā 2020. gada martā veiktajā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 6000 amerikāņu, atklājās, ka jo vairāk laika cilvēki dienā pavadīja, apskatot Covid ziņas, jo nelaimīgāki viņi jutās.
Taču atklāts paliek jautājums par to, vai tieši negatīvo ziņu skatīšana padara cilvēkus nelaimīgus, vai arī nelaimīgi cilvēki, visticamāk, labprātīgi skatīs šīs ziņas? Cik daudz laika pavadīt šādu ziņu ielenkumā ir pieņemami? Un kas notiktu, ja mēs tā vietā vērotu tikai laipnības un pozitīvisma pilnas ziņas – piemēram, lasot par cilvēces pozitīvo atbildes reakciju uz globālo krīzi?
Lai to noskaidrotu, Sciencealert veica pētījumu, kurā simtiem cilvēku divas līdz četras minūtes tika rādīts reālās pasaules saturs Twitter vai YouTube platformās. Twitter plūsmās un YouTube videoklipos bija vai nu vispārīgas ziņas par Covid, vai ziņas par laipnības un rūpju izrādīšanu cilvēkiem Covid laikā. Pēc tam dalībnieki aizpildīja anketu, kurā tika vērtēts viņu noskaņojums, un tas tika salīdzināts ar dalībniekiem, kuri neiesaistījās nekāda satura vērošanā.
Cilvēki, kuriem tika parādītas vispārējas ar Covid saistītas ziņas, bija nomāktāki nekā cilvēki, kuriem nekas netika rādīts. Tikmēr cilvēkiem, kuriem tika parādīti uz pozitīvas nots balstīti Covid ziņu sižeti, nebija vērojams tāds pats garastāvokļa kritums, taču nebija novērojams arī pacilātāks garastāvoklis.
Šie atklājumi liecina, ka divu līdz četru minūšu ritināšana cauri nomācošiem ziņu virsrakstiem par Covid-19 var negatīvi ietekmēt mūsu garastāvokli.
Cilvēki, kuri lasīja pozitīvās Covid-19 ziņas, nepiedzīvoja garastāvokļa uzlabošanos, un tas varētu būt saistīts ar to, ka šīs ziņas vienkārši bija saistītas ar pašu pandēmiju. Citos pētījumos ir pierādīts, ka vienkāršu pozitīvu ziņu lasīšana ir saistīta ar garastāvokļa uzlabošanos.
Kā padarīt savu sociālo mediju plūsmu pozitīvāku?
Ne jau visu sociālo mediju izmantošana padara cilvēkus skumīgus. Visdrīzāk pie vainas būs tieši negatīva satura par Covid lasīšana Twitter vietnē vai YouTube video skatīšanās, kuros attēlotas satraucošas ziņas par šo tēmu.
Tātad, ko mēs varam darīt, lai rūpētos par sevi un padarītu savu laiku sociālajos medijos patīkamāku?
Viena no iespējām ir pilnībā izdzēst savus sociālo mediju kontus. Skaitļi rāda, ka gandrīz puse Facebook lietotāju Lielbritānijā un ASV 2020. gadā apsvēra iespēju pamest šo platformu.
Bet cik reāli ir norobežoties no platformām, kas savieno gandrīz pusi pasaules iedzīvotāju, it īpaši, ja šīs platformas piedāvā sociālo mijiedarbību laikā, kad satikšanās klātienē var būt riskanta vai neiespējama?
Ņemot vērā, ka savu sociālo platformu kontu izdzēšana var nebūt praktisks risinājums, šeit ir daži citi veidi, kā padarīt savu pieredzi sociālajos medijos pozitīvāku:
- Pievērsiet uzmanību tam, ko patērējat sociālajos medijos. Ja atrodieties tur, lai sazinātos ar citiem cilvēkiem, koncentrējieties uz kopīgotajām personīgajām ziņām un fotoattēliem, nevis jaunākajiem virsrakstiem.
- Meklējiet saturu, kas sagādā jums prieku. Tie var būt jauku kaķēnu attēli, skaistas ainavas, ēdiena pagatavošanas video vai kaut kas cits. Jūs pat varat sekot specifiskiem sociālo mediju kontiem, kas publisko tikai priecīgas un pozitīvas ziņas.
- Izmantojiet sociālos medijus, lai veicinātu pozitivitāti un laipnību. Dalīšanās ar labām lietām, kas notiek jūsu dzīvē, var uzlabot jūsu garastāvokli, un jūsu pozitīvais noskaņojums var “pielipt” arī citiem. Jūs varat arī izteikt komplimentus citiem sociālajos medijos. Cilvēki to novērtēs vairāk nekā jūs domājat.
Protams, mēs neiesakām izvairīties no visām ziņām un negatīvā satura. Mums jāzina, kas notiek pasaulē. Tomēr nevajadzētu aizmirst arī par savu garīgo veselību.
Tā kā pandēmija turpina mainīt mūsu dzīvi un to, ko redzam sociālajos medijos, svarīgi ir apzināties negatīvo ziņu ietekmi un mūsu emocijām, un atcerēties, ka, ja vēlamies, varam padarīt savu sociālo mediju plūsmu mazāk depresīvu.