Vairums cilvēku kaut reizi dzīvē vēlas atgriezties atpakaļ laikā un izmainīt pagātni. Piemēram, lai izmainītu, ko esi kādam pasacījis. Dažam labam varētu būt sapnis izlabot vakardienas loterijas rezultātu un kļūt par uzvarētāju?
Saprāts mums norāda, ka ietekmēt pagātni nav iespējams, jo kas izdarīts, tas izdarīts. Pat ja tas būtu iespējams, padomāsim par sekām, ko tas radītu. Kamēr tu nemākulīgi noņemies ar pagātnes notikumu mainīšanu, tu nezinot izmaini apstākļu sakritību, kuros tikās tavi vecāki un tas novērš notikumu virkni, kuri risinājās, lai tu pats piedzimtu.
Tādas varētu būt sekas idejai, ka tagadne var ietekmēt pagātni un nākotne varēs ietekmēt tagadni. Tomēr likumsakarību atjaunošana ir iespējama, ja zinām dabas likumus. Jau gadu gadiem par to diskutē filozofi un kvantu fiziķi. Diemžēl trūkst pierādījumu šim apgalvojumam. Durvis paliek plaši atvērtas dažādiem pieņēmumiem un dod brīvu vaļu zinātnieku iztēlei.
Sekmīgs vai nesekmīgs mēģinājums izmainīt pagātni varētu notikt pavisam drīz – pētnieki sūtīšot signālu pagātnē. Pats interesantākais, lai to izdarītu nav nepieciešams izmantot melnos caurumus ar ekstremāli lielu gravitācijas lauku, citas dimensijas vai pielietot laika ceļojuma eksotiskos principus. Tas viss ir izdarāms ar mūsdienu optikas laboratorijās izmantojot līdz šim zināmos kvantu mehānikas darbības principus. Ja likumsakarības atjaunošanas princips apstiprināsies (un tā aizvien ir tikai varbūtība), tad tas sagraus mūsu priekšstatu par cēloņu, seku likumu un par visuma uzbūvi.
Vairākus gadsimtus cilvēces uzskatu pamats bija Ņūtona kustības likumu, kas ir process, kurš sākas pagātnē un turpinās nākotnē. Situācija izmainījās, kad 20. gadsimtā Alberts Einšteins izstrādāja savu relativitātes teoriju, pēc kuras pagātne, tagadne un nākotne eksistē vienlaicīgi monolītā visumā.
Ja mūsu skatījumā visums ir vienots, tad nākotne un pagātne vairs nav nekas atšķirīgs, tādejādi mums var būt cēloņi no nākotnes, jo ir cēloņi no pagātnes, tā apgalvo Deivids Millers, kurš darbojas Laika Centrā, Sidnejas universitātē Austrālijā.
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, līdz ar kvantu mehānikas parādīšanos, gaismas kvantu relatīvā atrašanās laikā un saistība ar notikumiem ir kļuvusi vēl mazāk pierādāma. Vīnes Universitātes fiziķis Kaslavs Brukners apgalvo: Kvantu mehānikai nav nozīmīgs reālā laika secīgums. Četrdesmitajos gados zinātnieki pētīja iespējamo laika apvērsuma fenomenu. Ričards Feinmans pamato ideju, ka pozitroniem ir vienkārši normāli ceļot atpakaļ laikā. Pozitrons ir elementārdaļiņa, kurai ir elektrona masa un pozitīvs lādiņš, kas pēc lieluma vienāds ar elektrona lādiņu. Ričards Feinmans vēlāk ar Džonu Vīleru no Prinstonas universitātes ir kopā izstrādājuši elektrodinamikas teoriju, kura balstīta uz viļņu ceļošanu laikā, pagātnē un nākotnē. Neraugoties uz to visu, šīs teorijas pierādīšanai trūkst reālu faktu.
Zinātnieki neatlaidīgi iet uz mērķi un lai pierādītu apgalvojumu, ka tagadne var ietekmēt pagātni, pētnieki ir izšķīrušies par eksperimentu ar lāzera gaismu un fotonu pāri. Fotons ir elementārdaļiņa, kas piedalās elektromagnētiskā un gravitatīvā mijiedarbībā, elektromagnētiskā lauka kvants. Saistīts fotona pāris parāda identiskas īpašības, jo gaismai piemīt gan viļņveida, gan daļiņveida daba un, izmantojot šīs īpašības, varētu nodemonstrēt, kā ietekmēt notikumu, kurš jau ir noticis pagātnē.
1. Lāzera gaismas stars tieši ir virzīts uz kristālu, kas rada divas fotonu plūsmas.
2a. Viena fotonu plūsma virzās cauri ekrānam ar diviem atvērumiem.
2b. Otra fotonu plūsma arī ceļo cauri identiskam ekrānam ar diviem atvērumiem, bet tiek novirzīta uz sešas jūdzes garu optiskās šķiedras kabeli, kas aizkavē gaismu vairākas mikrosekundes.
3a. Detektors uztver gaismu un fiksē, vai gaismas kvanti ir viļņveida vai daļiņveida fotoni (vēl nav zināms, kura veida).
3b. Aizkavēto gaismu uztver pārvietojams detektors. Ja detektors ir tuvāk lēcai, tas reģistrē viļņveida virsmas signālus, bet ja tālāk, tad uztver to kā daļiņveida.
Izmantojot šo metodi, tiek noteikts aizkavētā fotona stāvoklis – viļņveida vai daļiņveida. Eksperimentējot, šim saistītajam fotonam ir jāparādās sākuma stāvoklī, pat ja viņš aizsniedz detektoru ātrāk.
Raksta [url=http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2007/01/21/ING5LNJSBF1.DTL]avots[/url].