Cik daudz elektrības patērē ierīces gaidīšanas režīmā?

Pieņemu, ka ikviens kaut reizi ir aizdomājies par to, cik daudz elektrības tad īsti patērē dažādas elektroierīces. Kā ir ar tām, kuras nedarbināt, taču neesat pavisam izslēguši, ļaujot tām darboties “standby” jeb gaidīšanas režīmā?

Vai arī – cik daudz elektrības patērē telefona lādēšana? Izrādās – visi šie neredzamie tērētāji patērē visai daudz.

Ēd snaudas režīmā

Par to iespējams pārliecināties, izmantojot kādu no t.s. jaudas mērītājiem, kurus var nopirkt teju jebkurā lielākā veikalā. Jaudas mērītājā, kas iesprausts kontaktligzdā, attiecīgi jāiesprauž elektroierīces vads, jāveic pāris darbības, un jaudas mērītājs sāk uzkrāt dažādus datus par elektroierīces patērēto elektrību.

Izrādās, ka īpaši izceļas trīs elektroierīces – audio sistēmas, TV dekoderi, modemi un rūteri, kā arī stacionārie datori. Šie elektrības patērētāji klusuma režīmā ir īpaši naski elektrības tērētāji un veido lielāko daļu no kopējā mēneša patēriņa, ko sasniedz visas ierīces. Tas ir aptuveni 13,185 kWh mēnesī.

Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītāja Rūta Liepniece stāsta, ka mājokļa kopējais elektroierīču patēriņš gaidīšanas režīmā ir atkarīgs no elektroierīču aprīkojuma, to modeļa un attiecīgi gaidīšanas režīma jaudas, kā arī ierīču lietošanas vai nelietošanas ilguma.

Eiropas Komisija ir noteikusi, ka kopš 2013. gada elektroierīces, kas nav pievienotas pie interneta tīkla, gaidīšanas režīmā (“standby”) vai izslēgtā stāvoklī nedrīkst patērēt vairāk par 0,5 W stundā. Tāpat EK noteikusi, ka kopš 2017. gada elektroierīces, kas ir pievienotas pie interneta tīkla, gaidīšanas režīmā vai izslēgtā stāvoklī nedrīkst patērēt vairāk par 3–12 W stundā. Pie šīm ierīcēm var pieskaitīt mūsdienīgus televizorus, dekoderus, printerus, spēļu konsoles, modemus. Līdz 2017. gadam nebija noteiktas šādas prasības, un pie tīkla pievienotās elektroierīces, piemēram, plazmas TV, varēja patērēt pat 20–80 W stundā.

Turklāt gaidīšanas režīma patēriņš nav sastopams tikai elektronikai (datoriem, rūteriem u. tml.), bet arī sadzīves elektroierīcēm, kurām nepārtraukti deg mazā sarkanā lampiņa vai LED ekrāns, kas rāda, piemēram, pulksteņa laiku. Pie šādām ierīcēm var pieskaitīt, piemēram, mikroviļņu krāsni, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju u.c.

Interesanti, ka Eiropas Komisijas noteikumi paredz arī to, ka, ja televizora gaidīšanas režīma patēriņš nepārsniedz 0,01 W stundā, tad televizora energoefektivitātes marķējumā ražotājs var iekļaut piktogrammu ar ķeksīti, kas palīdz patērētājiem iegādes brīdī izvēlēties efektīvāko televizoru.

Jāatvieno no tīkla

Ko darīt, lai pēc iespējas vairāk samazinātu šo neredzamo tērētāju ietekmi uz kopējo mēnesī patērēto elektrības daudzumu? R. Liepniece iesaka ierīces atvienot no elektrotīkla, ja tās tiek lietotas reti vai nelietotas vispār.

Savukārt otrs ieteikums, kas atvieglina visu elektroierīču pilnīgu izslēgšanu, ir pagarinātāja ar slēdzi izmantošana. Tajā saspraužot visus mazos tērētājus, ar pagarinātāja slēdža izslēgšanu var ātri un ērti panākt visu iekārtu atvienošanu no elektrotīkla.

Avots šeit.

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Datuve.lv – IT un Tehnoloģiju ziņas || Copyright © 2004-2020 || Kontaktinformācija: info@datuve.lv  || Contact Us