Paralēli bruņotajiem uzbrukumiem, kas tiek vērsti pret Ukrainu, norisinās arī cits – informācijas karš. Viena valsts izplata melus un propagandu, bet otra cenšas to atvairīt, pasniedzot notikumu otru pusi. Kā mums katram uzvesties informatīvā kara laikā?
Šobrīd publiskajā telpā notiekošais fenomens ir informatīvais karš, kura mērķis ir pārliecināt cilvēkus par vienu patiesību, “aizmiglot” realitāti un sagrozīt faktus, izplatot propagandu. Šāda kara lielākā problēma ir tā, ka cilvēki notic tam, ko dzird un redz un turpina izplatīt melus.
Kas ir informācijas karš un kā tas notiek?
Informācijas karš nav tikai viena viltota informācija, jo informācijas plūsma un līdzekļu apjoms ir daudz lielāks. Piemēram, melus var ievietot neuzticamā lapā, sociālā tīkla kontā vai blogā un kopīgot, nosūtot saites. Šāda kara kontekstā pa visiem informācijas kanāliem tiek publicēta viena un tā pati informācija. Tā kā informatīvā kara vēstījumus nereti publicē arī oficiāli avoti, ir jāpieliek lielākas pūles, lai apzinātu, kas ir patiesība un kas nē.
Sākoties informatīvajam karam, parasti tiek iesaistīti visi mediji, sociālie tīkli un citi avoti. Uzbrukuma laikā tiek publicēta dažāda informācija, tā tiek aktīvi padota tālāk, tādējādi izplatot melus. Aizsardzībai, savukārt, tiek mēģināts bloķēt meļu avotus, pasniegt citu notikumu versiju un visos iespējamos veidos samazināt propagandas apjomu.
Propaganda visvairāk ir izplatīta valstīs, kurās ir ierobežota vārda brīvība, jo tādā veidā ir daudz vieglāk ietekmēt cilvēkus.
Piemēram, kad mēs skatāmies ziņas, mēs ticam tam, ko redzam, jo tieši šim avotam ir jāpublicē jaunākā un faktiskākā informācija. Taču, ja šos medijus kontrolē valsts, faktus var sagrozīt, lai ietekmētu cilvēkus un parādītu tikai to, kas nāk par labu varas iestādēm.
Kā uzvesties informatīvā kara laikā?
Mūsdienās, kad ikvienam ir pieejams internets un televīzija, šāda veida karā gribot negribot nākas iesaistīties visiem. Protams, daži ir novērotāji, bet citi aktīvi iesaistās informatīvajā karā. Bet, kā jau visur, nav vienas puses, tāpēc vieni atbalsta dezinformācijas pusi, tic un izplata to, bet citi cenšas šo informāciju noliegt, bloķēt, atspējot nepatiesos faktus un visādi citādi cenšas sniegt korektu informāciju.
Tāpēc ļoti svarīgi ir neiesaistīties informācijas karā, nezinot patiesos faktus. Nekādā gadījumā nevajag dalīties ar neskaidriem un neuzticamiem avotiem, kuru izplatība var ietekmēt cilvēkus.
Informācijas kara laikā svarīgākais ir pārbaudīt, pārbaudīt un vēlreiz pārbaudīt informācijas avotus. Nevar paļauties uz vienu avotu, it īpaši, ja tam ir neskaidra, nepārbaudīta, apšaubāma reputācija. Tikai pārbaudot informāciju un objektīvi to izvērtējot, jūs izvairīsieties no melu izplatīšanas.
Būtiskie pasākumi, kas jāveic ikvienam, lai nekļūtu par informācijas kara upuri:
- Pievērs uzmanību avotam un paļaujies uz vairāk nekā vienu avotu.
- Pārliecinies, vai satura autori ir uzticami.
- Centies neļauties provokācijām, skaties uz visu objektīvi. Ja iespējams, apskati vairāku valstu tīmekļa vietnes, un lasi citu valstu publikācijas par to pašu tēmu.
- Kritiski izvērtē sniegto informāciju neatkarīgi no informācijas avota.
- Kopīgo un publisko informāciju tikai tad, ja esi pārliecināts, ka tā ir patiesa.
- Ja tiek novērota dezinformācija, par to jāinformē atbildīgie valsts dienesti.
- Ja dezinformācija tiek publicēta sociālajos tīklos, par sniegto kaitīgo saturu un tās publicētāju ir jāinformē lietotnes atbalsta lapā.
Kā ziņot par agresijas atbalstīšanu: (Avots: Sargs.lv)
Svarīgi, sniedzot ziņas par iespējamu krimināllikuma pārkāpumu un draudiem nacionālajai drošībai, fiksēt:
- Komentāra/fotogrāfijas ekrānšāviņu
- Saiti uz konkrēto komentāru/fotogrāfiju
- Saiti uz komentāra/fotogrāfijas autoru
- Citu papildinošu informāciju
Kur ziņot par agresijas atbalstīšanu:
Valsts policijai: vpdd@vp.gov.lv; pasts@vp.gov.lv; +371 67014002 vai 110; Twitter
Valsts drošības dienesta diennakts kontakttālrunis 67208964; info@vdd.gov.lv; Twitter